Visi priecājas par krītošām naftas cenām, tikmēr analītiķi brīdina, ka tā var būt pirmā pazīme kaut kam daudz sliktākam 0
Kad saasinājās situācija Hormuza šaurumā, daudzi gaidīja, ka naftas cena varētu uzlēkt līdz 150 dolāriem par barelu. Tomēr noticis pretējais — cenas krītas. No pirmā acu uzmetiena tā šķiet laba ziņa autovadītājiem un ekonomikai, taču daļa analītiķu brīdina: lēta nafta ne vienmēr nozīmē stabilitāti.
Kā raksta portāls “19FortyFive”, atsaucoties uz “OilPrice.com” autores Geilas Tverbergas analīzi, naftas cena teorētiski varētu nokrist pat zem 40 dolāriem par barelu. Taču ne tāpēc, ka krīze būtu beigusies, bet gan tāpēc, ka pasaules ekonomika sāk bremzēt.
Rakstā norādīts, ka ASV Stratēģiskās naftas rezerves šobrīd ir zem 330 miljoniem barelu un turpina sarukt. Tas rada bažas, jo ASV vienlaikus nākas paļauties uz rezervēm laikā, kad piegādes caur Hormuza šaurumu joprojām ir nestabilas.
Vienlaikus naftas cenas nav augušas tik strauji, kā prognozēja daudzi eksperti. Tam minēti vairāki iemesli. Daļu tirgus ietekmējuši politiski paziņojumi, Ķīna kā lielākais Tuvo Austrumu naftas patērētājs uz laiku vairāk paļāvusies uz savām milzīgajām rezervēm, bet tirgū nonācis arī tā dēvētais “mini pārpalikums” — kuģi, kas ar iepriekš iegūtu naftu beidzot tikuši ārā no Hormuza šauruma.
Taču Tverbergas galvenais brīdinājums ir cits. Ja ekonomika sāk strauji vājināties, naftas pieprasījums var krist vēl ātrāk nekā piedāvājums. Rūpnīcas samazina darbu, kravu pārvadājumi sarūk, aviokompānijas atceļ reisus, būvniecība bremzējas, patērētāji tērē mazāk, uzņēmumi atliek investīcijas, un bezdarbs pieaug.
Šādā situācijā lēta nafta vairs nav labklājības pazīme. Tā var būt simptoms tam, ka ekonomiskā aktivitāte strauji sarūk. Vēsturē smagas recesijas bieži ir novedušas pie naftas cenu krituma pēc sākotnēja kāpuma.
Analīzē arī uzsvērts, ka krīzes gadījumā problēma var nebūt tikai degvielas cena. Enerģijas trūkums un piegāžu traucējumi var izraisīt ķēdes reakciju dažādās nozarēs — no farmācijas un ķīmiskās rūpniecības līdz pārtikas piegādēm un ražošanai.
Citiem vārdiem, risks slēpjas ne tikai tajā, cik maksā nafta, bet arī tajā, vai ekonomika vispār spēj normāli darboties. Ja piegādes ķēdes sāk brukt, preču var pietrūkt arī tad, ja naftas cena biržās izskatās pārsteidzoši zema.
Rakstā norādīts, ka pašreizējā tirgus vairākuma prognoze ir citāda — daudzi banku un enerģētikas analītiķi uzskata, ka nesenais cenu kritums saistīts ar pagaidu pārpalikumu un spriedzes mazināšanos Persijas līča reģionā. Viņi sagaida, ka cenas vēlāk varētu atgūties.
Taču Tverbergas skatījums ir daudz drūmāks: ja pieprasījuma kritums būs pietiekami dziļš, nafta var kļūt lēta nevis tāpēc, ka pasaule ir drošāka, bet tāpēc, ka rūpnīcas stāv, kravas nekustas un patērētāji pārtrauc tērēt.
Tāpēc zemākas cenas degvielas uzpildes stacijās var būt mānīgs signāls. Tās var likt domāt, ka krīze ir pāri, lai gan patiesībā tās var liecināt par ekonomikas atdzišanu.
Ja šī analīze izrādīsies pareiza, lētāka nafta nebūs iemesls svinībām. Tā būs brīdinājuma zīme, ka pasaules ekonomika var būt ieskrējusi daudz dziļākā krīzē, nekā tirgi šobrīd grib atzīt.
Cena samazinās arī Latvijā
LETA ziņo, ka Latvijā dīzeļdegvielas vidējā cena pagājušajā nedēļā samazinājās par 6,3%, bet 95. markas benzīna vidējā cena samazinājās par 3,9%, liecina Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati.
Šonedēļ publiskotā EK informācija liecina, ka Latvijā litrs 95. markas benzīna nedēļā no 22. jūnija līdz 29. jūnijam maksāja vidēji 1,727 eiro. Nedēļu iepriekš 95. markas benzīna vidējā cena bija 1,797 eiro par litru, bet vēl pirms nedēļas tā bija tāda pati – 1,797 eiro par litru.
Dīzeļdegvielas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā bija 1,674 eiro par litru. Nedēļu iepriekš dīzeļdegvielas vidējā cena bija 1,786 eiro par litru, bet vēl nedēļu iepriekš tā bija tāda pati – 1,786 eiro par litru.
Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar gada sākumu jeb nedēļu no 2025. gada 29. decembra līdz 2026. gada 4. janvārim 95. markas benzīna vidējā cena ir palielinājusies par 14,6%, bet dīzeļdegvielas vidējā cena ir palielinājusies par 12,3%.
Jau ziņots, ka 1. aprīlī stājās spēkā Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums, kas paredz īslaicīgus pasākumus degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem. Likums nosaka akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumu dīzeļdegvielai – no līdzšinējiem 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem.
Sākotnēji samazināto akcīzes likmi dīzeļdegvielai bija plānots piemērot līdz šā gada 30. jūnijam, taču koalīcijas partijas 8. jūnijā vienojās samazinātās akcīzes nodokļa likmes dīzeļdegvielai saglabāt līdz šā gada beigām.
Dīzeļdegvielas rekords tika sasniegts šogad nedēļā no 6. aprīļa līdz 12. aprīlim, kad dīzeļdegvielas vidējā cena bija 2,12 eiro par litru.
Latvijā 95. markas benzīna vidējās cenas rekords tika sasniegts 2022. gadā nedēļā no 14. līdz 20. jūnijam, kad 95. markas benzīna vidējā cena bija 2,104 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas vidējās cenas iepriekšējais rekords bija 2022. gadā nedēļā no 21. līdz 27. jūnijam – 2,108 eiro par litru.
EK ik nedēļu apkopo dalībvalstu datus par vidējām degvielas cenām.
