Latvijā
Izglītība

Cīņa par valsts valodu saasinās: kurš iebilst pret latviešu grupu atvēršanu visos bērnudārzos?2


Rīgas 146 pirmsskolas iestādēm mazākumtautību grupas ir 43 izglītības iestādēs, bet 41 iestādē izglītības programmu īsteno mazākumtautību valodā un valsts valodā.
Rīgas 146 pirmsskolas iestādēm mazākumtautību grupas ir 43 izglītības iestādēs, bet 41 iestādē izglītības programmu īsteno mazākumtautību valodā un valsts valodā.
Foto: Karīna Miezāja

Grozījumi “Vispārējās izglītības likumā”, kas paredz uzlikt pašvaldībām pienākumu gādāt, lai visos to dibinātajos bērnudārzos būtu iespējams iegūt pirmsskolas izglītību latviešu valodā (tātad valsts valodā) un ko Saeima šonedēļ izskatīs otrajā lasījumā, sākotnēji neraisīja lielas diskusijas ne valdību veidojošajās frakcijās, ne sabiedrībā. Taču nu tie saskārušies ar pretestību.

Valdošās koalīcijas partnere partiju apvienība “Attīstībai”/Par” (“AP”) jau pagājušās nedēļas sākumā frakciju sadarbības padomē pēkšņi pauda iebildumus pret šo likumprojektu, ko izstrādājusi un izskatīšanai Saeimā iesniegusi Nacionālās apvienības (NA) frakcija. Ceturtdienas plenārsēdē pēc “AP” deputāta pieprasījuma likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā tika uz nedēļu atlikta.

Šāda “AP” rīcība pārsteidza, jo tās programmā pausts atbalsts vienotai, nevis mācību valodas dēļ segregētai izglītības sistēmai.

Turklāt vēl februāra sākumā, piemēram, no šīs apvienības nākušais aizsardzības ministrs Artis Pab­riks intervijā “NRA” sacīja, ka vienotai izpratnei par valsts vērtību traucē tas, ka “mūsu valstī kopš padomju laikiem ir bijuši nošķirti bērnudārzi, nošķirtas skolas”.

Jautāts, vai atbalsta savu partijas biedru rīcību Saeimā, A. Pabriks “Latvijas Avīzei” atbildēja: “Nezinu, ko deputāti domāja, jo es neesmu parlamentā, taču “Attīstībai/Par” vienmēr nostājusies par to, ka nevajag nodalīt latviešu un krievu skolas un bērnudārzus. Mans viedoklis ir, ka pārmaiņas jāsāk tieši ar bērnudārziem, un nav pieļaujams, ka uz latviešu bērnudārziem ir garākas rindas nekā uz krievu. Pieļauju, ka mazākumtautību bērni var apgūt arī savu valodu un tradīcijas, bet tas nedrīkst notikt uz latviešu valodas apguves rēķina.”

“AP” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pav­ļuts “Latvijas Avīzei” sacīja, ka apvienība joprojām uzskata, ka Latvijā nepieciešama vienota izglītības sistēma, tomēr grozījumi Vispārējās izglītības likumā esot pārāk sabiedrību šķeļoši, turklāt vienlaikus gan pārāk stingri, gan deklaratīvi. D. Pavļuts norādīja, ka Izglītības likums jau paredz, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēm jānodrošina izglītība latviešu valodā.

Sākotnējo grozījumu redakciju likumā “AP” esot atbalstījuši, taču pēcāk likumprojekts esot padarīts radikālāks.

Sākotnēji likumprojekts paredzēja, ka mācības latviešu valodā būs jānodrošina pēc vecāku pieprasījuma, bet vēlāk pēc Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma, ka mācības latviski būs jāno­drošina automātiski, pat bez īpaša pieprasījuma.

D. Pavļuts skaidro: “Tagad pašvaldībām un sabiedrībai rodas iespaids, ka nu visi bērnudārzi jāpadara par latviešu bērnudārziem, tāpēc pret šo formulējumu mums ir iebildumi. Vēlamies, lai par to vēlreiz diskutē Saeimas atbildīgā komisija un atbalstu gūtu sākotnējais priekšlikums.”

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā gan strādā arī “AP” pārstāve Marija Golubeva, kura iepriekš neiebilda pret jauno prasību formulējumu. Viņa “Latvijas Avīzei” teica, ka tobrīd nav sapratusi, ka izmaiņas nav formālas, bet būtiskas. “Mēs esam par vienotu izglītības sistēmu, bet, ja to ievieš, tad vajag arī skaidru atbalsta sistēmu mazākumtautību bērniem, lai visi varētu iekļauties izglītības sistēmā, un arī lielāku skaidrību, kādi ar mazākumtautību identitāti saistīti mācību priekšmeti tiks mācīti,” pauda M. Golubeva.

 

Arī EDSO ir iebildumi

“Ir bažas, ka var ieslēgties atpakaļgaita,” tā savukārt “AP” rīcību vērtē NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars, kurš uzskata, ka šīs apvienības iebildumi pret likumprojektu “ir aiz matiem pievilkti”. Viņš norāda, ka pašvaldības, uz ko vistiešāk attieksies grozījumi, nav iebildušas.

Jāpiebilst, ka 30. janvārī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Lamberto Zanjērs Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei nosūtījis vēstuli, kurā paudis viedokli, ka latviešu grupu izveidošana krievu bērnudārzos “var samazināt mazākumtautību izcelsmes skolēniem pieejamās mācību iespējas”.

Kā tieši šīs iespējas tiktu samazinātas, L. Zanjērs gan nekonkretizē. Viņaprāt, likumā būtu jāiekļauj prasība pašvaldībām nodrošināt pirmsskolas izglītību mazākumtautību valodā, ja ir atbilstošs pieprasījums.

Interesanti, ka šādu priekšlikumu Saeimā bija jau iesniedzis frakcijas “Saskaņa” deputāts Igors Pimenovs, taču tas nav guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

 

Par ko bērnudārzi aptaujā vecākus?

Vienlaikus ar bremžu nospiešanu Saeimā, arī citviet sākusies kūdīšana pret šo likumprojektu. Kā liecina ieraksts sociālajā vietnē “Facebook”, kādā no Rīgas mazākumtautību bērnudārziem audzinātāja vecākiem devusi anketu, kurā jautāts, vai viņi atbalsta likuma grozījumus, kas paredzot, ka jau no šā gada septembra pirmsskolas izglītība būs tikai latviešu valodā. Ieraksta autore arī pati bija izveidojusi aptauju sociālajā tīklā, lai noskaidrotu, kāds tad ir citu sociālā tīkla lietotāju viedoklis, un aicināja izteikties arī komentāros.

Uz norādījumu, ka Vispārējās izglītības likuma grozījumi neparedz pilnīgu pāreju uz latvisku pirmsskolas izglītību, ieraksta autore nekādi nereaģēja.

Tomēr komentāri liecināja, ka arī krievvalodīgajā vidē ne visi būtu pret bērnudārzu pilnīgu latviskošanu. Daudzos komentāros bija atzīts, ka vislabāk valodu var iemācīties tieši bērnībā. Tāpat daļa komentētāju norādīja, ka būtu sūtījuši bērnu latviešu bērnudārzā, ja vien uz tiem nebūtu garākas rindas.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde, jautāta, vai departamentam zināms par šādu vecāku aptaujāšanu, atbildēja, ka, visticamāk, ieraksta autore nepareizi interpretējusi bērnudārzā uzdoto jautājumu. Ir tādi mazākumtautību bērnudārzi, kur vecāki paši jautājuši, vai visa mazākumtautību grupa nevarētu kļūt par grupu, kurā mācās latviski.

Iespējams, bērnudārzs vēlējies noskaidrot, cik vecāku vēlas, lai bērni mācītos latviski.

“Uzskatām par atbalstāmu iestāžu sarunas, kā arī sapulces un anketas ar vecākiem, lai noskaidrotu arī bērnu vecāku redzējumu. Aptauju rezultāts nodrošina atgriezenisko saiti.”

Saistītie raksti

Jautāta, vai Rīgas dome būs gatava gādāt, lai visos bērnudārzos būtu latviešu grupas, ja grozījumi Vispārējās izglītības likumā stāsies spēkā, I. Vilde pauda, ka tam būtu vajadzīgs 2–3 gadu pārejas periods. Viņa arī informēja, ka no Rīgas 146 pirmsskolas iestādēm mazākumtautību grupas ir 43 izglītības iestādēs, bet 41 izglītības iestāde pirmsskolas izglītības programmu īsteno mazākumtautību valodā un valsts valodā.

2020. gada 1. septembrī 20 mazākumtautību grupas pārveidos par latviešu. Vēl 28 latviešu grupas tika atvērtas jaunās telpās.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.