Foto: Pexels.com

Cilvēki kopumā ir tendēti uz dzīvi sakārtotā un zaļā vidē, kas nozīmē arī aprites ekonomikas modeļa ieviešanu dzīvē. Vai sabiedrība ir gatava paradumu maiņai? 9

Aigars Roga, žurnāls “Baltijas Koks”

Gadu desmitiem cilvēki ir dzīvojuši pēc lineārās ekonomikas modeļa. Šāds modelis ietver vienkāršu ciklu – notiek resursu ieguve, tiek saražoti produkti, kas pēc kāda laika vairs nespēj funkcionēt vai apmierināt mūsu vajadzības un rezultātā kļūst par atkritumiem. Šāds modelis mūsdienās ir kļuvis par neefektīvu pieaugošo demogrāfijas rādītāju un ekonomikas izaugsmes straujo tempu dēļ.

LA
LA.LV
Ziņas
“Šis ir skarbs patiesības mirklis!” Rēvalds par dubultmorāli un izlikšanos Covid-19 pandēmijā 147
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. 95 gadus vecās karalienes Elizabetes II pienākumus pārņēmis mazdēls princis Viljams un viņa sieva Keita Midltone 21
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Hosams Abu Meri mājsēdes laikā spiests apgūt jaunas prasmes: sievai atteikt nevar! 46
14 stundas
Lasīt citas ziņas

Ko mums nesīs aprites ekonomikas modelis? Neko kardināli jaunu, jo daudzi uzdevumi jau šobrīd tiek īstenoti, bet vairāk uzmanības tiks pievērsts mazākai un efektīvākai resursu izmantošanai un otrreizējai pārstrādei.

Kas ir aprites ekonomika?

Lai Eiropas Savienības ekonomika virzītos uz ilgtspējību un racionālu resursu izmantošanu, izstrādātais aprites ekonomikas rīcības plāns ietver dažādu aprites principu integrāciju jau esošajās tiesību aktu normās un jaunu normatīvu izstrādi, ja tas nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aprites ekonomikas realizēšanas procesa pamatā ir pieci galvenie virzieni. Pirmais ir aprites ekonomikas principiem atbilstošs dizains un ražošanas procesi.

Abiem faktoriem ir būtiska nozīme tālāko pasākumu nodrošināšanā un realizēšanā. Pastiprināta uzmanība ir pievērsta konkrēti ekodizaina un energomarķējuma pasākumiem, kas ietver noteikumu kopumu par dažādām materiālefektivitātes prasībām: rezerves daļu pieejamību, remontu procesu vienkāršošanu un pārstrādes procesu atvieglošanu.

Otrais virziens un patiesībā viens no svarīgākajiem ir patērētāju līdzdalības veicināšana. Tieši sabiedrība kopumā noteiks aprites ekonomikas ieviešanas tempus un efektivitāti. Cilvēku paradumiem ir milzīgs spēks, tādēļ ikviens lēmums, kas ietekmē ikdienas procesus, ir nereti grūti pieņemams un atbalstāms.

Šajā aspektā būtiska nozīme būs lēmējvaras un uzņēmēju spējai komunicēt ar patērētāju un izskaidrot attiecīgos pasākumus un to nepieciešamību.

Ilustratīvs foto

Trešais virziens ir atkritumu pārstrāde un atkārtota izmantošana. Efektīva atkritumu apsaimniekošana ir viens no stūrakmeņiem, kopumā raugoties uz ilgtspējības principu īstenošanu.

Latvijā ar to ir bijušas un aizvien vēl ir problēmas, jo neesam izveidojuši depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam. Tiek plānots, ka sistēma sāks darboties 2022. gada 1. februārī. Protams, tas būs būtisks solis arī aprites ekonomikas pasākumu īstenošanas mehānismā, tomēr aizvien ir daudz problēmjautājumu, kas jāatrisina.

Ceturtais virziens ir atgūto materiālu aprites loka noslēgšana. Materiālu otrreizēja izmantošana būs viens no sarežģītākajiem procesiem, jo būs jārada jauns procesu ietvars, uz kura varēs balstīt atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi.

Piektais virziens ir sistēmiskā pieeja, kas paredz politiska ietvara izveidi par kādu no materiāliem. Piemēram, plastmasai, kur tiek ietverts pilnais cikls no plastmasas izejvielas ieguves līdz atkārtotai pārstrādei.

Esam ceļa sākumā

Aprites ekonomikas rīcības plāns tika apstiprināts Ministru kabinetā 2020. gada 4. septembrī. Plāna realizācijai tiks īstenota rīcībpolitika, kas nodrošinās atkritumu daudzuma samazināšanos, atkritumu novēršanu, mazināšanu, pārstrādes un atkārtotas izmantošanas pasākumus; ķīmiskās vielas un visu veidu atkritumi tiek apsaimniekoti videi nekaitīgā veidā; pārtika tiek izmantota lietderīgi un tiek novērsti pārtikas zudumi visā pārtikas ķēdē, ieskaitot ražošanu un piegādi; ražošana uzņēmumos ir ilgtspējīga, to nodrošina standarti un ziņošana; ilgtspējīgi mājsaimniecību un indivīdu uzvedības un patēriņa modeļi un citas darbības.

Galvenā institūcija aprites ekonomikas ieviešanai dzīvē ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tomēr, lai to īstenotu, būs nepieciešama visu ministriju līdzdarbība un efektīvu risinājumu izveide.

Tālākā darbā jau būtu jāpiesaista uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un sabiedrība. Tomēr mijiedarbība starp minētajām grupām nereti ir problemātiska. Tieši šī komunikācija starp lēmējvaru un biznesa vidi un sabiedrību būs noteicošā, cik veiksmīgi mums izdosies tuvināties aprites ekonomikas principiem.

Jaunu sertifikācijas sistēmu ieviešana

Lai atvieglotu uzņēmumiem aprites un ilgtspējības principu ieviešanu, ir izveidoti dažādi sertifikācijas standarti, kas padaritu vieglāku jauno mērķu integrāciju ikdienas darbā un sistēmu pārvaldībā.

Viens no pazīstamākajiem ir No šūpuļa līdz šupulim jeb Cradle to cradle. Sertifikācijas standarts ietver metodiku pārejai uz ilgtspējīgāku produktu izstrādi un ražošanu.

Lai iegūtu sertifikātu, produkts tiek vērtēts atbilstoši vides un sociālajiem rādītājiem tādās kategorijās kā materiāla veselība, materiāla atkārtota izmantošana, atjaunojamā enerģija un oglekļa pārvalība, ūdens apsaimniekošana un sociālais taisnīgums.

Pēc produkta izvērtēšanas tiek piešķirts novērtējuma līmenis katrai kategorijai – pamata, bronzas, sudraba, zelta vai platīna. Ja produkts ir sasniedzis zemāko vērtējumu kādā no kategorijām, tas nosaka kopējo sertifikācijas līmeni. Šis faktors savā veidā stimulē uzņēmumu pilnveidoties un uzlabot produkta līmeni. Sertifikāts jāatjauno ik pēc diviem gadiem.

ISO 14062 – vides pārvaldības standarts, kas attiecas uz vides aspektu integrēšanu produkta dizainā tā izstrādes posmā. Visi produkti un pakalpojumi rada ietekmi uz vidi. Tā var būt minimāla vai būtiska, var rasties dažādos līmeņos – vietējā, reģionālā vai globālā līmenī vai to kombinācijās. Standarta ieviešana palīdzēs saprast, kā vislabāk organizēt, pārvaldīt un ieviest ekodizainu.

ISO 14000 standarti nodrošina praktiskus instrumentus visu veidu uzņēmumiem un organizācijām, lai palīdzētu ieviest vides pārvaldības sistēmu un veidot videi draudzīgus un atbildīgus uzņēmumus.
ISO 14001:2015 nosaka vides pārvaldības sistēmas pamatkritērijus un metodiku, kas izmantojama jebkurā uzņēmumā neatkarīgi no nozares vai darbības veida.

Somija rāda paraugstundu

Somijā viena no virzītājinstitūcijām ir Finnish Innovation Fund Sitra, kas nodarbojas ar ilgtspējīga dzīvesveida un uzņēmējdarbības principu virzīšanu.

Somija bija pirmā valsts pasaulē, kas 2016. gadā ieviesa nacionālo aprites ekonomikas plānu (road map), kas paredzēja galvenos rīcības virzienus, lai dzīvē efektīvi iedarbinātu aprites ekonomiku.

Ilustratīvs foto

Pieci galvenie virzieni bija produkta dzīvesilguma palielināšana; panākt, lai arvien vairāk produktu spēj kļūt par pakalpojumu; koplietošanas platformu izveide; atjaunojamība un resursu efektivitāte un atkārtota izmantošana.

Būtiska uzmanība tika pievērsta bērnu un jauniešu informēšanai un izglītošanai. Rezultātā vairāk nekā 70 tūkstoši skolēnu pašlaik iegūst zināšanas par aprites ekonomiku izglītības iestādēs.

Protams, jāmin arī uzņēmums Metsä Group, kas pēdējos gados ir spēris milzīgus soļus bioekonomikas un ilgstpējas virzienā, ne tikai modernizējot un uzlabojot ražošanas procesus, bet radot arī jaunus un inovatīvus produktus.

Labie piemēri, kas jau darbojas

Viens no piemēriem aprites ekonomikas funkcionalitātei ir Car sharing jeb auto koplietošanas iespējas.

Tas ir pierādījies kā labs un efektīvs modelis, lai cilvēkiem būtu iespējams ātri un bez sava personīgā auto pārvietoties tālākus gabalus. Iespējams, šis ir viens no risinājumiem, kā samazināt automašīnu skaitu lielpilsētās.

Tas pats attiecināms uz beziepakojuma produktu iegādes iespējām. Pieļauju, ka šis ir tikai laika jautājums, kad arī lielveikalos būs iespējams iegādāties dažādus produktus līdzpaņemtā iepakojumā. Latvijā šādu pakalpojumu jau nodrošina viena lielveikalu ķēde.

Arī meža nozarē pēc uzskatāmiem piemēriem ilgi nav jāmeklē. Akciju sabiedrība Latvijas Finieris strādāja pie jaunas līmes izveides, kas sastāv no lignīna-fenola formaldehīda sveķiem, kurus izmanto finiera līmēšanā.

Aprites ekonomikas konceptā arī ietilpst daudzas darbības, kas jau šķiet nereti pašsaprotamas. Piemēram, eiropalešu labošana. Šāds process atbilst nosacījumiem un paildzina palešu izmantošanas ilgumu.

Galvenais faktors – sabiedrības spēja mainīt paradumus

Aprites ekonomikas ieviešanas ātrums un kvalitāte būtībā ir atkarīga no sabiedrības spējas mainīties, mainīt savus paradumus un pieņemt jauno.

Raugoties uz biznesa vidi, tā pietiekami ātri spēj adaptēties un reaģēt uz nepieciešamajām izmaiņām, tādēļ ražotāji īsākā vai garākā laika periodā spēs pieņemt jaunos spēles noteikumus. Bet joprojām saglabājas jautājums par sabiedrību.

Latvijā ir bijuši precedenti, ka vietējā kopiena nostājas pret kāda pārstrādes uzņēmuma vai ražotnes būvniecību. Tās ir divas dimensijas: mēs vēlamies, lai attīstās lauku reģioni un līdz ar to pieaug darbavietu skaits, bet nevēlamies kādas konkrētas nozares darbību savā novadā.

Šo paradigmu var pielāgot arī produktiem, kas izgatavoti no otrreizēji izmantotiem materiāliem.

Raugoties, piemēram, uz mēbeļu ražošanu. Pamatā tiek izmantoti dažādi dabas resursi, tādi kā koks, dažādi naftas pārstrādes produkti, metāls, stikls un citi. Mēbeļu lietošanas laikā tās principā nerada būtisku ietekmi uz vidi, bet problēmas varētu rasties to pārstrādē.

Vai patērētājs vēlētos iegādāties mēbeles, kas izgatavotas no dažādiem materiāliem, krāsu toņiem? Visticamāk, ne. Lai ražotājs vai pārstrādātājs papildus uzņemtos pārstrādes procesu bez papildu finansējuma, to ir grūti iedomāties kā rentablu.

Ne tikai raugoties uz tehnoloģiskajiem procesiem, bet kaut vai uz loģistikas jautājumiem. Tādēļ aprites ekonomikas modelis, visticamāk, būtiski mainīs arī kopējo biznesa vidi. Ražotājiem nāksies pielāgoties un modernizēt savus procesus, bet sabiedrībai –mainīt savus paradumus, principus un arī vēlmes.

Cik ātri un efektīvi tas notiks, nav precīzas atbildes, bet skaidrs ir viens: tas nebūs ātri.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Kurās nozarēs Latvijā zemākā vakcinācijas pret Covid-19 aptvere? 5
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Viens no izšķirtajiem lāčiem ir atgriezies un mēģinājis iekļūt mājā 35
3 dienas
RE
Reklāmraksts
Laukos
ETERNIT bezazbesta šīferis – droša izvēle ikvienai saimniecībai! 1
Nedēļa
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
Gatis Apsītis-Ozoliņš: “Kāpēc baļķiem cenas kāpušas?” 7
17. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Šis ir skarbs patiesības mirklis!” Rēvalds par dubultmorāli un izlikšanos Covid-19 pandēmijā 147
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. 95 gadus vecās karalienes Elizabetes II pienākumus pārņēmis mazdēls princis Viljams un viņa sieva Keita Midltone 21
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Hosams Abu Meri mājsēdes laikā spiests apgūt jaunas prasmes: sievai atteikt nevar! 46
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 65
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Deputāti konceptuāli atbalsta būtisku atalgojuma pieaugumu valsts amatpersonām 96
8 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izbraukuma vakcinācija šodien notiks Valkā un Aucē 14
17. oktobris, 2021
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Nākotne laukos pozitīva, ja pievēršas modernizācijai un robotizācijai!” Zemnieki dalās pieredzē 12
16. oktobris, 2021
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
“Ir pašvaldības, kurām nemaz neinteresē, ko bērni ēd!” Kas notiek skolu un bērnudārzu ēdnīcās? 10
12. oktobris, 2021
UG
Uldis Graudiņš

Laukos
Aizvadītās vasaras ekstrēmie dabas apstākļi ietekmēja visus lauksaimniekus. Kādu augļu un dārzeņu ražu izdevies šosezon izaudzēt? 3
11. oktobris, 2021
MS
Māra Skrīvele
Laukos
Neviena šķirne nav bez trūkumiem. Augļkopju pieredze un novērojumi par dažu ābeļu šķirņu audzēšanas īpatnībām 1
10. oktobris, 2021
MB
Māra Bērziņa
Laukos
Augu slimību un kaitēkļu izplatība oktobrī. Kādi aizsardzības pasākumi jāveic?
9. oktobris, 2021
LE
LETA
Ziņas
Deputāti konceptuāli atbalsta būtisku atalgojuma pieaugumu valsts amatpersonām 96
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Algu subsīdijas Covid-19 krīzē skartajiem nevakcinētām personām ies secen 40
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Teju puse jauno gadījumu reģistrēti Rīgā. Kur vēl Latvijā plaša Covid-19 izplatība? 6
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai tiešām bija jānonāk līdz 3000 gadījumiem dienā, lai sāktu domāt?” Rajevskis komentē pašreizējo kovid situāciju Latvijā 76
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pavļuts uzsācis vakcinēšanās kampaņu, personīgi zvanot senioriem, un aicina to darīt arī citus 199
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Gaidāmi siltuma rekordi! Bricis par laikapstākļiem šonedēļ 7
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Stacionēto Covid-19 pacientu skaits sasniedzis rekordu – slimnīcās ārstējas 1444 cilvēki 49
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgā pie Akmens tilta Daugavā iebraukusi un nogrimusi automašīna 14
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Šī vakcīna satur augstāku antigēnu devu.” Zavadska atklāj, kurai vakcīnai ir vislielākā efektivitāte pret Covid-19 101
1 diena
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
Sabiedriskā transporta atlaižu haoss mājsēdē, pat satiksmes ministrs iebilst un nesaprot 57
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šis ir skarbs patiesības mirklis!” Rēvalds par dubultmorāli un izlikšanos Covid-19 pandēmijā 147
20 stundas
LA
LA
Ziņas
“Bagāti ministri nabadzīgā valstī – tas ir neētiski,” Liepnieks par algu palielināšanu valsts amatpersonām 73
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Lai kā arī šobrīd būtu, ne Šlesers, ne Gobzems augstu nepalēksies 44
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Vai traģēdiju varēja novērst? Publicētas fotogrāfijas pēc nelaimes ar Boldvinu filmēšanas laukumā 8
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Dzejniece Magone Šutoviene šķiras no vīra un nolēmusi mainīt arī uzvārdu – uz pavisam jaunu 53
15 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Todien laika apstākļi braukšanai bijuši nejauki. Vai Irēnai bija iespēja izvairīties no sadursmes? 11
1 diena
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Bērnu svētki sākas ar šāvienu krūtīs.” Kādu sodu piespriedusi tiesa šāvējam Jurijam? 8
1 diena
GN
Gints Narogs
Ziņas
Olimp/Venta 2002″ hokejisti debijā Kontinentālajā kausā piedzīvoja zaudējumu izšķirošajā spēlē
22:34
LE
LETA
Ziņas
Cipule: Stacionēto Covid-19 pacientu skaita pieauguma dēļ slimniekus var nākties šķirot vēl stingrāk 23
21:58
Inita Šteinberga
Ziņas
Lai nākamgad āboli būtu bez tārpiem un plūmes nepūtu, jāsāk rosīties jau tagad
21:56