Saeimas deputāti bez sertifikāta var zaudēt daļu algas 74
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar speciālu likumu “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu darbam Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs” Saeima plāno ierobežot dalību sēdēs tiem deputātiem, kuriem nebūs sertifikāta par Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, vai arī ārstu konsilija atzinuma, ka viņiem vakcinācija ir atlikta uz laiku medicīnisku apsvērumu dēļ.
Kopā ar konsilija atzinumu deputātam būs jāuzrāda negatīvs tests. Ja deputātam nebūs ne sertifikāta, ne konsilija atzinuma, tad Saeimas sēdes kavējums būs neattaisnojošs, par ko ieturēs 20% no algas.
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija otrdien likumprojektu konceptuāli atbalstīja, paredzot, ka jau šajā ceturtdienā Saeima kā steidzamu to varētu pieņemt galīgajā lasījumā. Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) paskaidroja, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt epidemioloģisko drošību parlamentā un pasargāt deputātus no inficēšanās.
Atsaucoties uz ekspertu teikto, viņš norādīja, ka testu veikšana, kas līdz šim tika izmantota, nav pietiekami droša alternatīva.
Tam gan iebilda Ēriks Pucens, kurš ir viens no pieciem deputātiem, kuram nav sertifikāta. Viņš norādīja, ka neviens nevakcinējies deputāts nav saslimis, taču inficējušies ir “vairāki Saeimas deputāti un ministri, kuri bija vakcinējušies un staigāja riņķī”.
Paredzēts, ka likums būtu spēkā līdz 2022. gada 1. jūlijam, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, termiņu var arī mainīt. Raimonds Bergmanis (ZZS), kuram ir drošības sertifikāts, vēlējās saprast, kāpēc tagad šāds likums ir nepieciešams, ja Saeima plānojusi strādāt attālināti līdz 11. janvārim – tad tās sēdēs var piedalīties ikviens deputāts.
Vai likuma pieņemšana nozīmējot, ka atsāksies darbs klātienē, vaicāja R. Bergmanis, kurš priekšroku vienmēr devis darbam klātienē. Uz šo jautājumu J. Rancāns nevarēja atbildēt, norādot, ka tas ir Saeimas prezidija kompetencē.
Komisijas sēdē uzstājās arī tiesībsargs Juris Jansons, kurš teica: “Juridiskais aspekts te būs sekundārs. Tā ir politiska izšķiršanās.
Ja valdība un parlaments uzliek par pienākumu sabiedrības grupām vakcinēties, tad parlamentam ir jārāda piemērs. Tāpēc aicinu skatīties uz šo jautājumu no visas sabiedrības interešu viedokļa.”
Viņš atzina, ka te ir “zināmi satversmības riski”, pieļaujot, ka būs deputāti, kas varētu vērsties Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību. Taču, viņaprāt, tas pat būtu labi, jo tad Satversmes tiesa dos savu vērtējumu.
Komisijas sēdē piedalījās arī neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko, kurai nav sertifikāta. Pēc viņas domām, tādos gadījumos deputātiem ir jādod tiesības klātienes sēdēs piedalīties attālināti, jo pretējā gadījumā būtu aizskartas vēlētāju intereses, ja deputāts nevar piedalīties lēmumu apspriešanā un balsošanā.
J. Stepaņenko arī bija bažas, vai te nav tālejošāki plāni – izslēgt kādu deputātu no Saeimas sastāva. Par to parlaments var lemt, ja deputāts neattaisnoti ir kavējis vairāk nekā pusi sēžu vienas sesijas laikā. J. Rancāns atbildēja, ka par to neesot aizdomājies.
Savukārt Juridiskā biroja pārstāve Līvija Millere sēdē teica, ka viņa gan par to esot aizdomājusies.
Taču šajā gadījumā sēžu kavējuma iemesls ir nevakcinēšanās, kas nevarētu būt par pamatu izslēgšanai no Saeimas sastāva.
Pagājušajā nedēļā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“AP”) solīja Saeimā iesniegt priekšlikumus, lai paredzētu līdzīgus ierobežojumus pašvaldību deputātiem.
Viņa izklāstītais regulējums būtu vēl stingrāks, jo vietējie deputāti, kas nebūs uzsākuši vakcinācijas procesu, nevarēs piedalīties pašvaldību darbā ne klātienē, ne attālināti. A. T. Plešs piedāvāja uz laiku apturēt šo deputātu pilnvaras.
J. Rancāns paskaidroja, ka nav plānots skatīt abus priekšlikumus – gan par Saeimas, gan pašvaldību deputātiem – reizē, jo novadu un valstspilsētu deputātiem piemērojamais regulējums būtu jānosaka citā likumā.
