Ceļotāji labākajos gados 0

Jo īpaši vasarās viņus redz nesteidzīgi pastaigājamies Vecrīgas ielās – sirmām galvām, gaišās drēbēs, ar fotoaparātiem apkārušies Rietumu pensionāri gluži vai iemieso mūsu priekšstatus par pārtikušām vecumdienām. Tā sauktais senioru tūrisms Eiropā plauktin plaukst, un patiesībā arī Latvijā viss notiek.


Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Lai kāda būtu ikdienā lasāmā un dzirdamā sūdzēšanās par Latvijas pensionāru grūtībām, vietējām tūrfirmām nav nekāds noslēpums, ka liela daļa ceļotgribētāju nāk tieši no pensionāru aprindām.

”Viņiem ir stabili ienākumi. Plus vēl bērni, kas atbalsta,” skaidro tūrisma aģentūras ECC direktore Dzintra Eglīte. Firmas, kuras piedāvā ceļojumus īpaši senioru jeb tā saukto ”best agers” (”labāko gadu”) grupām, Latvijā var saskaitīt, visus vienas rokas pirkstus nemaz neizmantojot. Arī viedokļi par to, cik perspektīva ir šī tūrisma niša, atšķiras.

 

Klubiņu vajadzēs

CITI ŠOBRĪD LASA

”Latvijai kategorija ”senioru ceļojums” ir jauna. Eiropā agrāk to ļoti piekopa, tomēr tagad cilvēki noveco lēnāk vai arī sāk uzskatīt, ka viņi nenoveco nekad, līdz ar to jēdziens ”senioru ceļojums” ir kļuvis tāds nenoteikts,” uz lietu no starptautisko tendenču skatpunkta raugās ”Carlson Wagonlit Travel” (CWT) Latvijas pārstāvniecības direktore Irēna Riekstiņa. Rietumu pensionāri ir kļuvuši jestrāki, un daļai vairs nepatīkot, ka tos grib iedalīt ”veču” pulciņā. Šo ceļotāju vēlmi atrasties dažāda vecuma ļaužu kompānijā ņēmušas vērā daudzas tūrfirmas, kuras cenšas ”pamīkstināt” attiecīgo, pensionāriem domāto piedāvājumu jau katalogā. Tāda ir pašreizējā tendence pasaulē, un arī Latvijā daudzi ceļojumu piedāvātāji sastāda maršrutus tā, lai tie būtu simpātiski senioriem, taču vienlaikus neliktu tiem psiholoģiski tādiem justies.

 

Pēc Riekstiņas novērojumiem, Latvijas pensionāri visbiežāk ceļo ģimenes sastāvā, kur var būt pat trīs paaudžu ļaudis. Bet to jau vairs nevar atsevišķi izdalīt kā senioru ceļošanu. Tiesa, šāds risinājums nozīmē, ka tūroperatoram krietnāk jānopūlas, jo jāgādā, lai galamērķī atrastos tīkamas nodarbes katrai paaudzei.

 

Tomēr tūrisma galamērķos ar to rēķinās un rokas klēpī salikuši nesēž. CWT pārdošanas un mārketinga direktors Pauls Gusts, atsaucoties uz savu pieredzi, bilst, ka seniori, kuri maz izjūt gadu nastu, ”kūrortā, protams, neizvēlēsies braukt ar ūdensmotociklu, taču mūziku un klubiņu viņiem vajadzēs”. Zināms, vēl ir jautājums, kad sākas senioru vecums. Spriežot pēc apdrošinātāju piedāvājuma, tas iestājas no 65 gadiem, taču citviet Eiropā par robežlīniju uzskata 70 – 72 gadu vecumu. Šī nianse var ietekmēt ceļojuma izmaksas, jo lētākas ieejas biļetes un citas atlaides pensionāriem un pensionāru grupām ir visur, taču jautājums, kāds gadu skaits tiek pieņemts par atskaites punktu. Pauls Gusts stāsta, ka ASV, pieminot ceļotājus seniorus, nereti ar to tiek domāti cilvēki, kam jau ir nopietnas pārvietošanās grūtības, kas nevar uzkāpt pa kāpnēm, kamēr Latvijā ar to saprot vien noteiktu vecuma grupu un to, ka tajā ”nebrauks bērni un pusaudži, kas ceļ troksni”.

 

Mediķis autobusā

ECC direktore Dzintra Eglīte atzīst, ka senioru ceļojumus tūrfirma sākusi organizēt vien pirms pāris gadiem un kā paraugs kalpojis tas, kā šīs lietas tiek kārtotas Vācijā. Kā zināms, ”cimperlīgos” un prasīgos vācu ”best agers” var sastapt visā pasaulē, un tāpat senioru uzņemšanas ziņā Vācijā viss ir līmenī, piedāvājot gan koncertus un muzejus, gan nūjošanas, velo un taku tūrismu. ECC pie senioru ceļojumu izdalīšanas ķērusies gluži nejauši. ”Mums aktīvi braucēji bija Ķekavas senioru grupa. Tad arī padomājām: kādēļ ne?” stāsta Eglīte. Viņas ieskatā, viena vecuma cilvēkiem tomēr patīk būt kopā: ”Lielākā daļa ceļotāju ir sievietes, senioru vecuma sievietes. Daudzas tad jau palikušas vienas. Tā viņas savā starpā sadraudzējas un pēc tam daudzus braucienus veic kopā.” Parasti grupās tomēr gadoties arī kāds gados jaunāks – vai nu attiecīgais ceļojums ieinteresējis, vai arī ”omīte paņēmusi līdzi”.

Reklāma
Reklāma

Kāda ir senioru tūrisma brauciena specifika? ECC pārstāve norāda, ka ceļots visbiežāk tiek ar autobusu. Mediķa klātbūtne transporta līdzeklī ir norma. Izvēloties maršrutu, rūpīgāk jāskata objektu pieejamība. Ja kādam grupā varētu būt grūti ar pārvietošanos, jāgādā, lai nebūtu daudz kāpņu, lai būtu lifts. Lidostās vecākiem cilvēkiem un invalīdiem ir īpaša servisa iespējas, kuras mūsējie bieži vien nemaz neizmantojot, jo par tādām nezina vai kautrējas prasīt. ”Ceļojumus veidojam lēnākus, ar mazāk apskates objektiem. Tātad arī ejam lēnāk, bet pamatīgāk,” skaidro Dzintra Eglīte. Pieredzē dalās arī senioru tūristu grupu vadītāja Zane:

 

”Specifika ir tāda, ka jābūt lēnākam, pacietīgākam. Visu laiku jāatceras, ka nedrīkst steigties, jo tāpēc jau viņi izvēlējušies senioru braucienu. Daudz jārunā. Vairāk jāpastāsta jau autobusā un mazāk pie paša objekta, jo staigāt pa pilsētu un vēl klausīties, tā ir slodze, no kuras ātrāk nogurst. Varbūt kāds jāaizved pie ārsta. Jāskatās, lai neviens nebūtu apvainojies.”

 

Saprotams, lai cik mundri būtu ceļotāji ”labākajos gados”, aizbraukt uz kūrortu Turcijā un gulēt tur nedēļu saulē viņi nevēlēsies. Daudz pievilcīgākas būs kultūrvēsturiskas vai dabas ekskursijas un iespējas vakarā ”savā bariņā” pasēdēt kādā kafejnīcā. ECC senioru grupām piedāvāto galamērķu saraksts ir visai plašs – no Izraēlas, Horvātijas un Francijas līdz pat Rīgai un ekskursijām pa Latvijas novadiem. Savukārt CWT pārstāvis Pauls Gusts novērojis, ka Latvijas senioriem klasiskas vērtības ir Parīze, Roma, Londona – vietas, kas izsapņotas vēl jaunībā un kurās tagad ir iespējams nonākt: ”Vari stāstīt, cik gribi, cik jauka ir Barselona, bet viņi vienalga vēlēsies tās.” Populāri ir arī Turcijas kūrorti, Vidusjūra sezonās, kad nav pārāk karsts. Jūru un okeānu kruīzi, kas tik iecienīti Rietumu pensionāru aprindās, latviešu senioru vidū gan neesot populāri. Ko lai dara, ja Latvijas dzīves līmenim līdz tam vēl augt un augt.