“Liepājā man piedāvāja 5 eiro stundā kā vergam!” Māris parāda patieso “vidējo algu” Latvijā
0
Mēs visi vēlamies dzīvot mierā, bet šo mieru mums dod pārliecība, ka ģimenē visi veseli, rēķini samaksāti un vakariņās būs silts ēdiens. Diemžēl, ar mūsu algām visas šīs pozīcijas ir apdraudētas, jo gaļas cenas aug kā sēnes pēc lietus, bet algas tam netiek līdzi. Rubrikā “Negodīgas algas” jau gadu šķetinām problēmas dažādās nozarēs, publicējam desmitiem stāstu un šoreiz pieredzē dalījies lasītājs Māris no Liepājas.
“Lielākā darba ņēmēju saņem 500 eiro uz rokas, tad jau jābļauj visiem….Labi zinot, cik vidēji valstī izmaksā dzīvesvieta un komunālie maksājumi, transports – no algas reāli nepaliek nekam, varbūt maizei un ūdenim. Nemaz nerunājot par to, ja ir vajadzīga ārsta konsultācijas, medikamenti, procedūras, tad var tikai atmest ar roku, savākt čemodānu un aizbraukt no šīs bēdu ielejas.
Minēšu konkrētu piemēru. Liepāja ir kāds uzņēmums, kur nepārtraukti vajadzīgi strādnieki zivju apstrādē,
stundas likme 5 eiro stundā pirms nodokļiem, respektīvi apmēram 600 eiro mēnesī. Noteikumi, ko viņi izteica, un darba samaksa liecināja par to, ka viņi domā, ka visi ir tik izmisuši un ir gatavi raut pa 12 stundām kā vergi.
Tādeļ jau arī cilvēki tur pastrādā un steidzīgi aiziet. Uzņēmums ir salīdzinoši jauns, bet skatos, ka pat vadībā ik pa laikam mainās cilvēki, ne par velti saka, ka zivs pūst no galvas.
Lielbritānijā uzņēmums, kas nodarbojas ar to pašu, maksa 12.40 mārciņa sterliņu stundā. Tur nodokļi mazāki kā mums, pārtika un apģērbs lētāks. Neviens nesūdzas, jo pietiek visiem, un vēl sanāk gan atvaļinājumā aizbraukt uz siltajām zemēm, gan auto nopirkt.
Tad ko var gribēt, kad tautas priekšstāvjiem un viņu pakalpiņiem algas no 10 000 tūkstošiem eiro mēnesī, bet nodokļi valstī nav tādi, lai darbiniekam samaksātu normālu algu.
Kamēr būs tāda situācija, nekas nemainīsies, un kredīti tikai paātrinās aizbraukšanu,” Māris norāda.
Jautāju ekonomistam Pēterim Strautiņam: “Kāda ir vidējā alga šobrīd Latvijā?”
Vidējā alga 2. ceturksnī bija 1808 eiro bruto izteiksmē jeb uz papīra. Gada griezumā algas 2. ceturksnī auga par 8,2%. “Ja interpretē jautājumu pavisam burtiski, var teikt, ka šobrīd, 3. ceturksnī vidējā alga varētu būt jau ap 1830 eiro – parasti alga gada laikā aug no ceturkšņa uz ceturksni, tad drusku samazinās 1. ceturksnī, bet ilgākā laikā kāpj uz augšu. Šogad caurmērā vidējā alga Latvijā varētu būt ap 1820 eiro, tā ir gandrīz divkāršojusies kopš 2017. gada (kad alga vidēji bija 926 eiro) un nav tālu līdz trīskāršam pieaugumam kopš 2010. gada, kad vidējā alga bija vien 632 eiro. Cenas kopš 2010. gada ir augušas par 62%,” Strautiņš atbild.
Dati ir balstīti uz oficiāli deklarētajām algām, bet zinām, ka ir arī slēptā algu daļa. Tā kā ēnu ekonomika ir samazinājusies, faktiski izmaksātās summas par paveikto darbu visdrīzāk nav augušas tieši tik strauji.
Domstarpības starp uzņēmumiem un darbiniekiem bieži rada neizpratne par to, ko īsti reālās algas rādītājs mēra. Vidējā alga nav summa, ko saņem ekonomikas “visvidējākais” darbinieks, tā ir algu mediāna. Tā 2. ceturksnī bija 1464 eiro. Tātad atrašanās zem vidējās algas līnijas vēl nenozīmē, ka esi novērtēts sliktāk nekā strādājošo vairākums.
Ļoti svarīgs ir arī neto jeb “uz rokas” saņemtās algas lielums. Tā 2. ceturksnī bija 1342 eiro, bet neto algas mediāna bija 1111 eiro, ļoti viegli atcerēties. Pateicoties IIN efektīvās likmes samazināšanai gada sākumā, jo īpaši iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem, alga gada laikā auga straujāk, attiecīgi par 8,4% un 12,1%. Cenas 2. ceturksnī auga par 3,8%.
“Pēc kādas formulas tiek veidots atalgojums darbavietā? Tas var notikt ļoti dažādi, privātā uzņēmuma īpašniekam tiešām neviens nevar liegt noteikt algas “pēc sajūtas”. Taču parasti uzņēmumi taupa naudu un rūpīgi rēķina. Svarīgākais atskaites punkts noteikti ir atalgojums attiecīgajā profesijā vai nozarē kopumā, ir arī atšķirības reģionos un apdzīvotajās vietās,” ekonomists norāda.
2. ceturksnī vidējā alga Rīgas reģionā bija 1980 eiro, bet Latgalē 1317 eiro, citos reģionos tā ir apmēram pa vidu.
Taču ir nozares, kur šīs attiecības ir pavisam citas. Ir vairākas ar metāliem saistītās rūpniecības apakšnozares, kur augstākās algas ir Zemgalē vai Kurzemē. Tur atrodas lielākā daļa modernāko šo nozaru uzņēmumu. Savukārt informācijas un sakaru nozarē Rīgas pārsvars ir milzīgs, pat vairākkārtīgs, jo galvaspilsētā šajā nozarē strādā programmētāji, vadošie sakaru inženieri, uzņēmumu vadītāji, kamēr citos reģionos tipisks nozares darbinieks veic pakalpojumu pārdošanu.
Privāti uzņēmumi, kas strādā dažādās vietās Latvijā, mēdz noteikti atšķirīgas algas, atkarībā no vietējiem darba tirgus apstākļiem. Valsts parasti politisku iemeslu dēļ atturas noteikt atšķirīgus algu līmeņus vienam un tam pašam darbam. Taču vidējās algas sabiedriskajā sektorā dažādos reģionos vienalga atšķiras. Centrālajā valdībā algas ir augstākas nekā pašvaldībā. Skolotājiem mēdz būt lielākas slodzes blīvāk apdzīvotajos reģionos.
Noteikti ir darbinieki, kuru algu līmeni ietekmē tas, cik viņi varētu pelnīt citās valstīs. Šis faktors palīdz ārstiem būtu vislabāk apmaksātajai profesijai. Ir darbinieki, kas tiek “pirkti” globālajā tirgū, “airBaltic” vadītājs ir spilgts piemērs.
Cik tu pelni savā darba vietā? Varbūt tev ir kāds stāsts par neadekvātu darba piedāvājumu, dīvainu interviju vai smieklīgu algu? Raksti man uz [email protected], anonīmi publicēsim stāstus, risināsim problēmas un runāsim par negodīgām algām Latvijā kopā!
