Kāda jēga darba laikam, ja, ieejot veikalā, paveras šāds skats? Pircēji ir neizpratnē par vasaras “karstāko” preci 4
Siltās dienas Latvijā sākas ar vienu ļoti pazīstamu scenāriju – kāds jau laikus saplāno brīvdienu maltīti, kāds marinē gaļu pats, bet vēl kāds pēdējā brīdī ieskrien veikalā pēc šašlika, cerot, ka plauktos vēl kaut kas būs palicis. Saule, brīvdienas un vēlme pasēdēt zaļumos pie grila dara savu – gaļas vitrīnas tukšojas ātrāk, nekā daudzi pircēji paspēj līdz tām nokļūt.
Ar šādu pieredzi sociālajos tīklos dalījusies kāda sieviete, kura svētdienas vakarā devusies šašlika meklējumos. Viņa ironiski raksta, ka optimisms ir pārliecība – svētdienas vakarā izdosies ātri ieskriet veikalā un nopirkt šašliku. Pievienotajā attēlā redzami gandrīz pilnībā tukši gaļas plaukti, kur vietām palikuši tikai cenu zīmju nospiedumi un atsevišķi iepakojumi.
Ieraksta autore piebilst, ka bilde tapusi jau ceturtajā veikalā viņa šašlika meklējumos. Vēlāk komentāros viņa atzīst, ka tagad arī pašai šķiet loģiski – saulainā brīvdienā šāda situācija bija paredzama. Tomēr piektais veikala apmeklējums nākamās dienas pasākumu esot izglābis.
Komentētāji lielākoties par situāciju pasmejas un atzīst – tas bija gaidāms. Kāda sieviete raksta, ka saulainā brīvdienā visi steidzas pasildīties saulītē un apēst kādu gardu kumosiņu, tāpēc šašliku vajadzējis meklēt laikus. Viņa iesaka šādās reizēs paņemt svaigu gaļu un atrast ātro marinādi, lai nākamajā dienā brīvdienu tomēr varētu kārtīgi izbaudīt.
Citi komentētāji iesaka gatavo marinēto gaļu vairs nemeklēt, bet gatavot pašam mājās. Kāds norāda, ka ātro marināžu ir daudz un paštaisīts variants var sanākt pat garšīgāks. Vēl kāds piebilst, ka kivi marinādē gaļa var būt gatava jau aptuveni 20 minūtēs.
Daļa komentētāju vienkārši reaģē uz tukšajiem plauktiem, rakstot, ka tie izskatās iespaidīgi. Kāds ironiski piebilst, ka “rīt jāpaveicas”, bet citi atzīst – šis ir labs atgādinājums, ka siltajās brīvdienās šašliks jāiegādājas savlaicīgi.
Kopumā diskusija izvērtusies viegla un vasarīga – ar humoru par tukšiem veikalu plauktiem, neplānotām “ekspedīcijām” un mūžīgo patiesību: kad Latvijā sākas saulainas brīvdienas, šašliks kļūst par deficīta preci.
Kamēr kāds uztraucas par preču pieejamību, aktuāls, protams, ir arī cenu jautājums.
No pagājušā gadā noslēgtā memoranda par pārtikas cenām labums ir bijis, bet vienlaikus ir skaidrs, ka cenas veikalu plauktos pamatā ietekmē pārtikas cenas pasaules tirgos, nevis dažādi memorandi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe.
“Visvairāk cenu, kāda tā ir veikala plauktā, nosaka pasaules pārtikas cenu līmenis. Mēs neko tur neietekmējam. Ja pasaulē olīveļļai ir uzkāpusi cena, tā uzkāps arī Latvijā, mēs tur neko nevaram darīt. Mēs varam rakstīt memorandus, rīkojumus, bet tā tas būs,” norādīja eksperte.
Lūgta vērtēt, kāda gada laikā ir bijusi Ekonomikas ministrijas un vairāku pārtikas ražošanā un tirdzniecībā iesaistīto organizāciju parakstītā memoranda ietekme, Gulbe norādīja, ka no tā jēga bija kaut vai tādēļ, ka “brīvprātīgi obligāti” pie viena galda tika nosēdinātas visas pārtikas ķēdē iesaistītās puses – ražotāji, pārstrādātāji un tirgotāji, lai gan “viņi viens otru ļoti nemīl”. Līdz ar to tika atrasti saskarsmes punkti, kurus mainot, situācija uzlabojās visiem. Tāpat augstā līmenī tika aktualizēts jautājums par cenām, par konkurenci, par to, kas notiek gan ražotāja pusē, gan tirdzniecības pusē.
“Tas viss bija labi, bet, kā jau teicu, ar memorandu nevar mainīt cenu līmeni un nevar noteikt cenas produktiem veikalā, jo tā ir pavisam cita iekārta, kā regulē cenas. Ja mēs sākam regulēt vienā vietā, tad tā ķēde, visticamāk, aizies tālāk līdz visiem. Nu tad tālāk mēs sāksim pārdevēju algas, žurnālistu algas, visu pēc kārtas sāksim regulēt. Mēs jau ne pārāk sen bijām tādā iekārtā un sapratām, ka tā nav dzīvotspējīga. Dažās valstīs tāda iekārta ir, kurā cenas regulē, bet mēs nez vai tur vēlamies nokļūt,” teica Gulbe.
Tāpat viņa uzsvēra, ka mazumtirgotājiem nav jārisina valsts politiķu nerisinātās problēmas.
“Uzskatu, ka Ekonomikas ministrijas pamatuzdevums ir veicināt ekonomiku, veicināt uzņēmējdarbību, lai mums ir daudz bagātu uzņēmumu, kas var maksāt lielas algas saviem darbiniekiem, un viņi var aiziet uz veikalu un nopirkt to, ko viņi vēlas. Ļoti daudzās valstīs pārtika ir vēl daudz dārgāka nekā pie mums, bet vienkārši viņiem ir nauda, par ko to nopirkt, mums nav, un tā ir mūsu problēma. Es nedomāju, ka tirgotāju uzdevums ir risināt šāda veida problēmas,” pauda Gulbe.
Viņa norādīja, ka no konkurences viedokļa ļoti labi būtu, ja Latvijā ienāktu vēl kāda lielāka pārtikas mazumtirdzniecības ķēde, jo tad gan ražotājiem būtu vēl kāds sarunu partneris, gan pircējiem būtu lielāka izvēle, gan tas ietekmētu cenas, ko varēja vērot jau tad, kad Latvijas tirgū ienāca “Lidl”. Savukārt, ja Latvija aizrausies ar dažādām regulācijām un sodiem, tad ir maz ticams, ka jau tā nelielais Latvijas tirgus būs interesants vēl kādam komersantam.
Jau ziņots, ka 2025. gada maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Memorandu parakstīja ekonomikas ministrs, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, biedrība “Zemnieku saeima” un citi partneri. Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara veicināšanu veikalos.
Memorands paredz pārtikas zemo cenu grozā iekļaut vismaz vienu produktu no katras no desmit pamata pārtikas kategorijām. Šīs kategorijas ietver maizi, pienu, sieru, biezpienu, sviestu, krējumu, jogurtu, paniņas, svaigus dārzeņus un augļus, cūkgaļu, mājputnu gaļu, liellopu un teļa gaļu, aitas un kazas gaļu, svaigas zivis, olas, miltus un citus graudaugus, kā arī augu eļļas.
Vienlaikus Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, monitorējot pārtikas cenu memoranda izpildi un zemo cenu groza saturu, šogad februārī secināja, ka Latvijā pārtikas zemo cenu grozos bieži trūkst daļas memorandā noteikto produktu kategoriju.
Pašlaik memorandu iecerēts pārskatīt un paplašināt zemo cenu produktu grozā ietilpstošo produktu sortimentu, vienoties par godīgu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājuma pārnesi uz gala cenu, kā arī izvērtēt iespējas vietējās produkcijas popularizēšanai.
