Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere Svjatlana Cihanouska tikšanās laikā Rīgas pilī, 28.11.2023
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere Svjatlana Cihanouska tikšanās laikā Rīgas pilī, 28.11.2023
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Cihanouska aicina atbalstīt baltkrievu aktīvistus ārvalstīs, kuri Lukašenko režīma represiju dēļ pametuši Baltkrieviju 165

Baltkrievijas opozīcijas līdere un Apvienotā pārejas kabineta vadītāja Svjatlana Cihanouska šodien Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) aicināja atbalstīt ārvalstīs esošos Baltkrievijas pilsoniskos aktīvistus, kuri pametuši valsti Aleksandra Lukašenko režīma represiju dēļ.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš 105
Lasīt citas ziņas

Kā aģentūru LETA informēja ĀM, šodien ministrijā notika par Krievijas un Austrumeiropas jautājumiem atbildīgo līdzīgi domājošo partnervalstu Ārlietu ministriju direktoru sanāksme, kurā klātesošos uzrunāja Baltkrievijas opozīcijas līdere.

Pievēršoties aktuālajai situācijai Baltkrievijā, Cihanouska pateicās par sniegto atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajai kustībai. Baltkrievijas opozīcijas līdere īpaši uzsvēra nepieciešamību stiprināt baltkrievu nacionālo kultūru un valodu pret rusifikāciju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sanāksmes dalībnieki pārrunāja Krievijas un Baltkrievijas radītos hibrīdos apdraudējumus uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas, īpaši izmantojot migrāciju kā ietekmes instrumentu. Valstu pārstāvju skatījums uz Krievijas iekšpolitisko attīstību bija pesimistisks, ņemot vērā Krievijas faktisko pāreju uz kara laika ekonomiku.

Partneri bijuši vienisprātis, ka ir jāturpina piemērot sankcijas, bet vienlaikus jācenšas vairāk informatīvi strādāt gan ar krievu diasporu ārzemēs, gan iespēju robežās ar cilvēkiem pašā Krievijā, demonstrējot demokrātiskas alternatīvas tā dēvētajai “krievu pasaulei”.

Diskusijās būtiska uzmanība tika pievērsta Krievijas agresijas pret Ukrainu tendencēm un tās seku mazināšanai, kā arī situācijas attīstībai Krievijā, Baltkrievijā, Dienvidkaukāza un Centrālāzijas reģionos. Sanāksmes dalībnieki pārrunāja ciešākas koordinācijas plānus, lai saglabātu atbalsta līmeni Ukrainai ilgtermiņā un veicinātu turpmāku spiedienu pret Krieviju.

Sanāksmē piedalījās Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas, Somijas un Zviedrijas Ārlietu ministriju par Krievijas un Austrumeiropas jautājumiem atbildīgie direktori.

“Mūsu kopējās spējas nodrošināt visaptverošu un ilglaicīgu militāru un nemilitāru atbalstu Ukrainai ir ļoti būtiskas Ukrainas ceļā uz uzvaru. Savukārt Ukrainas integrācija ES stiprinās tās drošību un noturību, kā arī veicinās reģiona stabilitāti un Eiropas ekonomisko izaugsmi,” uzsvēra Pirmā divpusējo attiecību departamenta direktors Uldis Mikuts.

Sanāksmes dalībnieki pārrunāja Moldovas un Gruzijas virzību integrācijai ES, kā arī apsprieda Armēnijas un Azerbaidžānas attiecību attīstību Dienvidkaukāza reģiona stabilitātes kontekstā. Diskutējot par Centrālāzijas reģionu, partneri uzsvēra Eiropas Savienības un Centrālāzijas attiecību stiprināšanu pēdējo gadu laikā, attīstoties esošajiem un veidojoties jauniem augsta līmeņa dialogu formātiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.