Sergejs Maksimovs (priekšplānā) vairāku gadu garumā veltījis daudz pūļu, lai nacionālo partizānu cīņu vieta Stompaku purvā būtu sakopta un padarīta par ievērojamu apskates objektu.
Sergejs Maksimovs (priekšplānā) vairāku gadu garumā veltījis daudz pūļu, lai nacionālo partizānu cīņu vieta Stompaku purvā būtu sakopta un padarīta par ievērojamu apskates objektu.
Foto: Ilmārs Znotiņš/VPK

“Cilvēki saprot, ka tas ir karš. Sauksim lietas īstajos vārdos!” Maksimovs aicina stiprināt teritoriālo aizsardzību 0

Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Sergejs Maksimovs vada Balvu novadu – vienu no nedaudzajām pašvaldībām pie mūsu austrumu robežām. Kā bijušais Sužu izlūkdesanta bataljona karavīrs labi orientējas aizsardzības jautājumos, un viņam ir savs viedoklis, ko derētu uzlabot visas valsts un pierobežas drošībā.

Agresija Ukrainā, kara nežēlīgās formas ir ietekmējušas visu Latviju, kāds noskaņojums valda Balvu novadā?

CITI ŠOBRĪD LASA

Iedzīvotāju lielākā daļa uzskata, ka tas ir karš, starptautisko normu pārkāpums. Varbūt ir cilvēki, kuri dažādu apsvērumu dēļ uzskata, ka tur ir kaut kādi ārējie spēki, kas iesaistījušies un šo konfliktu izraisījuši. Neminēšu vārdu – amerikāņi, bet arī viņiem par to jāuzņemas atbildība. Jebkurā gadījumā Balvos iedzīvotāji uzskata, ka tas ir karš, ka jebkurš karš ir ļaunums un tam nav nekāda attaisnojuma.

Vai novadā uzņemts daudz bēgļu, un kā atbalstāt ukraiņus?

Uz šejieni no kara ir bēguši ukraiņi, kas ieradušies cauri Krievijai, tie ir jauni puiši, kurus nelaiž cauri Eiropas robežām, un viņi nāk caur Krieviju, bet viņu nav daudz. Mēs esam sagatavojuši vairākas telpas, kur viņus izmitināt. Mēs varam Tilžas internātskolā izvietot līdz pat simts bērnu un jauniešu. Sešu stundu laikā esam gatavi izvietot. Pašlaik nav pieteikušies, bet mēs esam vērsušies pie sporta federācijām kļūt par starpniekiem, mēģinām viņus uzrunāt un aicināt uz šejieni.

Vai Balvu novads organizēti ir nosūtījis palīdzību uz Ukrainu?

Tas notiek privāti, to dara nevalstiskās organizācijas, kā pašvaldība neesam to darījuši. Esam personīgi ziedojuši, jo specifiskas mantas, lietas šeit grūti iegādāties. Tās, piedodiet, nav mūsu vecās drēbes vai kāda, nedod, Dievs, pārtika. Labāk noziedot naudu, ukraiņi paši izlems, kas viņiem vispirms vajadzīgs. Ir uzņēmēji, kas sūta palīdzību, ved ar busiņiem, un sievietes pin maskēšanās tīklus. Viena mūsu uzņēmēja balvēnieša, kas tagad dzīvo Liepājā, busiņš regulāri brauc uz Ukrainu.

Reklāma
Reklāma

Vai Balvu novadā sevi pieteikuši tādi, kas simpatizē Putinam un apgalvojuši, ka šis karš ir pareiza rīcība? Vai par to ziņots policijai?

Nav neviena. Policija un drošības dienests ir vērsušies pie vairākiem cilvēkiem, kuri, viņu vārdi netiek izpausti, tikuši brīdināti. Šie cilvēki ir parakstījušies, ka viņi ir brīdināti par valsts drošības likuma attiecīgu pantu pārkāpšanu un var tikt saukti pie atbildības. Cilvēki brīdināti par kara slavināšanu, ka viņiem jārēķinas tikt sauktiem pie atbildības.

Ukrainā labi redzams, ka līdzās armijas komandieriem ļoti nozīmīga loma ir pašvaldību vadītājiem. Vai, redzot kara norises, esat sācis raudzīties uz saviem pienākumiem nedaudz citādi un gatavoties?

Nopirku patronas pistolei. Mēs esam aktivizējušies. Patiesībā uzreiz pēc kara sākuma sasaucām civilās aizsardzības komisiju, kurā ietilpst visi – mediķi, ugunsdzēsēji, mežinieki, ceļinieki, vārdu sakot, visi. Pārspriedām, kāda ir situācija, kādi ir mūsu darbi. Sasaucām pārvalžu vadītājus, uzsākām mācības, kā mēs rīkotos, ja Balvu pilsētā divos naktī būtu uzsprādzis “gāzesvads”. Saucam to šādi. Sapratām, kā katram jārīkojas.

Esam vienojušies par principu, kā rīkoties, ja pārtrūkuši sakari, kā kuram ir jārīkojas, kurā vietā jābūt, kā komunicēsim savā starpā šādos gadījumos. Es kā komisijas vadītājs šobrīd monitorēju šo situāciju, kā satiekamies un spriežam par iedzīvotāju attieksmi pret karu Ukrainā. Pagastu pārvaldnieki sniedz ziņojumu par savu teritoriju. Patiesībā pat Kupravā, kur lielākā daļa ir krievu iedzīvotāji, tur ir arī ukraiņi, cilvēki saprot, ka tas ir karš. Sauksim lietas īstajos vārdos.

Vai Kupravā ir kaut kas īpašas uzmanības vērts?

Nē. Pagasta pārvaldnieks Aleksandrs situāciju pārzina, pats turpat dzīvo. Tur dzīvo viens ukrainis, kas kara sākumā bija ļoti aktivizējies, un mēs uzreiz šo jautājumu atrisinājām, brīdinot par nacionālā naida kurināšanu. Latvijā ir svarīgi, lai mēs te savā starpā nesaplūcamies. Šobrīd tas ir karš, tā ir agresija pret citu suverēnu valsti, tautu, tas ir kara noziegums. Bet, ja kāds uzskata, ka tā ir speciāla operācija un pat atbrīvošana, man nav tiesību teikt, ka viņš ir muļķis un neko nesaprot.

Man jāpajautā sev un citiem, kādēļ viņš tā domā. Cik daudz zināšanu un izpratnes ir viņam. Es tikos ar bēgļiem – tie bija jauni puiši, jauna ģimene. Tur bija puiši no Harkivas. Viņi saka – šobrīd manā pilsētā ir krievu armija, un nav objektīvāka avota par viņiem. Var uzzināt, kā uzvedas krievu karavīri, kā uzvedas ukraiņu karavīri, kas notiek, ja pilsēta ir noslaucīta no zemes virsas, ja pilsētas mērs un pašvaldība pieņem lēmumu to neatdot bez kaujas. Vēl citā pilsētā krievu karavīri braukā – nevienu neaiztiek. Tad man ir jautājums, varbūt provokatīvs, to uzdevu dažiem mūsu Saeimas deputātiem – vai mēs atdosim Balvu pilsētu bez cīņas vai turēsimies pretī?

Ko viņi teica?

Es neatbildēšu, ko viņi teica. Viņi bija pārdomās. Uzreiz nav atbildes. Starp citu, es jautāju Nacionālās apvienības politiķiem.

Vai Balvos ir bumbu patver­tnes un nepieciešamības gadījumā esat gatavi evakuēt cilvēkus no pilsētas?

Kā jau teicu, bija noticis “gāzes sprādziens”, pēc kura vajadzēja evakuēt cilvēkus, nodrošināt ēdienu, saprast, cik liela kapacitāte ir slimnīcai, kā sniegsim pirmo medicīnisko palīdzību, ko dara Sarkanais Krusts, ko dara pašvaldība, kur ir autobusi. Ir plāns, ir noteikts, kas uzņemas vadību. Glābšanas dienests atbild par glābšanu, kas evakuē, par ko atbildīgs pilsētas, pagasta pārvaldnieks, par ko atbildu es kā civilās aizsardzības komisijas vadītājs. Nevēlos teikt, ka pašvaldības vadītājs šobrīd ir kā komendants… Attiecībā par NATO – NATO necīnīsies ne par vienu Balvu novada centimetru.

Bet mēs taču paši esam NATO!

Mēs necīnīsimies, Latvijas armija necīnīsies ne par vienu centimetru Balvu novadā. Iebrucēju armija no Krievijas robežas aizkļūs līdz Balviem, ka pat nejutīsim. Cīņas jau notiks citur, dziļāk valstī. Ne jau tāpēc, ka negrib, bet tāpēc, ka nepaspēj. Esam tik tuvu, ka nekāda karadarbība te nenotiks. Vienīgi, ja mēs patiešām gaidīsim uzbrukumu, tad NATO daļas ienāks Balvu pilsētā jau savlaikus.

Nav jau ar ko cīnīties, man jau te ir tikai daži zemessargi, kas dzīvo Balvos bez ieročiem. Mēs necīnīsimies, uzreiz būsim frontes aizmugurē. Labākajā gadījumā cīnīsies jau Smiltenē vai Alūksnē, kur ir armijas daļas. Te neviens nevar paspēt cīnīties, jo svarīgākais šajā visā procesā ir – ja notiks uzbrukums, uzbrukums Latvijai, tad NATO būs jācīnās un tas būs negaidīti. Latvijas armijas vai citas valsts vienību nebūs te Balvos. Pa ceļu no Krievijas robežas pie Vientuļu robežkontroles punkta līdz Balviem ir 35 kilometri, bet pa taisno 28–30 kilometri.

Ko varētu ieteikt sadarbības uzlabošanai starp pašvaldību un Bruņotajiem spēkiem?

Tas šobrīd jau notiek, Bruņotie spēki piedalās dažādos svētkos, tikko redzēju “Facebook” – nāk un stāsta par Zemessardzi. Aicina iestāties Zemessardzē. Vajadzētu vietējos iedzīvotājus vairāk iesaistīt Zemessardzē – tieši teritoriālajā aizsardzībā. Esam ar NBS runājuši, ka Tilžā vajadzētu izveidot NBS rotu, viņi uzrak­stīja, ka tas nav vajadzīgs. Es pats esmu dienējis Latvijas armijā, Sužu izlūkdesanta bataljonā, biju izlūku diversantu grupas komandieris.

Tad jums pašam pulku arī vajadzētu veidot!

Tieši tā! Ja man ir grupa, pieņemsim, katrā pagastā ir neliela vienība vai grupa, un tad ir beigas visiem “zahvatčikiem”, jo reāli to, ko parāda Ukraina, tur tāda neliela trīs, četru vai septiņu karavīru grupa – puišiem ir tas lidaparāts, vēl šis tas un – “smertj vragam!”.

Piedodiet, tas nav Pirmais pasaules karš, kad tika raktas tranšejas piecus kilometrus uz vienu pusi, piecus uz otru pusi. Tik gari bija ierakumi. Es jau neesmu militārais eksperts, bet ir redzams, ka krievi nāk kolonnās un no katra krūma pa to bliež ar bairaktariem, ar javeliniem.

Izjauc loģistiku, viņi nevar izķert armiju pa visu Ukrainu, nespētu arī pa visu Latviju. Viņi saprot, ka tūlīt šaus no katra krūma, un arī šauj. Arī šeit katrā pagastā mēs vēlamies atjaunot brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību. Iedodiet šiem puišiem noteiktā brīdī stobru, un viss būs. Tajā brīdī, kad vajadzēs dzēst, dzēsīs, un kad vajadzēs – šaus.

Kad notika pieminētās mācības, mums, paldies Dievam, ir trīs ugunsdzēsēju posteņi – Tilžā, Viļakā un Balvos. Taču mums paskaidro – man ir tik un tik mucu, man tūlīt beigsies ūdens, bet, ja deg četras, piecas, sešas mājas, vienkārši nebūs ar ko dzēst. Katrā pagastā nebombardēs, bombardēs kaut kur citur, katrā pagastā jābūt brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai, kura gatava braukt, jābūt pieejamiem tehniskajiem resursiem.

Kad uzsnieg sniegs, tad vajag tūlīt. Var jau nopirkt sniega tīrītāja pakalpojumus. Bet zemniekam nav sniega lāpstas, tāpēc nenopirkšu no viņa pakalpojumu. Es nevaru nopirkt ugunsdzēšanas pakalpojumu, ja man nav ugunsdzēšanas tehnikas, ar kuru puiši brīprātīgi gatavi braukt un kaut ko darīt. Tā ir mūsu drošība. Es nezinu, kā tas noticis, bet es neticēju, ka krievi var iebrukt Ukrainā. Tajā nav nekādas ne militārās, ne politiskās loģikas, bet redzi, ka notiek.