Veikalu apmeklētāji
Veikalu apmeklētāji
Foto: Evija Trifanova/LETA

Dzīves dārdzība sasniedz griestus: inflācija rekordaugsta, cenu kāpums turpinās 66

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Pagājušā gada decembrī patēriņa cenas pieauga par 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tas bija straujākais patēriņa cenu kāpums pēdējo 12 gadu laikā. Iepriekš augstāka inflācija bija novērota vien 2009. gada martā, kad, salīdzinot ar 2008. gada martu, patēriņa cenas pieauga par 8,2%, otrdien pavēstīja CSP Makroekonomiskās statistikas departamenta direktors Intars Abražuns. Gada vidējais patēriņa cenu pieaugums bija
3,3%.

Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 26
Lasīt citas ziņas
Foto: SHUTTERSTOCK

Straujš cenu kāpums bijis visās preču grupās, un pastāv bažas, cik ilgi tas turpināsies. Statistikas pārvaldē norāda, ka pērn decembrī, salīdzinot ar 2020. gada decembri, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam mājoklim, transportam un pārtikai. Decembrī nevienā no visām 12 grupām nav bijis cenu kritums. Ar mājokli saistītajā grupā lielākais cenu kāpums gada laikā novērots dabasgāzei – par 51,3%, elektroenerģijai – par 32,7% un siltumenerģijai – par 21,9%, un augušas arī citu komunālo pakalpojumu cenas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā augušas par 14,8%, ko galvenokārt noteica degvielas cenu pieaugums par 30%.

 

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā augušas par 7,2%, un tas ir augstākais cenu kāpums pēdējo desmit gadu laikā. Gada laikā kartupeļi kļuvuši dārgāki par 42,8%, griķi – par 42,3%, sīpoli – par 35%, kviešu milti – par 30%, bet burkāni – par 27%. Cenas pieauga arī sieram un biezpienam, pienam, jogurtam un olām. Dārgāka kļuvusi arī maize, milti un citi graudaugi. Sadārdzinājās arī sviests, ievārījumi un medus, olīveļļa un margarīns, bet lētāka kļuvusi cūkgaļa – par 10,9% – un šokolāde.

Gada laikā alkoholisko dzērienu cenas augušas par 2,4%, tostarp sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Arī tabakas izstrādājumiem cenas palielinājās par 3,8%. Iemesls – akcīzes nodokļa palielinājums no marta.

Iemesli tik straujam cenu kāpumam ir vairāki. Jau kopš aprīļa pastāvīgi pieauga elektroenerģijas cenu līmenis, it īpaši to izjuta tie patērētāji, kuru tarifu plāni piesaistīti elektroenerģijas biržas cenām, kur šis kāpums atspoguļojās visātrāk. Pērn jūlijā tika pārskatīti dabasgāzes tarifi, tiem palielinoties par 41,8%. Bet gada pēdējos mēnešos būtiski auga pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas – decembrī vien šajā grupā cenu pieaugums bija 84% no attiecīgajā grupā esošajām precēm.

Prognozējams, ka šī gada pirmajā pusē cenu kāpums turpināsies. Par to vedina domāt vairākas izmaiņas tarifos, piemēram, dabasgāzes tarifu kāpums mājsaimniecībām, atkritumu apsaimniekošanas tarifu pieaugums Rīgā, siltum­enerģijas tarifu izmaiņas vairākās pilsētās, to skaitā Jēkabpilī, Rēzeknē, Valmierā un Daugavpilī un citas izmaiņas. “Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne saredz, ka inflācijas pīķis, visticamāk, tiks sagaidīts jau janvārī. Taču esot jāņem vērā, ka spējais un noturīgais cenu pieaugums nav vietēju apstākļu raisīts.

Decembrī lielāko daļu no cenu līmeņa pieauguma virzījis pieaugums ar mājokli saistītajās izmaksās, ko noteica Eiropas energoresursu krīze. Decembrī dabasgāzes cenās reģistrētas būtiskas svārstības, taču cenu līmenis joprojām saglabājas augsts. Arī elektrības cenas “Nordpool” biržā saglabājas augstākas, nekā ierasts. Uz laiku samazinātā maksa par sadales sistēmas pakalpojumiem mīkstinās cenu pieaugumu, taču pirms energokrīzes elektrības cenu līmeni tas nenodrošinās. Jāņem vērā, ka degvielas cenas seko pasaules naftas cenām, norāda ekonomiste.

“Pēc ANO pārtikas cenu indeksa gada griezumā vērojams pieaugums par gandrīz ceturtdaļu. Lai arī pārtikas cenu kritums pērnā gada sākumā nodrošināja mērenu vidējo pārtikas cenu pieaugumu Latvijā, šogad, visticamāk, veikalu plauktos būs vērojamas augstākas pārtikas cenas, it īpaši gada pirmajā pusē,” prognozē Orleāne. Aktuālās dabasgāzes nākotnes līgumu cenas norāda, ka gaidāms kritums šī gada pavasarī, taču cenu līmenis saglabāsies augsts visu 2022. gadu. No tā izriet augstāki gāzes, elektrības un siltumenerģijas rēķini, nekā ierasts. Straujā vidējās algas izaugsme savienojumā ar augstākiem komunālajiem maksājumiem turpinās veicināt cenu pieaugumu dažādiem pakalpojumiem, saredz “Swedbank” eksperte. Arī preču cenās sagaidāms pieaugums, ko nodrošinās otrreizējie efekti no piegādes ķēžu pārrāvumiem un augošajām enerģijas cenām.

Tikmēr “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka Latvijā nedraud vispārēja neēšanas un nosalšanas krīze. Taču varot būt nepieciešams īpašs atbalsts mājsaimniecībām, kas piedzīvo nelabvēlīgas sakritības – kas piedzīvojušas krasu enerģijas izmaksu kāpumu izvēlētā apkures enerģijas veida dēļ un kam ir zemi ienākumi, tātad enerģija un pārtika jau iepriekš veidoja lielu daļu no izdevumiem.

Jāpiebilst, ka straujš patēriņa cenu kāpums novērojams visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet visstraujākais tas bijis tieši Baltijas valstīs – Igaunijā gada laikā tas auga par 12%, Lietuvā – par 10,7%, bet Latvija ir trešajā vietā ar cenu kāpumu par 7,7%.

Jāatgādina, ka 2020. gadā Latvijā gada vidējā inflācija bija 0,2%, 2019. gadā – 2,8%, bet 2018. gadā – 2,5%. “Swedbank” jau izteikusi prognozi, ka vidējā inflācija šogad sasniegs 6% atzīmi, savukārt banka “Citadele” paredz, ka janvārī inflācija varētu sasniegt 10%.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 26
Ja pārdod mašīnu – vai jāmaksā valstij nodoklis? 18
Vai, enerģijas ieguvei izmantojot saules baterijas, rēķini tiešām ir pa nullēm?
Lasīt citas ziņas
Līdz pretinieka pozīcijām 400 metri. Cik gatava saspīlējuma eskalācijai ir Ukrainas armija. “Latvijas Avīzes” reportāža 12
Slimo gan vakcinētie, gan nevakcinētie: aicina atcelt Covid-19 sertifikāta prasību tirdzniecības centros 2
Māris Antonevičs: Kāpēc premjers runā aplamības
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
Slimo gan vakcinētie, gan nevakcinētie: aicina atcelt Covid-19 sertifikāta prasību tirdzniecības centros 2
11:08
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
10:53
Datu aizsardzības diena – biežāk pieļautās kļūdas tiešsaistē un noderīgi padomi drošības uzlabošanai
10:30
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
Neskatoties uz Covid-19 saslimšanas rekordiem, Eiropā atceļ ierobežojumus 12
Edvīns Šnore: Iespēja tikt pie kompensācijas Covid-19 vakcīnas blakņu gadījumos ir iedrošinājums tiem, kas baidās vakcinēties
Latvijā pašlaik zemāka saslimstība ar Covid-19 nekā vidēji Eiropā
“Cilvēks, kas nav vakcinējies, šī sertifikāta dēļ tik daudz nesocializējas, tāpēc pasargā sevi,” Dūrītis par “zaļā režīma” jēgu 31
“Epidēmijas apjoms patlaban ir milzīgs.” Dumpis par to, ka Covid-19 inficēto varētu būt trīs reizes vairāk, nekā rāda statistika
Izslimojis, bet jāpotējas? Lai iegūtu sertifikātu, vajag laboratorijas testu. Taču uz to ilgi jāgaida 27
“Kontrabandas prece Latvijā nr. 1 – cigaretes.” Saruna ar VID Muitas pārvaldes direktoru Raimondu Zukulu
Politologs: Krievijas intereses ir daudz plašākas par vēlmi asiņainā karā sagrābt Ukrainas teritoriju
Anda Līce: Demagogi netraucēti izmanto runas brīvību, lai paši iekārtotos par tirāniem
Asins analīzes vajag nodot pareizi. Kāpēc labāk no rītiem un tukšā dūšā?
Izplata brīdinājumu par stipru vēju, daudzviet gaidāms arī sniegs un putenis
Ja pārdod mašīnu – vai jāmaksā valstij nodoklis? 18
Latvija plāno sūtīt karavīrus uz Ukrainu 6
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji 295
“Pa logu izmeta 400 mārciņu pieprasīto kukuli un ar 137 km/h bēga no kolēģiem!” Kā Jevgeņijs Rēzeknē atmaskoja uzmācīgos un negodīgos ceļu policistus 23
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Rīgu pārņēmis omikrons. Ko vēl atklāj novērojumi Latvijas pilsētu notekūdeņos? 48
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 248
“Gobzems apkauno nevis sevi, bet savus vecākus,” Kreituse asi kritizē politiķi 142
VIDEO. “Tā procedūra ir ļoti nopietna, jo dibens jau nav tā mazākā ķermeņa daļa”: Olga Kambala ar injekcijām tiek pie smukākas pēcpuses
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas” 45
Streips: Ukraiņi cīnīsies, rietumi palīdzēs. Tad jautājums, cik gatavas krievu mammas būs lolotos dēlus sagaidīt zārkos 73
VIDEO. “Nenormāla slodze, ieskaitot slimnīcas pa ceļam…”: Olga Rajecka atklāj patiesību par “Eolikas” koncertdzīves aizkulisēm