Pensiju indeksācija, dabasgāzes termināļa būvniecība un 9.maijs. Nedēļas notikumu apskats 0

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Cilvēks. Ministrs turpina pakaļdzīšanos

No kādreizējā starptautisko institūciju “knīpstangas”, tagad, kļuvis par labklājības ministru, Gatis Eglītis iemēģina Latvijas Ziemassvētku vecīša lomu. Iepriekšējā krīzē (2007.–2009.) viņš Eiropas Komisijas vārdā no Latvijas pieprasīja budžeta konsolidāciju, kā rezultātā samazināja algas.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 28
Kokteilis
FOTO. Ziedu vainagi, ģimene un tradīcijas! Kā Jāņus nosvinēja mūsu slavenības? 28
Eiropas Savienība “piegriež skābekli” Putina režīmam! Krievijai gaidāmi lieli zaudējumi
Lasīt citas ziņas

Šajā – pandēmijas un energoresursu – krīzē viņš var ieņemt politiķim daudz pateicīgāku lomu. “Tagad es kalpoju cilvēkiem,” sazvanīts Benislavā, teica “Konservatīvo” pārsāvis, izdzirdot šo salīdzinājumu.

Labklājības ministrijas paziņojumā par valdošajā koalīcijā pagājušajā otrdienā panākto vienošanos jau pats pirmais teikums ir aplams: “Lai kompensētu augošo inflāciju un energoresursu cenu paaugstināšanos, šogad plānots pensijas indeksēt agrāk – 1. septembrī.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Pensiju indeksācija katru gadu notiek 1. oktobrī, bet šogad to veiks mēnesi agrāk. Tas ir labi. Indeksācijas koeficients varētu būt pat 10%. Taču jāapzinās, ka pensijas pieaugums nenosedz iepriekš iztērēto naudiņu, bet tikai turpmāk tērējamo līdzšinējās inflācijas apmērā. No septembrī saņemtā pensija kompensēs līdz tam pieredzēto cenu paaugstināšanos, bet pa to laiku inflācija turpinās kāpt. Citiem vārdiem, pensiju indeksācijas pašreizējā formula ir nebeidzama dzīšanās pakaļ inflācijai, to nekad nenoķerot. Izņēmums bija deflācija pagājušā gada sākumā.

Tai pašā koalīcijas padomē konceptuāli vienojās arī par minimālās algas paaugstināšanu. Iepriekš ar darba devējiem un arodbiedrībām labklājības ministrs saskaņoja minimālo algu 600 eiro apmērā, bet nu jau šis skaitlis palielināts līdz 640 eiro. Kāpēc? “Pirmkārt, mēs esam vienojušies par formulu, kas nosaka, ka minimālajai algai jābūt 50% no medianālās bruto algas. Otrkārt, mēs neesam tik atpalikuši no Lietuvas (minimālā alga uz rokas 520 eiro) un Igaunijas (uz rokas 570 eiro), ka mums būtu jāmaksā 420 eiro uz rokas, kā pašlaik. Turklāt, mēs neesam un nebūsim zemo algu valsts!” – tā Gatis Eglītis.

Viņš ir pārliecināts, ka minimālās algas paaugstināšana neiecirtīs budžetā robu. “Vienkārši – tie, kuri pie minimālās algas piemaksāja aploksnē, no nākamā gada būs spiesti aplok­šņu algas daļu legalizēt. Un no šīs summas tiks samaksāti nodokļi. Arī iepriekšējā minimālās algas palielināšanā līdz 500 eiro, valsts ieguvums bija pāris miljoni eiro,” domā ministrs.

Neskaidrība. Divi par maz, trīs par daudz

Divi par maz, trīs par daudz – iespējams, tik vienkārša ir atbilde uz šobrīd aktuālo jautājumu – vai katrā no Baltijas valstīm ir nepieciešams savs sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis. Kopš valdība konceptuāli vienojusies par tāda izbūvi Latvijā, šī tēma kā karsts kartupelis tiek viļāta pa politiķu mutēm.

Līdz ar plānoto atteikšanos no Krievijas dabasgāzes piegādēm daudzi Latvijas iedzīvotāji satraukušies, vai būs ar ko apsildīt mājokļus nākamajā apkures sezonā. Bet lielākās bažas, protams, ir par to, cik tas maksās. Gāzes cenu neizbēgami ietekmēs infrastruktūras pieejamība. Skaidrs ir viens, ar Klaipēdas LNG termināli un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepietiks visa reģiona gāzes vajadzību apmierināšanai. Varētu izrādīties par maz arī ar Paldisku LNG termināli pie Tallinas ostas, kas potenciāli varētu būt gatavs 2022. gada beigās.

Reklāma
Reklāma

Taču neskaidrības vieš iecere arī Latvijā būvēt LNG termināli. Vai tāds vispār ir nepieciešams, respektīvi, ekonomiski pamatots? Par kādu naudu tiks būvēts? Vai ieguldījumu atmaksāšanās nav saistīta ar kārtējo OIK (obligātā iepirkuma komponenti)?

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, komentējot Latvijas un Igaunijas plānus būvēt savus termināļus, gan atzinusi, ka tādi būs nepieciešami visās trijās Baltijas valstīs, taču pilnībā nav izslēgusi risku, ka kāds no tiem ilgtermiņā tomēr varētu izrādīties lieks.

Latvijas Ekonomikas ministrijai uzticēts līdz 31. maijam valdībā prezentēt izvērtējumu par termināļa atrašanās vietu, potenciālajiem ieguvumiem un izmaksām. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paudis, ka, visticamāk, to būtu iespējams dabūt gatavu 2023. gada beigās vai 2024. gada sākumā.

Šādas infrastruktūras būvniecībā ir ieinteresēta AS “Skulte LNG Terminal”, kas piedāvā to būvēt Saulkrastu novadā pie Skultes ostas par 120 miljoniem eiro. Pret Skultes termināļa izbūvi gan iebilst šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Turklāt pētījumā par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas, iepriekš tikusi atzīta Rīga.

Prieks. “ARC Defender” pārraksta Liepājas ostas vēsturi

Liepājnieki atzīst – tik neparasts un iespaidīgs kuģis viņu ostā neesot redzēts.
Foto: Aizsardzības ministrija

Aizvadītās nedēļas sākumā Liepājas ostā no Čārlstonas ostas Dienvidkarolīnas štatā ASV ieradās komercpārvadājumu kravas kuģis “ARC Defender”, atvedot vairāk nekā 350 ASV Bruņoto spēku militārās un atbalsta tehnikas līdzekļu, kas tuvākajā laikā piedalīsies NATO militārajās mācībās “Namejs 2022” Latvijā, kā arī citās Austrumeiropas valstīs cikla “Defender Europe 2022” ietvaros.

Kā ziņoja Aizsardzības ministrija, Liepājas osta ar šo notikumu pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē kļuvusi par galamērķi ASV armijas vienību transportēšanai pāri okeānam. Savukārt paši liepājnieki atzīst – tik neparasts un iespaidīgs kuģis viņu ostā nekad vēl neesot redzēts.

Liepājas SEZ pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe, kas uz šo unikālo faktu raudzījās jau ar profesionāla ostas darbinieka aci, “Latvijas Avīzei” atzina – šī kuģa neparastums bijis tā iespaidīgajā augstumā, kas esot 45 metri. Citādi – klasisks “Ro-Ro” (angļu: “roll-on/roll-off”) tipa kuģis, kas nodarbojas ar autotransporta vienību pārvadāšanu.

Šis konkrētais bijis 199,9 metrus garš un 32 metrus plats. Piemēram, garuma ziņā lielākais kuģis Liepājas ostā pirms vairākiem gadiem esot sasniedzis pat 382 metrus. Taču 45 metru augstumā – jā, tāds kuģis Liepājas ostā ienācis pirmo reizi!

Transporta pārvadāšanas kuģi principā esot prāmji, kuru ienākšanai ostā liels dziļums nav nepieciešams. Daudz lielāku dziļumu vajagot beramo kravu kuģiem, kas pārvadā, piemēram, graudus. Aizokeāna kuģi Liepājas ostā arī neesot nekāds liels retums – pa jūru nāk sojas kravas no Argentīnas, dažādas preces no Brazīlijas, ASV. Taču šī bijusi pirmā tik apjomīgā militārā krava un pa tiešo no ASV, kaut gan tādas detaļas komentēt nemaz arī neesot ostas kompetencē.

Kopumā Liepājas osta ar militārajām struktūrām sadzīvo labi, jo tās teritorijā atrodas arī Latvijas Jūras spēku galvenā bāze, ūdenslīdēju apmācību centrs un citas vienības. Jau esošā militārā infrastruktūra labi sadzīvojot arī ar ostas civilajām vajadzībām, un šajos nemierīgajos laikos ir pilnīgi skaidrs, ka militāro kravu un arī to pārvadātāju kuģu kustība mūsu ostās pieaugs.

Pārsteigums. Beidzot pamanītā iela

Talsos 9. maija iela atrodas privātmāju rajonā, un, iespējams, tāpēc tai iepriekš neesot pievērsta uzmanība.
Ekrānuzņēmums no RETV

Kamēr Saeimas līmenī tiek lemts, ko darīt ar 9. maija pasākumiem un arī pieminekli Pārdaugavā, kur parasti tiek rīkotas šīs “krievu pasaules” dzīres, daudzus pārsteidzis fakts, ka Talsos tikai tagad atskanējušas balsis, vai nevajadzētu mainīt 9. maija ielas nosaukumu. Kā ziņo “ReTV”, šim faktam uzmanību pievērsis fotogrāfs Andris Reinholds.

“Mums Talsos ir bijusi Revolūcijas iela, Ļeņina iela, Komjaunatnes iela, bet tās pēc neatkarības atgūšanas tika pārdēvētas. Laikam šī 9. maija iela atrodas nomalē, tāpēc neviens nav pievērsis uzmanību,” intervijā televīzijai sacīja A. Rein­holds, kurš kopā ar kolēģiem rosina to turpmāk saukt par Saulespuķu ielu, jo šis zieds simbolizējot Ukrainas brīvību.

Novada dome pašlaik izsludinājusi aptauju, lai uzzinātu, vai iedzīvotāji tiešām atbalsta ielas nosaukuma maiņu, kā arī noskaidrotu, kādam jaunam nosaukumam būtu lielāka piekrišana. Līdztekus jau pieminētajam variantam – Saulespuķu iela – esot piedāvāti arī citi: Saulgriežu, Ojāra, Tirgoņu, 4. maija, A. Pelēča, Ž. Sūniņa, Maija iela. Lēmums tikšot pieņemts 28. aprīlī.

Interesanti, ka savulaik 9. maija iela bija arī, piemēram, Valmierā, bet šis nosaukums ticis mainīts kaut kad 90. gadu pirmajā pusē, un tagad vietā ir Mūrmuižas iela. 90. gados šādi ideoloģiski pielādēti padomju laika nosaukumi tika mainīti bez īpašām ceremonijām un arī iedzīvotāji tam visbiežāk neiebilda, bet tagad, izskanot šādiem ierosinājumiem, bieži sākas atrunas par izmaksām, kas saistītas ar adrešu maiņu un to, ka iedzīvotāji nevēlēsies neērtības.

Dažreiz arī tiek piebilsts, ka tā esot “daļa no vēstures”. Tomēr šoreiz talsenieki, šķiet, ir apņēmības pilni 9. maijam vairs tādu godu neizrādīt.

Sagatavojuši: Ivars Bušmanis, Kristīne Stepiņa, Māris Antonevičs, Ilmārs Randers

SAISTĪTIE RAKSTI