Latvijā
Izglītība

“LA” žurnālisti prognozē: 2020. gads izglītībā – evolūcija ar revolūcijas elementiem?0


Ilze Kuzmina
Ilze Kuzmina
Foto: Valdis Semjonovs

Evolūcija ar revolūcijas elementiem

Prognozēt norises izglītībā ir vieglāk nekā daudzās citās valstiski svarīgās jomās, jo pēdējos gados attiecībā uz izglītību vienmēr gana droši var teikt: būs pārmaiņas.

Cits jautājums, vai tās ir pārmaiņas pēc būtības vai formālas: likumi un noteikumi gan mainās, taču reāli viss notiek pa vecam. Tajā pašā laikā sava taisnība ir arī tiem, kuri dod priekšroku evolūcijai, nevis revolūcijai.

Pārmaiņas var notikt arī pakāpeniski, prasmīgi savienojot veco ar jauno, un tikai pēc gadiem pamanīt, ka neesam vairs tur, kur bijām.

Tomēr mana pirmā prognoze izglītībai 2019. gadā ar pārmaiņām bija saistīta netieši. Proti, centos paredzēt, vai arī 2019. gadā izglītības un zinātnes ministrs būs starp nepopulārākajiem valdības locekļiem.

Uzdevums bija grūts, jo nebija izveidota jaunā valdība, tātad nebija konkrētas personas, ar kuru saistīt šo prognozi. Tagad, gadu vēlāk, nevar pateikt, vai prognoze piepildījusies, jo politiķu popularitātes reitings pēdējoreiz publiskots martā.

Ilga Šuplinska tolaik ministru popularitātes topā bija trešā no beigām, tomēr nevar teikt, ka bija nemīlēta, drīzāk mazzināma. Šobrīd situācija jau varētu būt cita.

Opozīcija gan panākusi, ka Saeimā bija balsojums par ministres demisiju, taču to ministre izturēja un Šuplinska nav vienīgā Kariņa valdības locekle, kas to “pārcietusi”.

Otrā prognoze bija saistīta ar skolotāju algām. Prognozēju, ka tās cels, tomēr būs mēģinājumi algu celšanas grafiku neievērot. Tā arī bija: tikai bailēs no streika mācību gada sākumā politiķi atrada finansējumu algu kāpumam.

Trešā prognoze bija visvienkāršāk izsakāma. Proti, pareģoju, ka valdība nepildīs partijas “KPV LV” priekšvēlēšanu apņemšanos pārņemt skolas valsts pārziņā. Un tiešām: valdošajā koalīcijā tik radikāls solis pat netika apspriests.

Attiecībā uz 2020. gadu jāsaka: pārmaiņas izglītībā noteikti būs, tomēr domājams, ka revolūcijas būs mazāk nekā evolūcijas, kaut bez trokšņa un barikādēm neiztikt.

 

Kā veiksies ar jaunā izglītības satura ieviešanu?

To 1., 4., 7. un 10. klasēs sāks ieviest tikai gada otrajā pusē – 2020. gada septembrī. Līdz ar to nākamais gads paies kā satura reformas “gaidīšanas svētki”.

“Svētki” daudzu ausīs gan skanēs ironiski, jo skolās vēl ir daudz neskaidrību par to, kā jaunais saturs tiks ieviests, vai būs atbilstoši mācību materiāli, vai jaunais saturs nesīs līdzi arī pārmaiņas pedagogu darba samaksas aprēķināšanā.

Lielākajai daļai pamatskolas mācību priekšmetu paraugprogrammas jau publiskotas, tās ir plašas: gan piedāvā tematus katrai klasei, gan paskaidro vērtēšanas principus.

Jācer, ka skolotāji būs gana atbildīgi, lai ar tām rūpīgi iepazītos un laikus apdomātu, ko un kā mainīt savās darba metodēs.

Labprāt domātu, ka skolotāju apzinīgums ir pašsaprotams, ja vien nebūtu saskārusies ar situāciju, kurā pirmsskolas pedagogs decembrī sāk interesēties, kas gan ir caurviju prasmes, kaut pirmsskolās jaunais saturs ar caurviju prasmēm ieviests jau šā gada septembrī.

 

Kādas pārmaiņas sagaida skolu tīklu?

Valsts savā pārziņā skolas nepārņems arī 2020. gadā, tomēr aizvien vairāk centīsies iespaidot pašvaldību lēmumus par to, cik un kādas skolas savā teritorijā saglabāt.

Kaut arī no tā sauktās valsts budžeta paketes tika izņemts likumprojekts, kas paredzēja aizliegt pašvaldībām īstenot izglītības programmas, ja skolā nav prasībām atbilstošs skolēnu skaits, visticamāk, valdība meklēs jaunu pātagu, ar ko bakstīt pašvaldības, lai tās aktīvāk slēdz vai reorganizē skolas, kurās mācās salīdzinoši maz skolēnu.

Vidusskolu skaita samazināšanos var sekmēt arī jaunā izglītības satura ieviešana, jo jau nākamgad pašvaldībām var nākties secināt, ka klasei, kurā ir daži skolēni, finanšu trūkuma dēļ nav iespējams piedāvāt dažādus izvēles kursus.

 

Vai pedagogi streikos?

Saistītie raksti

Pedagogi draudēs ar streiku un citām protesta akcijām. Roka šajā ziņā skolotāju arodbiedrībai jau iesista.

Taču, vai būs reāls streiks, to gan nav iespējams skaidri pateikt. Valdība sola atrast finansējumu skolotāju algu celšanai no 2020. gada septembra. Ja šis solījums netiks lauzts, streika nebūs.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
Attālināto mācību dziedāšanas nodarbībā piedalīsies Renārs Kaupers
14 stundas
LE
LETA
Latvijā
Zemnieku saimniecības īpašnieks pārsūdz notiesājošo spriedumu lietā par četru cilvēku nāvi Jaunbērzē
16 stundas
LE
LETA
Latvijā
Valsts policija sabiedriskās kārtības nodrošināšanā sāk iesaistīt motoekipāžas
17 stundas

Lasītākie

SK
Skaties.lv
Latvijā
Levits: Mediji noteikti pieder pie stratēģiskajām nozarēm. Tāpat kā policija, robežsargi, medicīnas sistēma
9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Politika epidēmijas laikā: neskatoties uz partiju ķildām, Kariņš un Levits tic valdības stabilitātei
7 stundas
SK
Skaties.lv
Ekonomika
Darbu Covid-19 izraisītās krīzes dēļ zaudējuši vairāki tūkstoši cilvēku. Bezdarbniekos arī bijušie RD deputāti
9 stundas
SK
Skaties.lv
Veselam
Raidījums: Reģionālās slimnīcas nav gatavas Covid-19 pandēmijai
9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Latvijā modelē Covid-19 attīstības scenārijus. Ko māca pasaules pieredze?
8 stundas