“Nepieskatījāt, kā vajag, tagad saņemsiet!” Politologs nosauc ministriju sadalījuma lielākos zaudētājus 1
Satiksmes ministrijas (SM) nodošana “Jaunās vienotības” (JV) pārziņā izskatās pēc soda, sarunā ar aģentūru LETA sprieda politologs Juris Rozenvalds.
Viņaprāt, pie šobrīd piedāvātā ministriju sadalījuma nenoliedzami lielākais zaudētājs ir JV. “Kaut vai tīri aritmētiski – viņiem uz pusi samazinās ministru portfeļu skaits,” sacīja Rozenvalds.
Savukārt SM nodošana JV pārziņā izskatoties gandrīz kā sods politiskajam spēkam. “Tas izskatās apmēram tā – nepieskatījāt, kā vajag, tagad saņemiet!” komentēja politologs.
Rozenvalds atzīmēja, ka šobrīd aizvien nav skaidrs, ko JV virzīs aizsardzības ministra amatam. Par pulkvedi Raivi Melni politologam tomēr esot zināmas šaubas, jo Meļņa iespējamā aiziešana no dienesta, lai ietu politikā, un pēc tam iespējamā atgriešanās dienestā varot radīt neskaidrības attiecībās starp valdību un bruņotajiem spēkiem.
Tāpat Rozenvalds norādīja, ka rodoties jautājumi par to, vai Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) patiešām vajadzētu turpināt vadīt Zemkopības ministriju, neskatoties uz politiskā spēka izrādīto interesi. Politologs uzskata, ka ZZS bijusi ne visai skaidri noformulēta pozīcija notikumos, kas attīstījās pēc ZZS zemkopības ministra Armanda Krauzes atbrīvošanas no amata saistībā ar tā dēvēto kokrūpniecības lietu.
Savukārt Nacionālā apvienība (NA) no pašreizējā ministriju sadalījuma ir uzskatāmi par lielākajiem ieguvējiem, vērtēja Rozenvalds. Ja par iekšlietu ministru virzīs Jāni Dombravu, kā tas izskanējis medijos, tad valstiskā līmenī varētu sagaidīt aktīvāku represīvo mēru pielietošanu attiecībā pret migrantiem, uzskata Rozenvalds.
Viņš pieļauj, ka ministriju sadalīšanā vislielākās problēmas bijušas ar JV. Tostarp tādēļ, ka viņiem ministru portfeļu skaitam būtu jābūt lielākam, ņemot vērā frakcijas skaitlisko izmēru. Tomēr politiskais spēks šādam sadalījumam piekāpies, lai varētu parādīt, ka ir valstiski domājoši un kam tādam piekrīt, neskatoties uz saviem zaudējumiem, sprieda Rozenvalds.
“Sabiedriskās politikas centra “Providus”” direktore Sanda Liepiņa aģentūrai LETA atturējās komentēt, vai ar šādu ministriju sadalījumu kādu no politiskajiem spēkiem varētu saukt par ieguvēju vai zaudētāju.
Viņa min, ka Ministru prezidenta amatam nominētajam “Apvienotā saraksta” (AS) politiķim Andrim Kulbergam dotais īsais laiks valdības sastāva izveidošanai noteikti ieviesa kādas korekcijas tajā, kuras partijas pārziņā nonāktu katra ministrija.
SM un Aizsardzības ministrijas nonākšanu JV pārziņā Liepiņa nosauc par savā veidā loģisku. Viņa atgādina, ka demisionējusī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) publiski likusi noprast, ka vēlējusies pēc iespējas mazāku partijas “Progresīvo” iesaisti valdībā, jo īpaši Aizsardzības ministrijā. “Varam secināt, ka tas ir diezgan loģisks rezultāts, ka šī ministrija nokļūst JV pārziņā,” sacīja Liepiņa.
Finanšu ministrija AS pārziņā esot loģiska, jo premjera partijai jau ierasti tiek nodota arī Finanšu ministrija. Savukārt Ārlietu ministrijas palikšana JV pārziņā, tādējādi Tieslietu ministrijai nokļūstot pie AS, ir diskusiju rezultātā panākta vienošanās, skaidro Liepiņa.
Savukārt Zemkopības ministrija šajā brīdī ir vērtību jautājums, norāda “Providus” direktore. “Vai ir pareizi šajā brīdī turpināt to uzticēt ZZS, kuras vadītājs ir tieši iesaistīts kokrūpnieku lietā?” vaicāja Liepiņa. Viņa piebilda, ka šeit varot arī redzēt, ko premjera amata kandidāts var vēlēties un ko realitātē spēj sadabūt.
Liepiņa arī akcentē, ka ar Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas nokļūšanu NA pārziņā potenciāli iezīmēsies migrācijas un integrācijas jautājumu būtiskas kursa izmaiņas.
Jau rakstīts, ka četras partijas, kuras Kulberga vadībā mēģina veidot jauno valdību, ir sadalījušas atbildības jomas, bet konkrētus ministru kandidātu vārdus nosauks otrdien, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu paziņoja Ministru prezidenta amata kandidāts Kulbergs.
Plānots, ka AS politiķi Kulberga vadītajā valdībā vadīs Finanšu, Tieslietu un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas. Visas šīs ministrijas pašlaik vada JV redzami politiķi.
NA vadīs Izglītības un zinātnes, Kultūras, Iekšlietu un Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM).
ZZS faktiski saglabās esošās pozīcijas, zaudējot vadību tikai pār KEM – šis politiskais spēks saglabās Saeimas priekšsēdētāja amatu, kā arī vadīs Ekonomikas, Labklājības un Zemkopības ministrijas.
Savukārt JV savā pārziņā saglabās tikai ārlietu un veselības jomu pārraudzību, kā arī tai nāksies uzņemties vadīt Aizsardzības un SM, kuru pārziņā pēdējos mēnešos bijis visvairāk publiski apspriestu problēmu. Kulbergs neatklāja, vai aizsardzības ministra amatu varētu ieņemt līdzšinējā premjere Siliņa, kura par to pēdējā laikā izrādījusi interesi.
Paredzēts, ka otrdien pusdienlaikā Kulbergs varētu nosaukt personas, kuras ieņems konkrētus ministru amatus.
Iepriekš parakstīta potenciālās jaunās valdības pamata vienošanās, kas kalpo kā pamats turpmākajām sarunām par darbiem.
Valsts prezidents pēc Siliņas valdības krišanas jaunas valdības veidošanu uzticējis AS politiķim Kulbergam, partiju sarunām atvēlot ierobežotu laiku. Jauno valdību apņēmušies veidot AS, NA, ZZS un JV.
