Tur, kur cenas nav celtas, kafijas tasīti var iedzert par 1,33 eiro jeb 10 kunām (attēlā). Taču ir kafejnīcas, kur kafijas cena pieaugusi līdz 1,80 eiro.
Tur, kur cenas nav celtas, kafijas tasīti var iedzert par 1,33 eiro jeb 10 kunām (attēlā). Taču ir kafejnīcas, kur kafijas cena pieaugusi līdz 1,80 eiro.
Foto: Igor Kralj/ZUMAPRESS/SCANPIX

Bulciņa par vienu eiro! Horvātus pēc iestāšanās eirozonā pārsteidz jaunās cenas 32

Māra Vītols-Hrgetiča, Horvātijā, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Viņa apsēdās man blakus un sāka izģērbties” – taksometra vadītāja un citu profesiju pārstāvju kuriozi atgadījumi darbā
Slepenā iPhone funkcija, par kuras esamību lielākā daļa lietotāju pat nenojauš
FOTO. “Esmu te domājusi par katru sīkumiņu,” Linda Mūrniece parāda, kā iekārtojusi savu viesu namiņu 7
Lasīt citas ziņas

Jau pirmajās šī gada dienās horvāti dusmojās par to, ka preču un pakalpojumu cenas nav precīzi konvertētas pēc oficiālā kursa, bet drusku paceltas, lai skaitļus noapaļotu.

Kafejnīcā mazā bulciņa (“pizzeta”) maksāja 5 kunas jeb 0,66 eiro, bet tagad jau vienu eiro, kas būtu 7,53 kunas. It kā pēc nomināla maksā “mazāk” – tā bulciņa, kas maksāja piecas kunas, tagad “tikai” vienu eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bez sūdzībām neizpalika

Gada sākumā cilvēki sūdzējās par to, ka dažās vietās kunas vairs nepieņēma, kaut gan līdz 15. janvārim pēc likuma vajadzēja. Sūdzējās arī par to, ka cenas vairs netika norādītas kunās, kā bija noteikts. Noteiktais valūtas kurss bija 7,53450 kunas par vienu eiro.

Sūdzējās arī par to, ka atlikumu saņēma kunās, bet ne eiro, kaut gan mazumtirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem tika ieteikts to izsniegt eiro valūtā.

Horvātijas Pasta banka ļauj visiem samainīt kunas pret eiro pēc fiksētā valūtas kursa, tiesa, bez maksas tikai līdz šā gada beigām. Turklāt vienā reizē var apmainīt ne vairāk kā simts kunas banknotes un 100 monētas, paziņojusi Horvātijas Nacionālā banka (HNB).

Tikai pirmajās divās nedēļās eiro naudu no jebkura bankomāta varēja izņemt bez komisijas maksas. Kopš 15. janvāra, izņemot naudu ne no savas bankas, atkal jāmaksā komisijas nauda.

Iedzīvotāji balsoja par

Vairums iedzīvotāju bija par eiro – pirms sešiem mēnešiem Horvātijas radio un televīzijas uzdevumā aģentūra “Promocija Plus” veica aptauju, kurā 60% izteicās par pāreju uz eiro.

Lielveikaliem jau kopš septembra bija pienākums savas cenas norādīt abās valūtās – kunās un eiro.

Tajos nopērkamajiem produktiem pēc 1. janvāra nebija nekādas pamanāmas pārmaiņas. Bet mazajos veikalos pāreju uz eiro gan izmantoja, lai paaugstinātu cenas.

No otras puses – pakalpojumu sniedzēji pēdējos divos gados pandēmijas dēļ nebija cenas pacēluši. Visi gaidīja pāriešanu uz eiro, lai arī savus pakalpojumus paaugstinātu, bet atbilstoši inflācijas pieaugumam. Pēc valsts statistikas centra datiem, inflācija 2021. gadā bija 5,5% un 2022. gadā – 13,1%, pa abiem gadiem kopā – 19,3%.

Tomēr jaunākie statistikas skaitļi parāda, ka eiro ieviešana nav cēlusi inflāciju – personīgajam patēriņam paredzēto preču un pakalpojumu cenas tagad janvārī, salīdzinot ar pērno decembri, nemainījās. Savukārt gada inflācija janvārī samazinājusies līdz 12,7% no 13,1% 2022. gada decembrī.”

Visvairāk iedzīvotāji bija sašutuši par cenu pieaugumu restorānos un kafejnīcās, kur cenu noapaļošana bija visizteiktākā. Piemēram, pērn kafija maksāja 12 kunas jeb 1,59 eiro, toties tagad tā maksā 1,80 eiro jeb 13,56 kunas. Šī nebija pirmā reize, kad viesmīlības nozare Horvātijā izmanto jebkādu iemeslu cenas paaugstināšanai.

Visvairāk iegūst tūristi

Horvātija ir tūrisma zeme, un tāpēc var droši teikt – valsts pievienošanās eirozonai un Šengenas zonai daudz vairāk ietekmē tūristus nekā vietējos iedzīvotājus.

To pierāda fakts, ka Ziemassvētkus un Jauno gadu Horvātijā ieradās sagaidīt 214 tūkstoši viesu, kas ir par 28% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

“Eiro ir ārkārtīgi stabila un otrā populārākā valūta pasaulē, un eirozona ir viena no spēcīgākajām ekonomiskajām zonām pasaulē, tamdēļ esmu gandarīts, ka Horvātija būs eirozonas sastāvā no 2023. gada 1. janvāra. Uz jauno valūtu skatos no diviem viedokļiem – kā fiziska un kā juridiska persona, jo man ir mazs uzņēmums, kas biznesu veic pārsvarā ārzemēs,” man atzina Slavens Reljičs, tūrisma aģentūras “Coral group” īpašnieks un vadītājs.

“Ņemot vērā to, ka izmaksu, kas saistītas ar valūtas kursa izmaiņām un eiro konvertēšanu mūsu iepriekšējā nacionālajā valūtā kunā, tagad vairs nav, mēs, Horvātijas pilsoņi un uzņēmēji, esam ieguvēji. Ilgtermiņā šīs pozitīvās ietekmes atsver negatīvās, ko rada atsevišķu preču un pakalpojumu cenu pieaugums. Es uzskatu, ka tirgus to atzīs un patērētāji vērsīsies pie tiem, kas ir veikuši “precīzu pārveidi”. Spēks slēpjas faktā, ka eirozonas valstis stabilāk reaģē uz inflāciju. Horvātijā mums kā tūrisma valstij ir priekšrocība, jo varam sagaidīt papildu pieprasījumu no eirozonas valstīm.”

“Mēs ievadījām 2023. gadu ar labākiem rezultātiem nekā 2019. gada sākumā. /../ Mūsu attīstības un reklāmas pasākumos mēs uzsveram visu gadu pieejamos piedāvājumus un to, ka Horvātija, iekļaujoties Šengenas zonā un eirozonā, ir vēl ciešāks un drošāks galamērķis,” paziņojusi tūrisma un sporta ministre Nikolina Brnjaca.

Valdība ar eiro ieviešanu cer ieviest lielāku kārtību uzskaitē un norēķinos un mazināt korupciju.

Piemēram, tūrisma nozarē 51% no nakšņošanas reizēm notiek privātās izmitināšanas vietās. Gadiem ilgi novērots, ka zināms procents no tām nemaksā nodokļus un saņem skaidro naudu. Tagad tas būs grūtāk.

SAISTĪTIE RAKSTI

Pagājušajā gadā Horvātijā viesojās 18,9 miljoni tūristu un te pavadīto nakšu skaits sasniedza gandrīz 105 miljonus. Daudzi ielidoja vai iebrauca ar kruīza kuģiem, bet lielākā daļa iebrauca pa lielceļiem. Robežas pārejas punktos sastrēgumi bieži bija ļoti lieli – cilvēkiem nācās rindā stāvēt pat divas stundas, it īpaši pie Slovēnijas un Ungārijas robežas. Tagad šāda problēma vairs nepastāv, bet… ir citas.

Pērn pat nekustamo īpašumu pārdošana sasniedza rekordu un gandrīz trešdaļu īpašumu nopirka citu ES valstu iedzīvotāji. Nekustamā īpašuma eksperti uzskata, ka tas bija saistīts ar gaidāmo Šengenas zonas paplašināšanu – būs vieglāk un ātrāk atbraukt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Viņa apsēdās man blakus un sāka izģērbties” – taksometra vadītāja un citu profesiju pārstāvju kuriozi atgadījumi darbā
Slepenā iPhone funkcija, par kuras esamību lielākā daļa lietotāju pat nenojauš
FOTO. “Esmu te domājusi par katru sīkumiņu,” Linda Mūrniece parāda, kā iekārtojusi savu viesu namiņu
Zināms, kad aizies bojā Saule – patlaban tai ir 4,57 miljardi gadu
Kūtris: Valsts noslēpuma atzīme bijusi uzlikta dokumentiem, kuros ir valsts izsaimniekošanas plāni
Lasīt citas ziņas
“Es katru reizi tiesā raudu…” māte sēro par tranšejās Salaspilī bojā gājušo dēlu, kamēr vainīgie joprojām nesodīti
Klāt pūpolsvētdiena – ko par to saka tautas ticējumi?
Finanšu eksperts: Lai gan “Rīgas siltums” sola par 10% samazināt tarifu, iedzīvotāju rēķinos tas samazināsies vien par 1,6%
FOTO. “Esmu te domājusi par katru sīkumiņu,” Linda Mūrniece parāda, kā iekārtojusi savu viesu namiņu
Vientuļa dzīve paātrina novecošanu – apstiprina pētījumi
08:46
“Tā ir tā nelaime, ka Rīga ir ļoti centriski veidota pilsēta.” Intervija ar Pieminekļu padomes vadītāju Aigaru Kušķi
08:44
VIDEO. Dziedošajam policistam Nikolajam Puzikovam TV šovā sievu tomēr atrast neizdodas
08:29
FOTO. Ķesterciemā atklāta sezona – Enduro motobraucēji sacentušies meža un smilšu trasēs
Svētdiena būs saulaina un vējaina
VIDEO. Dziedošajam policistam Nikolajam Puzikovam TV šovā sievu tomēr atrast neizdodas
Krievijas iedzīvotāji vienkārši tiks piespiesti stāties armijā. NBS majors par krievu mobilizācijas plāniem
“Tā ir tā nelaime, ka Rīga ir ļoti centriski veidota pilsēta.” Intervija ar Pieminekļu padomes vadītāju Aigaru Kušķi
Kraukšķīgās pankūku strēmelītes ar zemeņu un banānu mērci
Vientuļa dzīve paātrina novecošanu – apstiprina pētījumi
Par aizsardzību jārunā godīgi! Veiko Spolītis par zemessarga misiju un var ar šo apziņu vien pietiek
Kūtris: Valsts noslēpuma atzīme bijusi uzlikta dokumentiem, kuros ir valsts izsaimniekošanas plāni
Bikše: “Kā sākas runas par skolu reformām reģionos, tā mazie pašvaldību politiķi sāk kliegt un ķerties reformatoram kājās”
Klimata speciālists par kara iespaidu uz vidi: “Tas atstās lielu ietekmi uz nākamajām desmitgadēm”
FOTO. Izturība, spēks un neatlaidība – Latvijas spēcīgākie ļaudis piedalās Bada spēlēs, kādām analogu nav visā pasaulē
VIDEO. “Viņš mani cieši apskāva un teica, ka viss būs labi…” žurnāliste Elita Veidemane, runājot par mīļoto Aivaru Brīzi, nespēj valdīt asaras
VIDEO. “Grūti noticēt, ka tas notiek pa īstam!” Latviešu fotogrāfs video iemūžinājis, kā ziemeļblāzma iekrāso debesis virs Latvijas
VIDEO. “Man aiz muguras ekrānā ik pa pāris sekundēm mainījās dažādas krāsas…” Ētera personība Jānis Labucs tiešraidēs piedzīvojis kuriozus
Kāda ir statistika par bezvēsts pazudušajiem Ukrainā? Atbild Rajevs
VIDEO. Futbola zvaigzne Neimars tiešsaistes pokera spēlē zaudē 1 miljonu eiro un viņa reakcija ir neaprakstāma
Gurķu cenas pārsteidz – jābūt lielam patriotam, lai Latvijā audzētos gurķus pirktu par divreiz augstāku cenu
Sākoties ērču aktivitātes sezonai, pieaug risks, ka varētu piesūkties inficēta ērce. Kur to pārbaudīt?
“Viņa apsēdās man blakus un sāka izģērbties” – taksometra vadītāja un citu profesiju pārstāvju kuriozi atgadījumi darbā
VIDEO. Uz Ukrainu nosūtīta krava izlietoto e-cigarešu bateriju – tās lieti noder ukraiņu karavīriem
VIDEO. Sešgadīgs dejotājs no Daugavpils kļuvis par jaunāko čempionu “Latvijas kausa 2023” breikingā
“Tur viss smird!” Uzņēmējs skaidro, kādēļ nekad nepiedalītos valsts iepirkumos
VIDEO. Lukašenko runas laikā liela daļa amatpersonu guļ