Cilvēks var dzirdēt brīdi, kad tiek pasludināta viņa nāve: zinātnieki tam ir raduši loģisku izskaidrojumu 0
Zinātnieku atklājums var mainīt mūsu izpratni par nāvi. Pētnieki uzskata, ka smadzenes spēj uztvert skaņas pat īsu brīdi pēc sirdsdarbības pārtraukšanas, tas nozīmē, ka cilvēks var dzirdēt apkārt notiekošo pat pēc klīniskās nāves iestāšanās.
Pētījumi par gandrīz nāves pieredzi atklāj satraucošas detaļas par to, kas notiek cilvēka pēdējos dzīves mirkļos. Zinātnieki norāda, ka šajā brīdī cilvēks var ne tikai sajust apkārt notiekošo, bet arī dzirdēt ārstu teikto, tostarp pat brīdi, kad tiek konstatēta viņa nāve.
Iepriekš tika uzskatīts, ka nāvi pavada miera sajūta un “gaisma tuneļa galā”. Tomēr jaunāko pētījumu datos redzams daudz sarežģītāka un neviennozīmīgāka aina, kas dažkārt var būt arī biedējoša. Par to ziņo Express.
Smadzenes turpina darboties pēc sirdsdarbības apstāšanās
Pēc pētnieku domām, nāve iestājas brīdī, kad sirds apstājas un smadzenēm vairs netiek piegādātas asinis. Taču tas nenozīmē tūlītēju samaņas zudumu.
Veiktajos novērojumos redzams, ka smadzenes vēl kādu laiku saglabā aktivitāti. Šajā īsajā periodā cilvēks var uztvert apkārtējo vidi – dzirdēt balsis, sajust notiekošo un pat uztvert telpu, kurā atrodas.
Pacienti, kuri pēc sirdsdarbības apstāšanās tika atdzīvināti, stāstījuši, ka dzirdējuši mediķus paziņojam viņu nāves laiku. Dažos gadījumos šīs liecības sakritušas ar medicīnas personāla teikto.
Kāpēc rodas gandrīz nāves pieredze?
Zinātnieki to skaidro ar smadzeņu darbības īpatnībām ekstremālās situācijās. Pirms pilnīgas funkciju apstāšanās smadzeņu aktivitāte var strauji pieaugt.
Pētījumu datos redzams, ka tieši pirms nāves notiek īslaicīgs nervu aktivitātes uzplūds – sava veida “pēdējais impulss”, kad smadzenes mobilizē atlikušos resursus.
Līdzīgi rezultāti iegūti eksperimentos, kuros tika reģistrēti smadzeņu elektriskie signāli pēc sirdsdarbības apstāšanās. Īsu brīdi tika novērota aktivitāte, kas saistīta ar apzinātu uztveri.
Kāpēc cilvēku pieredzes atšķiras?
Lai gan daudzos stāstos ir līdzīgas iezīmes, gandrīz nāves pieredze var būt ļoti atšķirīga. Daži cilvēki izjūt mieru un gaismu, savukārt citi – trauksmi un realitātes sajūtu.
Eksperti to skaidro ar to, ka dažādas smadzeņu zonas izslēdzas atšķirīgos laikos. Tas rada interesantu situāciju, ķermenis pārstāj funkcionēt, bet apziņa vēl uz īsu brīdi saglabājas.
Ko tas nozīmē?
Zinātnieki uzsver, ka šie atklājumi palīdz labāk izprast cilvēka apziņas būtību. Gandrīz nāves pieredzes izpēte sniedz ieskatu vienā no vismazāk izprastajiem procesiem – pārejā starp dzīvību un nāvi.
Vienlaikus pētnieki norāda, ka runa ir tikai par ļoti īsu laika posmu. Tomēr pat šis brīdis var būt pietiekams, lai smadzenes vēl spētu uztvert un “ierakstīt” apkārt notiekošo.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
