“Draudus nevar pilnībā izslēgt.” NBS majors nāk klajā ar brīdinājumu par Baltijas valstīm 0

Pievieno LA.LV

TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš runā par draudiem Baltijas valstīm.

Kokteilis
15 pārsteidzošas pazīmes, kas nemanāmi liecina – tava dvēsele jau piedzīvojusi citu dzīvi
Kokteilis
Vai zini, kuras zodiaka zīmes pārstāvis vienmēr izpildīs doto solījumu, bet kurš to aizmirsīs jau nākamajā dienā? 7
TV24
Pēdējie vārdi telefonā bija “lācis, lācis!” Linda Dombrovska komentē nelaimes gadījumu Polijā, kur lācis saplosīja sievieti 1
Lasīt citas ziņas

Ļoti daudz izskan runas par iespējamiem draudiem Baltijas valstīm. Paskatīsimies vienkārši faktus, kādi šobrīd klīst informatīvajā telpā, un tad varēsim saprast. Protams, informatīvā telpa šobrīd ir pārbāzta ar šo visu, cits saka: kādi draudi, kas mums var būt, nekas jau nebūs, Krievija nevar sākt karot un tā tālāk. Bet iziesim cauri faktiem, kas ir publicēti.

Skaidrs, ka daudz kas nāk arī no Ukrainas puses. Jāpiekrīt, ka arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis runā par iespējamu Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm. Baltijas valstis pēc Ukrainas informatīvās telpas gan šādu iespēju noraida.

CITI ŠOBRĪD LASA

Igaunijas ārlietu ministrs norāda, ka Zelenska izteikumi neatbilst Igaunijas izlūkdienestu vērtējumiem, un nav nekādu pazīmju, ka Maskava varētu pulcēt spēkus triecienam pret Baltijas valstīm vai NATO aliansi.

Viņš apgalvo, ka Krievija šobrīd atrodas vājā pozīcijā gan Ukrainas frontē, gan ekonomiski. Protams, šāda retorika var arī sarežģīt Igaunijas un Ukrainas attiecības.

Savukārt Lietuvas premjerministre ieteica izvairīties no iebiedējošas retorikas, jo īpaši tāpēc, ka tam nav priekšnoteikumu.

Bet atbildēsim uz vienu jautājumu. Kāpēc vispār mēs gatavojamies? Kāpēc mēs būvējam aizsardzības līnijas, attīstām militārās spējas, veidojam dronu spēkus?

Vai mums ir draudi vai nav? Lai gan, protams, nevajadzētu šos draudus pārspīlēt, tos nevar pilnībā izslēgt. Krievijas vājums nenoliedz tās gatavību spert neprognozējamus soļus, un skaidru uzbrukuma pazīmju neesamība negarantē drošību.

Jautājumu par iespējamu uzbrukumu nevar reducēt tikai uz pašreizējiem izlūkošanas datiem vai pašapmierinātību, ka Krievijas armijas izsīkums Ukrainas karā automātiski izslēdz agresiju pret kaimiņvalstīm.

Iespējams, ka daudzi pievērsa uzmanību arī ziņai, ko publicēja LA.LV portāls, kur tika analizēta saruna starp Lielbritānijas karali Čārlzu un ASV prezidentu Donaldu Trampu. Kamēr viņi pozēja fotogrāfiem, lūpu lasītājs mēģinājis interpretēt viņu teikto. Tika apgalvots, ka Tramps esot teicis, ka Putins grib karu. Čārlzs mēģinājis šo komentāru “nogludināt”, bet Tramps atkārtojis, ka Putins grib vairāk un pat varētu iznīcināt iedzīvotājus.

Slaidiņš piebilst, ka, protams, nevaram būt simtprocentīgi droši par šādu interpretāciju.

Atgriežoties pie citu valstu izlūkdienestiem, tie ne vienmēr sakrīt ar Igaunijas un Lietuvas vērtējumiem. Vācija un Nīderlande ir brīdinājušas, ka dažu gadu laikā ir iespējams militārs konflikts starp Krieviju un NATO.

Kas notiek šobrīd? Krievija pārstrukturē savu militāro apgabalu sistēmu, veido jaunas komandstruktūras, attīsta bezpilota lidaparātu spēkus un atjauno militārās bāzes.

Vienlaikus notiek hibrīdkarš pret Eiropas valstīm – izlūkošanas lidojumi, bezpilota lidaparātu aktivitātes, kritiskās infrastruktūras bojāšana, aģentu darbības pieaugums, GPS signāla traucēšana virs Baltijas jūras un kiberuzbrukumi.

Pašreizējie notikumi Baltijas reģionā liecina, ka uzbrukuma risks saglabājas, lai gan tas var neizpausties kā plaša mēroga militāra kampaņa.

Plašāk skaties video!

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.