Jums jāgatavo atskaite jelgavniekiem. Ko uzsvērsiet kā labāko veikumu četros gados, kādas kļūdas atzīsiet? 10
2008. gada krīze smagi skāra arī pašvaldības, bijām spiesti sistēmā strādājošiem cilvēkiem samazināt atalgojumu par 33%, saglabājot galvenos uzstādījumus. Pirmkārt, nesamazināt pilsētniekiem sniegto pakalpojumu klāstu, nodrošināt to kvalitāti, kā arī intensīvi apgūt ES fondu piedāvātās iespējas īstenot projektus. To arī esam nodrošinājuši, īstenoti daudzi projekti – mums ir Pasta sala, Mītavas gājēju tilts, promenādes, pludmale, rekonstruētas ielas, nosiltinātas mācību iestādes, ieviešot tehnoloģijas, Jelgava tiek veidota par drošu pilsētu. Tagad kopš krīzes sākuma pirmo reizi varējām atgriezties pie algu paaugstināšanas politikas pašvaldības darbiniekiem, taču tās vēl ne tuvu nav sasniegušas iepriekšējo līmeni. Diemžēl pilsētas ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir pilsētas budžeta pamatavots, nav izpildījušies, kā plānots. Tas rada bažas. Svarīgi saprast, kāda būs jaunā nodokļu politika. Ja tā nesekmēsies, nākotnē paredzu lielas problēmas. Jāanalizē, kāpēc iedzīvotājiem nepalielinās ienākumi. Vai tās ir Krievijas sankcijas sekas, vai uzņēmēji vēl nav atraduši jaunus tirgus. Šajā ziņā Jelgavā gan ir vērojama izaugsme. Pilsētā saražoto produkciju 2008. gadā eksportēja 30% apjomā, bet šobrīd tie ir 65%. Pieaugums ir būtisks, bet tas vēl neatspoguļojas labklājības izaugsmē. Bet par pilsētā padarīto jelgavnieki jūnijā izteiks vērtējumu – atbalstīs prognozējamu politiku vai gribēs pārmaiņas.
Cik šodien grūts uzdevums piesaistīt jaunus uzņēmumus, ieguldījumus? Bija “Amoplant” autobusu būves uzņēmums, kas tagad apturēts. Bet lasām, ka Jelgavā ražos šokolādi. Vairs nebūsiet mašīnbūves centrs, bet saldumu pilsēta!
Bija svarīgi bijušo RAF teritoriju atmodināt, veidot Jelgavas biznesa parku. Atjaunoti 22 000 kvadrātmetru ražošanai paredzētu platību, un uzņēmumi tās ir piepildījuši. Tur drīzumā darbu sāks minētie šokolādes rūpnieki ar 60 darbiniekiem ražošanā ieviestām jaunām tehnoloģijām. Nevar teikt, ka visi iecerētie projekti ar Krieviju ir izdevušies. Tomēr joprojām pilsētā kursē Jelgavā ražotie autobusi. Domājam, kā turpināt iesākto un nezaudēt mašīnbūvētāju slavu. Pašlaik Jelgavā lielākais nodokļu maksātājs ir vācu firma “AKG”, kur izgatavo visu veidu automobiļu radiatorus. Arī viņi uzstāda jaunas iekārtas, paplašinās – lepojamies ar uzņēmumu, kas saimnieko sociāli atbildīgi. Investīcijas plūst, mainās, bet pēc pārmaiņām saglabājam līdzsvaru.
Ģeogrāfiski Jelgava ir satiksmes mezgls. Apkārt ir lauksaimniecībai labvēlīga auglīgākā zeme. Tāpēc viens no Jelgavas attīstības virzieniem ir pārtikas pārstrāde. Te ir “Latvijas piens”, graudu pārstrāde, gaļas kombināts – “Rīgas miesnieka” pārceltā ražotne ar jaunām ražošanas līnijām. Tas mums ir ļoti nozīmīgi. Arī Latvijas ekonomikas kopējā ainavā graudi, piens, gaļa, zivis, mežizstrādes materiāli veido vairāk nekā 40% no eksportprecēm. Uz lauksaimniecības ražošanu vairs neskatās kā uz nozari – pastarīti. Zemnieku saimniecības ir stipras, modernas, konkurētspējīgas. Ar ES līdzfinansētā projekta palīdzību grasāmies īstenot ideju – vest Zemgales graudus ar baržām pa Lielupi uz Rīgas ostu. Upes baržas ar 1000 tonnu kravnesību ir lētākais transporta veids. Būvēsim graudu noliktavas – pārkraušanas bāzi.
Piedzīvojām traģiskas nelaimes ar bērniem Dobelē, Rēzeknē un Rīgā. Vai varēja šādus gadījumus novērst? Ko darīt, lai ģimenes nepiemeklētu traģēdijas?
Sociālā situācija arvien ir valsts attīstības spogulis. Mēs iedalām lielas summas sociālajai palīdzībai laikā, kad valstī krītas iedzīvotāju skaits. Svarīgākais, radīt vairāk darbavietu ar pienācīgu algu. Uzņēmējiem jātiecas ražot produktus ar pievienoto vērtību, lai spētu pelnīt un kārtīgi samaksāt cilvēkiem. Otra problēma ir tā, ka pietiekami lielam skaitam darbspējīgo iedzīvotāju nav nedz izglītības, nedz profesijas un kvalifikācijas. Veidojas tikpat kā bezdarbnieku dinastijas, kas dzīvo no pabalstiem. Viņi nemēģina pārkārtot dzīvi, apgūt derīgas iemaņas. Tāpēc uzskatu, ka valstī kopumā jāvērš lielāka uzmanība arodizglītībai. Runājot par nelabvēlīgām ģimenēm, citu sociālo problemātiku, Jelgavā teicama sadarbība izveidojusies starp sociālo dienestu, bāriņtiesu un pašvaldības policiju. Plus sabiedrības modrība.
