“Kāpēc es vēl strādāju, nevis lieku Taro kārtis vai esmu kakao šamanis?” Klasisku profesiju pārstāvji par absurdām algām
0
Mūsdienās arvien vairāk cilvēku atzīst – man ar savu algu nepietiek, lai savilktu galus, kur nu vēl normāli dzīvotu. Viss paliek dārgāks, tagad jau biedē, ka jākrāj nauda nākamā gada apkures sezonai, tāpēc daudzi izvēlas mainīt darbu, meklēt papildu ienākumus vai pat pavisam jaunas jomas.
Paralēli tam arvien biežāk sabiedrībā parādās jautājums – kāpēc vieni pelna smagi strādājot, kamēr citi, šķiet, nopelna ar “vieglākām” metodēm?
Kāds ieraksts sociālajos tīklos šo sajūtu raksturo ļoti tieši un ar humoru: “Bieži vien es domāju, kāpēc es strādāju? Kāpēc es neesmu Taro speciālists vai kakao šamanis? Kāpēc es no naiviem niekkalbjiem nekasē naudu par visādu “palīdzību”? Varbūt patiesībā sanāk, ka lohs esmu es, jo man jāstrādā, kamēr citi taisa likteņa matricas un spirituālās Tibetas bļodu ceremonijas?”
Ieraksts ātri vien izraisīja plašu diskusiju. Daļa komentētāju piekrita ironiskajam tonim, norādot, ka mūsdienās “cerību pārdošana” bieži vien ir ienesīgs bizness.
“Jā, jā, padomā par to! Latvijā pietrūkst ecstatic dance DJ, vīriešu astrologu un numerologu,” raksta kāds komentētājs, piebilstot, ka šāda satura veidotāji varētu būt ļoti pieprasīti.
Citi pieiet tēmai praktiskāk: “Ir pieprasījums – ir piedāvājums. Jautājums tikai, vai spēsi dabūt klientus,” norāda vēl viens diskusijas dalībnieks. Neiztiek arī bez ironijas: “Var vēl savu vannas ūdeni pārdot,” smejas kāds, uz ko ieraksta autors atbild – “Ir interese?”
Tomēr netrūkst arī kritiskāku viedokļu. “Sapņu pārdevēji,” šādi īsi tiek raksturota visa nozare, norādot, ka bieži vien rezultāts netiek garantēts, bet atbildība paliek klienta ziņā. Savukārt citi uzsver, ka realitāte nav tik vienkārša: “Nav tā, ka tur baigi lielās naudas apgrozītos. Arī viņi iegulda naudu kursos un mācībās,” raksta kāda komentētāja.
Diskusijā izskan arī būtiska doma – ne viss ir tikai par naudu. “Varbūt tev vienkārši ir sirdsapziņa,” piebilst kāds, norādot, ka ne katrs būtu gatavs pelnīt šādā veidā. Tikmēr pats ieraksta autors saglabā ironisku skatījumu uz situāciju, atzīstot, ka ideja par “likteņa matricu veidošanu” varbūt nemaz neizklausās tik sarežģīta.
Vai algas spēj turēt līdzi dzīves dārdzībai Latvijā?
Pieaugot atalgojumam Latvijā, arvien vairāk darbinieku sāk izvērtēt, kā viņu ienākumi samērojas ar ikdienas dzīves izmaksām. Īpaši fiziska darba nozarēs – ražošanā, mazumtirdzniecībā un noliktavu darbā, līdzsvars starp algu un izdevumiem bieži kļūst par vienu no galvenajiem faktoriem, izvēloties darba vietu.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2025. gadā vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 1815 eiro, kas ir par 7,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lai gan algu pieaugums kopumā tiek vērtēts pozitīvi, daudziem iedzīvotājiem joprojām aktuāls ir jautājums par reālo pirktspēju.
Vienlaikus dzīves izmaksas turpina pieaugt. CSP dati rāda, ka 2026. gada janvārī patēriņa cenas bija par 3,6 % augstākas nekā pirms gada, kas nozīmē, ka ikdienas preču un pakalpojumu izmaksas ilgtermiņā turpina pieaugt.
Daudziem darbiniekiem, īpaši fiziska darba profesijās, atalgojums bieži ir zemāks par vidējo valstī, tāpēc dzīves izmaksu izmaiņas viņu finansiālo situāciju ietekmē būtiskāk.
“Pat ja vidējais atalgojums pieaug, darbinieki arvien vairāk izvērtē, cik liela daļa no ienākumiem aiziet pamatvajadzību segšanai – mājoklim, komunālajiem maksājumiem un pārtikai. Tāpēc šobrīd cilvēki raugās ne tikai uz algu kā skaitli, bet arī uz to, cik tālu tā ļauj nosegt ikdienas izdevumus,” skaidro personāla vadības uzņēmuma BIURO klientu attiecību vadītāja Baiba Rozentāle.
Pēc viņas teiktā, šī ekonomiskā realitāte arvien vairāk ietekmē darbinieku gaidas darba tirgū. “Izvēloties jaunu darbu, alga, protams, ir viens no galvenajiem faktoriem. Taču šobrīd cilvēki daudz rūpīgāk salīdzina dažādus piedāvājumus un izvērtē, ko šis atalgojums nozīmē reālajā dzīvē – cik liela ir tā pirktspēja,” viņa norāda.
Vienlaikus darba piedāvājuma pievilcību nosaka ne tikai alga. Dažkārt darba devēji var netieši palīdzēt samazināt darbinieku ikdienas izdevumus, piedāvājot papildu labumus vai labvēlīgākus darba apstākļus.
“Darbinieki arvien vairāk vērtē kopējo darba piedāvājuma vērtību. Tādi faktori kā degvielas kompensācija, subsidētas pusdienas, īsāks ceļš uz darbu, veselības apdrošināšana vai iespējas apgūt jaunas prasmes var netieši samazināt ikdienas izdevumus un padarīt darba piedāvājumu pievilcīgāku,” norāda Rozentāle.
Darba tirgū, kur algas pieaug, bet dzīves izmaksas joprojām ir būtisks faktors mājsaimniecību budžetā, attiecība starp ienākumiem un izdevumiem arī turpmāk būtiski ietekmēs darbinieku gaidas un izvēles.
Vīrieši Latvijā darbu maina biežāk nekā sievietes
Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) veiktā sabiedriskās domas aptauja rāda, ka 88% nodarbināto ir strādājuši vairākās darbavietās, un vīrieši dzīves laikā kopumā darbu maina biežāk nekā sievietes. Darba maiņa visbiežāk ir saistīta ar vēlmi pēc profesionālās izaugsmes, lielāka atalgojuma vai jaunu zināšanu apguves. Lai uzlabotu nodarbināto noturību darba tirgū, VIAA piedāvā mācības pieaugušajiem, atrodamas vienuviet platformā STARS.
Cik bieži cilvēki Latvijā maina darbu?
Aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāji visbiežāk dzīves laikā ir mainījuši 2–3 darbavietas (šāda tendence dominē visās vecuma grupās). Īpaši augsta mobilitāte raksturīga jauniešiem līdz 29 gadu vecumam – vairāk nekā puse (54%) aptaujāto šajā grupā jau ir strādājuši 2–3 darba vietās. 40–49 gadu vecuma posmā visbiežāk uzkrāta 4-5 darba vietu pieredze.
Interesanti, ka vīrieši biežāk nekā sievietes ir mainījuši darbu četras un vairāk reizes, un arī pārliecība, ka atrast jaunu darbu būtu viegli vai pat ļoti viegli, vīriešiem ir augstāka. Pieaugot vecumam, cilvēki arvien piesardzīgāk raugās uz darba maiņu un biežāk atzīmē, ka atrast jaunu darbu būtu grūti.
Domājot par karjeras attīstību, cilvēki Latvijā visvairāk uzticas tieši darba devēju sniegtajai informācijai par darba tirgus iespējām (teju 36%). Tālāk seko draugu un paziņu ieteikumi (28,4%), pēc tam – ģimenes un radinieku teiktais (21,5%). Karjeras konsultantiem uzticas katrs piektais aptaujātais, bet viszemākā ietekme ir sarunām ar mākslīgo intelektu (6,8%) vai influenceriem (3,6%), kas liecina par zemu uzticēšanos digitālajiem ietekmes avotiem.
Kas visbiežāk mudina, un kas – attur mainīt darbavietu?
Darba maiņu Latvijā visbiežāk nosaka ekonomiskie un attīstības faktori. Galvenie iemesli, kādēļ cilvēki pieņem lēmumu par darba maiņu, ir atalgojums (50%), labākas profesionālās izaugsmes iespējas citā darba vietā (31%) un vēlme pēc pārmaiņām dzīvē (22%).
Galvenie šķēršļi, kas iedzīvotājiem liedz mainīt darbu, ir interesējošu vakanču trūkums (31%), finansiāli riski jeb nestabilitātes sajūta pārejas laikā (27%), loģistikas izaicinājumi (23%), zināšanu un prasmju trūkums (22%), kā arī psiholoģiskās barjeras, piemēram, pašvērtējuma un pārliecības trūkums (22%).
“Šķēršļi mainīt darbu ir pamatoti, ja balstās cilvēka iepriekšējā pieredzē, taču bieži vien vairāk nostrādā aizspriedumi, kaut kur dzirdētais vai lasītais par citu cilvēku pieredzi, un bailes, ka varētu notikt tāpat. Tas īpaši novērojams pirms pensijas vecumā, kad valda milzīgi aizspriedumi pret darba maiņu un mīts “ja es aiziešu no darba, es nevienam citam šajā vecumā vairs nebūšu vajadzīgs”. Savukārt jauniešiem, it īpaši ar ģimenēm, bieži rodas bažas par ģimenes labklājību, ja jaunu darbu neizdotos atrast uzreiz,” stāsta Rīgas Tehniskās universitātes karjeras konsultante Santa Latkovska.
Vērtējot darba maiņu dažādos vecumos, karjeras konsultante stāsta, ka interesantu darba maiņas tendenci ir novērojusi vecumposmā ap 40 gadiem, kad cilvēki jau kādu laiku savu profesionālo kapacitāti ir attīstījuši un pārbaudījuši, bet jūtas izsmelti. Atceroties par jaunības sapņiem vai vēlmēm, kuras dažādu iemeslu dēļ tika atliktas, cilvēki ir gatavi pārkvalificēties un atgriezties pie agrākiem mērķiem.
Vai tu esi nesen nomainījis darba vietu? Vai tev maksā pārāk maz? Vai tev ir pārdomas par mūsdienu izmaiņām darba tirgū? Raksti man uz [email protected].
