“Rezultāti ir baisi.” Jautājums par 3. pensiju līmeni atklāj, cik daudzi Latvijā neveido uzkrājumus 0
Pensija daudziem šķiet vēl ļoti tāla nākotne, tāpēc doma par uzkrājumu veidošanu bieži tiek atlikta uz vēlāku laiku. Tomēr, kamēr vieni regulāri veic iemaksas pensiju 3. līmenī, citi atzīst, ka pēc ikdienas izdevumu segšanas tam vienkārši nepietiek naudas. Tieši par to izvērtusies diskusija sociālo mediju platformā “Threads”, kur cilvēki atklāti pastāstījuši, cik daudz ik gadu atliek savai nākotnei.
Armands platformā “Threads” vaicā: “Lasīju, ka Latvijas pensionāriem mazākie uzkrājumi. Cik tu vidēji gadā atliec 3. pensiju plānam?”
Lai arī daudzi diskusijas dalībnieki norādīja, ka pensiju 3. līmenī ik gadu iemaksā vairākus simtus eiro vai pat līdz tūkstotim eiro, gandrīz tikpat daudz cilvēku atzina, ka neveic nekādas iemaksas.
Redzot diskusiju, kāds lietotājs lakoniski secināja: “Rezultāti ir baisi.”
Līga uzskata, ka daudziem uzkrājumu neveidošanu nosaka nevis nevēlēšanās, bet finansiālās iespējas: “Mums gana daudz novelk sociālo nodokli, lai cilvēkiem paliktu kkas ko novirzīt 3.līmenim. Kā arī algu lielums…. manā mazpilsētā veikalā bruto alga 800, kāds tur vēl 3.līmenis.”
Savukārt Jolanta raksta, ka izvēlējusies citu ceļu: “Neatlieku, jo konsultējos ar finanšu speciālistu, kurš šo neieteica. Ja vēlies nebaltām dienām kaut ko atlicināt, tad labāk iegādājies zemi vai zeltu.”
Tikmēr kāds cits lietotājs stāsta, ka viņam uzkrājumu veido darba devējs: “Man darba devējs katru mēnesi 8% no manas pamatalgas novirza 3.pensiju līmenim, pati neko nedaru, tas tāds plusiņš no uzņēmuma puses.”
Arī Andris atgādina par vēl kādu aspektu, ko daudzi, viņaprāt, neizmanto: “Pat ja mēs nerunājam par pensiju, cilvēku apjoms kas pilnībā neizmanto iespēju iegūt visu 25,5% nodokļu atmaksu ir milzīgs. Sāpīgi, bet fakts.”
Īpaši aktuāls kļūst jautājums par to, cik nozīmīgs patiesībā ir pensiju 3. līmenis. Kā uzsver CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis, tas nav paredzēts kā īstermiņa krājkonts, bet gan ilgtermiņa uzkrājumu instruments, kas palīdz nodrošināt lielākus ienākumus pensijas gados.
Pēc eksperta teiktā, ar pensiju 1. un 2. līmeni vien vairumam cilvēku būs grūti saglabāt līdzšinējo dzīves līmeni. Tiek lēsts, ka tie nodrošinās aptuveni 40–50% no ienākumiem, kas saņemti darba gados.
Vienlaikus CBL Asset Management veiktās aptaujas datos redzams, ka, lai gan vidējā vecuma pensija Latvijā ir nepilni 625 eiro mēnesī, vairāk nekā puse jeb 55% iedzīvotāju uzskata, ka pilnvērtīgai dzīvei pensijā būtu nepieciešami vismaz 1500 eiro mēnesī.
Eksperts norāda, ka pensiju 3. līmenī joprojām piedalās salīdzinoši neliela sabiedrības daļa, mazāk nekā trešdaļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, turklāt daudzi uzkrājumus sāk veidot tikai dzīves otrajā pusē.
Viņš arī atgādina, ka par iemaksām pensiju 3. līmenī iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Piemēram, gada laikā iemaksājot 600 eiro, no valsts var atgūt 153 eiro, kas kalpo kā papildu stimuls ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai.
Kārlis Purgailis uzsver, ka pensiju 3. līmeņa lielākā priekšrocība ir laiks. Jo agrāk cilvēks sāk veidot uzkrājumu, jo lielāku pienesumu dod salikto procentu efekts.
Pēc viņa aplēsēm, regulāri atliekot 50 eiro mēnesī 25 gadu garumā, kopējais uzkrājums var sasniegt aptuveni 40 tūkstošus eiro, savukārt desmit gadu laikā tas būtu aptuveni 8500 eiro.
Eksperts arī brīdina, ka pensiju 3. līmeni nevajadzētu pārvērst par parastu krājkontu vai īstermiņa finanšu rezervi. Viņaprāt, iespēja priekšlaicīgi izņemt uzkrātos līdzekļus mazinātu cilvēku motivāciju krāt vecumdienām un ilgtermiņā varētu negatīvi ietekmēt gan pašu uzkrājumu apjomu, gan valsts sociālās sistēmas ilgtspēju.
