“Dzīvoklim, mājai, mašīnai – visam jāņem kredīts!” Rīdzinieks Elmārs atklāj, ar cik lielu algu latviešiem nākas šobrīd izdzīvot
0
Cik liela ir tava alga? Vai tā pēdējo trīs gadu laikā ir augusi? Palikusi nemainīga? Ja piens tagad ir divreiz dārgāks veikalu plauktos, šķiet, ka arī mūsu ienākumiem būtu jāaug, tomēr biežāk dzirdam stāstus, ka tā nenotiek.
Sociālajos tīklos cilvēki diskutē par algām Latvijā.
Kāds vīrietis raksta: “Latvijā lielākā daļa cilvēku dzīvo ar algu ap 1000 eiro. Tas ir taisnība. Labi dzīvo tie, kas ir politikā. Pārējiem cilvēkiem, lai iegādātos māju, dzīvokli vai mašīnu, ir jāņem kredīts. Vai piekrītat?” Elmārs raksta.
Ilze atbild: “Ja šobrīd atver darba sludinājumus, algas ir katastrofāli zemas pat augsti kvalificētiem darbiniekiem. Tās ir tikpat zemas, kā pirms pieciem gadiem attiecīgajās profesijās. Ja šobrīd būtu jāmeklē darbs, arī vakanču tikpat kā nav. Ja ir, tad alga maza.”
Ineta jautā: “Kurā valstī nav jāņem kredīts, lai iegādātos māju/dzīvokli? Padalieties ar informāciju, ja jums tāda ir.”
“Q2 2025.g. mediāna ir 1 111 eiro. Vidējā neto 1342 eiro. Tie kas saka, ka ir vairāk, komunicē ar kāda burbuļa cilvēkiem un par citu dzīvi neko nezina. Ja kāds arī saņem skaidrā naudā tās nav lielas summas. Skaidrā nauda tagad ir dārga, uzņēmumam ir vieglāk maksāt nodokļus. Pašnodarbināto sektorā individuālie celtnieki, santehniķi, skaistumkopšanas darboņi gan tādi droši vien ir. Bet ar nopelnīto skaidro naudu parasts cilvēks nekustamo īpašumu vai auto nenopirks,” turpina diskusiju kāds komentētājs.
“Piekrītu, lielveikali, slimnīcas, komunālie darbinieki, sabiedriskā transporta vadītāji, kultūras jomā. Tā to sarakstu varētu turpināt. Aplokšņu algas jau vairāk ir celtniecība, kokapstrāde, tūrisms. Jāsaprot ka ļoti daudziem pat ir vēl mazāk. 740 minimalā jau ir bruto, neto tur ir 600,” vēl kāds papildina.
“Pirktspēja ir augstākā? Ko viņš pīpē. Viņš saprot, kas ir pirktspēja? Viņš nesaprot, ka to ietekmē ne tikai algas apmērs, vai ne?” kāda sieviete nepiekrīt ieraksta autoram.
“Lielākai daļai cilvēku ar 1000 mēnesī izvilkt Rīgā – neiespējami,” komentētājs piebalso. Cits papildina, sakot, ka “der atcerēties, ka liela daļa tos 1000 eiro ne tikai saņem, bet vienkārši uzrāda. Pārējie ienākumi aploksnē.”
“Man labi pazīstams privātais dārznieks. Protams, ka neprasu, bet ienākumi labi – nesen jauns auto+ mājas paplašināšana. Pat es kādreiz palīdzu pārvest skaidro naudu bankas kontā. Un tādu pelnītāju ir daudz, tās nav aplokšņu algas, tie ir privātie pasūtījumi – remonts, celtniecība, frizieris, uzkopšana…” atklāj kāds komentētājs.
“Man nav neviena drauga ar algu zem 2.1k neto… visi ir pieprasīti speciālisti!” Kārlis noslēdz diskusiju.
Nesen ziņojām, ka Lietuvā cels minimālās algas tik lielas, cik latvieši saņem par pilnas slodzes darbu
Turpinās diskusijas par to, cik lielā mērā nākamgad pieaugs minimālā mēneša alga. Atgādinām, ka šogad tā Lietuvā ir palielināta no 924 līdz 1038 eiro, raksta lrytas.lt.
“Ekonomiskā situācija Eiropā ir sarežģīta. Un ne tikai Eiropā — mums ir ģeopolitiskas parādības, mums ir ASV tarifi, kas rada ievērojamu nelīdzsvarotību atsevišķos uzņēmumos.”
Tas, kā aprakstīja sociālās nodrošināšanas un darba ministra vietniece Aušra Putka, paredz minimālās algas paaugstināšanu līdz 1153 eiro – 11,1 procentam jeb 115 eiro.
Kādas algas ir Latvijā?
“Igaunijā un Lietuvā algas ir augstākas, taču tās ļoti bieži tiek salīdzinātas neprecīzi, neņemot vērā to, ka Lietuvā sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek ieskaitītas bruto algā, Igaunijā tās rēķina “virs” bruto algas, bet Latvijā 34,59% kopējā VSAOI likme dalās – 10,5 % no bruto algas ir darba ņēmēja daļa, bet 23,59% no bruto algas ir tai pieskaitāmā darba devēja daļa,” LA.LV stāsta ekonomists Pēteris Strautiņš.
Piemēram, Igaunijā vidējā bruto alga 2.ceturksnī bija 2126 eiro, bet rēķinot pēc Latvijas metodes, tā būtu 2349 eiro. Nereti tiek kļūdaini apgalvots, ka augstākās algas Baltijā tagad ir Lietuvā, bet patiesībā tās ir Igaunijā.
Ir ļoti viegli salīdzināt un paturēt prātā neto algu līmeņus Baltijas valstu galvaspilsētās. Tallinā tas ir ap 1900 eiro, Viļņā ap 1700 eiro, bet Rīgā ap 1500 eiro.
“Vidējo algu kāpuma prognozes Latvijā apbrīnojami noturīgi pārsniedz prognozes, taču atļaušos minēt, ka nākamgad vidējās algas varētu augt apmēram par 8%, visdrīzāk nedaudz mazāk, bet turpmākajos divos gados algu pieaugums varētu bremzēties par procentpunktu gadā. Inflācijai bremzējoties, reālo algu pieaugums turēsies patīkamā līmenī,” ekonomists stāsta.
CSP nupat paziņoja, ka vidējā alga 2. ceturksnī bija 1808 eiro bruto izteiksmē jeb uz papīra.
Gada griezumā algas 2. ceturksnī auga par 8,2%.
Ja interpretē jautājumu pavisam burtiski, var teikt, ka šobrīd, 3. ceturksnī vidējā alga varētu būt jau ap 1830 eiro – parasti alga gada laikā aug no ceturkšņa uz ceturksni, tad drusku samazinās 1. ceturksnī, bet ilgākā laikā kāpj uz augšu.
Šogad caurmērā vidējā alga Latvijā varētu būt ap 1820 eiro, tā ir gandrīz divkāršojusies kopš 2017. gada (kad alga vidēji bija 926 eiro) un nav tālu līdz trīskāršam pieaugumam kopš 2010. gada, kad vidējā alga bija vien 632 eiro. Cenas kopš 2010. gada ir augušas par 62%.
Cik tu pelni savā amatā? Vai tev, tavuprāt ir piemērota alga? Pastāsti par savu darba ikdienu un algu. Vai varbūt jūties neapmierināts ar atalgojumu darbavietā? Raksti man uz [email protected].
