Drošas peldēšanas eksperte: Vislabākā peldvieta ir tā, kurā ir glābēji! Piemājas dīķus aicinām nožogot, ja mājās dzīvo mazi bērni 12
“Pēc statistikas var teikt, ka visbiežāk cilvēki noslīkst piemājas dīķos, upēs, ezeros,” tā TV24 raidījumā “Uz līnijas” atzina biedrības „Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze, diskutējot par cilvēku peldētprasmi, bīstamām un drošām peldvietām, kā arī to, kā šobrīd bērnus apmāca peldēšanā.
Ir vairāki riska faktori, kādēļ pieminētajās ūdens tilpnēs visvairāk noslīkst. “Tur mēdz būt aizaudzis, un cilvēks nenovērtē to vidi. Tādēļ mēs aicinām doties uz iekārtotām un labiekārtotām peldvietām. Gribētos teikt, ka valsts līmenī pašvaldības ir tās, kas sakārto šo vidi un tur ir droši. Bet ir teritorijas, upes un ezeri, kas nav labiekārtotas, bet cilvēki vienalga turpina uz turieni doties, jo tā ir tuvākā peldvieta, un tad arī šīs nelaimes notiek,” komentēja Gemze TV24 raidījumā.
Savukārt piemājas dīķi ir atsevišķi izceļama kategorija, norādīja biedrības „Peldēt droši” dibinātāja. “Īpaši tas attiecas uz bērniem. Parasti mēs aicinām dīķus nožogot uz periodu, kamēr bērns ir mazs un pats var nejauši tur ieklīst. Nav jau obligāti žogs jāliek tieši pie dīķa! To var darīt kādu gabaliņu iepriekš, tad varbūt neizskatās tik iežogots dīķis, ko visi uzskata, ka tad tas slikti izskatās. Bērna dzīvība vai iežogots dīķis? Man izvēle ir skaidra,” sacīja Gemze.
Kā zināt, ka peldvieta ir droša? Uz šo raidījuma “Uz līnijas” vadītāja jautājumu eksperte atbildēja, ka te jāņem vērā ir parametri.
“Vislabākā peldvieta ir tā, kurā ir glābēji! Mums valstī ir 59 oficiālas peldvietas. Visās nav glābšanas dienests, bet nu ir jāizvērtē, vai konkrētajā peldvietā var doties peldēt? Jāizvērtē straume. Droša ir, protams, jūra, kur ieiešana ūdenī ir lēzena. Ir jāizvēlas atbilstošs dziļums – rekomendējam no nabas līdz krūtīm, un ne dziļāk. Ja speram soli un sastopam kādu apdraudējumu – bedri zem ūdens, ko nevaram redzēt, vai kādu koku priekšā, cilvēks var zaudēt augstumu, paiet ar galvu zem ūdens, un, ja viņam nav peldspēja, tur jau sākas panika,” brīdināja biedrības „Peldēt droši” dibinātāja Gemze, stāstot par to, kur būtu visdrošāk peldēties.
Jau ziņots, ka Latvijā 15.maijā sākās oficiālā peldsezona, kas ilgs līdz 15.septembrim. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) aicina iedzīvotājus padomāt gan par savu, gan apkārtējo drošību.
Pērn peldsezonas laikā VUGD no ūdenstilpēm izcēla 50 bojāgājušus cilvēkus, bet visa gada laikā – 116. Šogad VUGD piedalījies 20 bojāgājušu cilvēku izcelšanā no ūdens.
Tāpat jau ziņots, ka “Zilo karogu” 2024.gada sezonā saņems Ventspils pilsētas pludmale, Liepājas Dienvidrietumu peldvieta, Liepājas peldvieta pie stadiona, Limbažu Lielezera peldvieta, Liepājas Beberliņu peldvieta, Rīgas Vecāķu peldvieta, Jēkabpils Radžu ūdenskrātuves peldvieta, Daugavpils Stropu ezera peldvieta, Daugavpils peldvieta “Stropu Vilnis”, Saulkrastu Centra peldvieta, Rīgas Vakarbuļļu peldvieta, Rīgas Bābelīša ezera peldvieta. “Zilā karoga” saņemšanai izvirzīta arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas jahtu osta “Liepāja Marina”, tā 17.maijā ziņoja LETA.
Divas Latvijas peldvietas – Kuldīgas novada Mārtiņsalas peldvieta un Tukuma novada Abragciema peldvieta – saņems Nacionālo peldvietu kvalitātes sertifikāta atzinības zīmi.
Savukārt “Zaļās atslēgas” sertifikāti tiks piešķirti viesnīcai “Hestia Hotel Draugi” un Jaunmoku pilij. “Zaļās atslēgas” ekosertifikācijas programma ir pasaulē vadošais tūrisma industrijas standarts, kas uzņēmumiem sniedz vadlīnijas par vides aizsardzības un resursu patēriņu, kā arī ilgtspēju.
Pilnu TV24 raidījumu “Uz līnijas” variet skatīties video šeit:
Kādas ir Tavas peldēšanas prasmes?
