Foto: Ieva Makare/LETA

Četrās Latvijas vidusskolās nav neviena vidusskolēna 2

Ja stāsies spēkā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums noteikt minimālo skolēnu skaitu 10. līdz 12. klasē, Latvijas lielākajās pilsētās un arī laukos pat puse vidusskolu neatbildīs šīm prasībām, nedaudz labāka situācija būs administratīvo teritoriju attīstības centros un Pierīgas novados. Savukārt tās četras nelielās vidusskolas, kas atrodas Eiropas Savienības (ES) pierobežā vai vietās, kur cita vidusskola ir tālāk par 25 kilometriem, prasībām atbildīs. Tas secināms no IZM sagatavotā informatīvā ziņojuma “Par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu”, kas šodien tiks izskatīts valdībā.

Reklāma
Reklāma
Mājas
Kādas ir tavas kulinārijas prasmes – vai māki pagatavot šos 10 ēdienus, kuri jāprot katram latvietim?
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 43
Kokteilis
Vampīrs, donors vai mags – kāds ir tavs enerģētiskais tips?
Lasīt citas ziņas
Līdz šim bijuši jau vairāki mēģinājumi noteikt minimālo skolēnu skaitu, taču spēkā šādas prasības tā arī nav stājušās vai pēcāk tikušas atceltas.

Tomēr IZM aizvien uzstājusi, ka minimālais skolēnu skaits jānosaka vismaz vidusskolas klasēs: tas veicināšot skolu tīkla sakārtošanu, turklāt jauno izglītības saturu, ko no nākamā mācību gada sāks pakāpeniski ieviest, pie pašreizējiem skolu finansēšanas nosacījumiem veiksmīgi varot īstenot tikai tad, ja 10. līdz 12. klasē mācās vismaz 90 bērni un ir divas paralēlklases.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā zināms, pēc jaunā satura ieviešanas vidusskolām būs jāpiedāvā tā sauktie izvēļu grozi: vairs nevarēs visai klasei mācīt vienu un to pašu mācību vielu.

Jaunākais piedāvājums, kas iekļauts informatīvajā ziņojumā, paredz Latviju sadalīt četros reģionu blokos un katram no tiem noteikt atšķirīgas prasības par vidusskolēnu skaitu.

Saskaņā ar IZM ieceri visvairāk skolēnu 10. līdz 12. klasē jānodrošina skolām, kas atrodas pilsētās, kur ir vismaz 50 000 iedzīvotāju, tātad Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī: 150 līdz 120. Tikai nedaudz mazāk skolēnu – 120–90 – drīkstēs būt administratīvo teritoriju attīstības centros un Pierīgas novados. Lauku skolās jau prasīs tikai 45–40 skolēnus 10. līdz 12. klasē, bet ES pierobežā un attālos reģionos varēs būs 30 līdz 25 skolēni trīs vidusskolas klasēs kopumā.

Sanāk, ka IZM zināmā mērā atzīst, ka lauku skolās pilnvērtīgi īstenot jauno izglītības saturu nebūs iespējams vai arī būs jāmaina skolu finansēšanas modelis lauku izglītības ie­stādēm par labu, tomēr pat diezgan saudzējošās lauku skolām izvirzītās prasības liks pašvaldībām krietni mazināt to skaitu, jo IZM aprēķini liecina, ka no 100 vidusskolām, kas atrodas administratīvajās teritorijās ārpus novadu centriem, prasībām neatbildīs 49. Savukārt lielajās pilsētās no 93 vidusskolām pārāk maz 10. līdz 12. klašu skolēnu būs 46 skolās, bet attīstības centros un Pierīgā no 65 vidusskolām vairs “nederēs” 49.

Kopumā valstī iecerētajām prasībām atbilst 139 skolas, bet neatbilst 123.

Ministru atbalsts informatīvajam ziņojumam gan vēl nenozīmē, ka prasība par minimālo skolēnu skaitu tiks ieviesta.

Vēl nepieciešams izstrādāt un pieņemt valdības noteikumus, tajos tad arī tiks konkretizētas prasības par minimālo skolēnu skaitu un tiks noteikts, vai prasībām neatbilstošas vidusskolu klases valsts nefinansēs, bet ļaus tās uzturēt pašvaldībām vai pavisam liegs īstenot vidējās izglītības pro­grammas, ja būs pārāk maz skolēnu.

Kopumā valstī 28 procentos vidusskolu 10. līdz 12. klasē ir ne vairāk kā 45 skolēni, bet gandrīz 40 procentos skolu – ne vairāk kā 60 skolēni visās trijās klasēs kopā.

Reklāma
Reklāma

Skolēnu trūkums arī Rīgā

Četrās vidusskolās – Rīgas 19. vidusskolā, Rīgas 69. vidusskolā, Strenču vidusskolā un Zaļenieku komerciālajā un amatniecības vidusskolā – saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem – 10., 11. un 12. klasē nav neviena skolēna. Jāpiebilst gan, ka pēdējā minētā vidusskola vidējās izglītības posmā piedāvā profesionālās izglītības programmas un tajās audzēkņi ir.

Vēl Latvijā ir astoņas vidusskolas, kurās vidusskolas posmā mācās mazāk par 10 skolēniem un 20 vidusskolas, kurās nav neviena skolēna kādā no vidusskolas klasēm.

Piemēram, Pāvilostas vidusskolā ir tikai trīs skolēni visā vidusskolas posmā – visi mācās 12. klasē –, bet Alsungas vidusskolā visi pieci vidusskolēni šobrīd mācās 11. klasē. Savukārt visvairāk vidusskolēnu ir Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā – 660 skolēnu un Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolā (bijušajā Rīgas Vakara ģimnāzijā) – 647 skolēni 10. līdz 12. klasē.

Attiecībā uz nepietiekamo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs IZM ziņojumā norādījusi, ka skolēnu skaita trūkums vidusskolas klasēs nebūt nenozīmē, ka skola slēdzama: iespējams, piemēram, apvienot divas pārāk mazas vidusskolas vienā, lai skolēnu skaits būtu atbilstošs.

Jāpiebilst gan, ka bieži vien skolu apvienošana tikai izklausās labāk nekā slēgšana, jo vienā no apvienotajām iestādēm mācības vairs nenotiek.

Kas traucē sakārtot skolu tīklu

IZM pērn sāka rīkot tikšanās ar pašvaldībām, kurās apsprieda iespējas sakārtot skolu tīklu katrā no tām. Tikšanās jau notikušas ar lielāko daļu Latvijas pašvaldību, un secināts, ka divas trešdaļas pašvaldību tuvākajos gados neplāno izmaiņas skolu tīklā, šādu nostāju pamatojot gan ar gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, gan ar to, ka joprojām nav skaidrs, kādi tad kritēriji tiks izvirzīti vidusskolām.

Šajā mācību gadā Latvijā darbojas 298 vidusskolas; IZM secina: ja pašvaldības veiks tikai tās reorganizācijas, kas apsolītas, pēc trīs gadiem 2022./2023. mācību gadā vidusskolu skaits būs samazinājies tikai par 30.

Pašvaldības arī norādījušas, ka samazināt skolu skaitu liedz sliktais ceļu stāvoklis, finansējuma trūkums skolēnu autobusu iegādei un uzturēšanai, dienesta viesnīcu trūkums, higiēnas prasības skolām, kas liedz vidusskolēnus pārāk koncentrēt, un pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēma.

Attiecībā uz norēķinu sistēmu IZM sola, ka vismaz vidējās izglītības posmā varētu tikt atcelta pašreizējā kārtībā, saskaņā ar kuru, ja skolēns mācās cita novada vai pilsētas skolā, pašvaldībai, kur skolēns deklarēts, par to jānorēķinās. Taču par to vēl gaidāmas sarunas, kurās jāiesaista arī pašvaldības.

Zināms, ka pret ieceri atcelt savstarpējos norēķinus visbiežāk iestājas lielās pilsētas.

IZM aprēķinājusi, ka kopumā pēdējo trīs gadu laikā pašvaldību pārvaldīto vidusskolu skaits samazinājies par 27, taču pavisam likvidētas vien septiņas.

Pārsvarā vidusskolas pārtapušas par pamatskolām vai arī tās pievienotas citai vidusskolai. Secināts, ka vislielākais vidusskolu blīvums ir Rīgā, bet visretāk tās izvietotas Vidzemes reģiona pašvaldībās. Kaut kopumā pēdējo trīs mācību gadu laikā skolēnu skaits valstī pieaudzis par 1592, tieši vidusskolas klasēs izglītojamo skaits sarucis par 1577 skolēniem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.