Ekonomika, ieroči un Trampa interpretācija… Kā konflikts starp Izraēlu un Irānu varētu ietekmēt karu Ukrainā? 1
Jau iepriekš vēstījām, ka Izraēla naktī uz piektdienu veica triecienus Irānas kodolobjektiem un citiem militārajiem mērķiem. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu publiskoja paziņojumu, kurā teikts, ka Izraēla sākusi “mērķtiecīgu militāru operāciju, lai novērstu Irānas draudus Izraēlas izdzīvošanai”. Taču kā šī konflikta attīstība varētu ietekmēt karadarbību Ukrainā? Kā norāda ārzemju medijs RBC Ukraine, šī Tuvo Austrumu spriedze ne tikai saasinās reģionālo situāciju, bet arī ietekmē starptautisko politiku un militāro atbalstu, kas ir būtisks Ukrainas aizsardzībai pret Krievijas agresiju.
Ekonomiskās sekas
Viena no pirmajām redzamajām sekām pēc Izraēlas trieciena Irānai bija straujš naftas cenu kāpums. Tuvie Austrumi ir viens no galvenajiem pasaules naftas piegādātājiem, un jebkāda nestabilitāte šajā reģionā nekavējoties ietekmē energoresursu tirgu.
Iepriekšējo mēnešu ilgstošās sankcijas un cenu kritums būtiski samazināja Krievijas budžeta ieņēmumus, ierobežojot tās spēju turpināt ilgstošu karu. Taču, ja naftas cenas turpinās pieaugt, Krievija var atgūt daļu no zaudētajiem ieņēmumiem, kas ļaus Kremļa režīmam turpināt finansēt karadarbību Ukrainā.
Turklāt Irāna, kas kontrolē Hormūza šaurumu — svarīgu naftas transporta ceļu, — var apzināti saasināt situāciju, apdraudot naftas piegādes. Tas vēl vairāk destabilizētu globālos tirgus un varētu spēlēt par labu Maskavai.
Militārā ietekme
Ukrainai jau ilgstoši jācīnās ar Irānas ražotajiem “Shahed” bezpilota lidaparātiem, kurus Krievija izmanto triecieniem pret civiliedzīvotājiem un infrastruktūru. Lai gan sākotnēji droni tika piegādāti no Irānas, Krievija tagad lielā mērā ir apguvusi to ražošanu pati. Tas nozīmē, ka, pat ja Irānas spējas tos ražot samazināsies, Krievija spēs turpināt šo dronu ražošanu pati.
Savukārt ASV militārās prioritātes var mainīties. Kā norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV nesen pārorientējuši 20 tūkstošus raķešu uz Tuvajiem Austrumiem, kas sākotnēji bija paredzētas Ukrainas pretgaisa aizsardzībai. Ja Izraēlas un Irānas konflikts būtiski attīstīsies, ASV var būt spiestas samazināt atbalstu Ukrainai, lai nodrošinātu Izraēlas drošību.
Politiskā ietekme
Taču vislielāko nozīmi nes politiskais aspekts — īpaši Donalda Trampa interpretācija par notiekošo.
No vienas puses, viņš var uzskatīt, ka Putins nav izpildījis savus solījumus un nav spējis “nomierināt” Irānu, ja sarunās pēdējās nedēļās tās pozīcija ir bijusi tik stingra, ka Izraēlai nācies izmantot galējus paņēmienus.
No otras puses, ja konflikts saasināsies, Kremlim būs vēl vairāk iespēju “pārdot” savu ietekmi uz Teherānu. Tramps pie varas nāca ar solījumiem “izbeigt karus”, bet tie ne tikai nav beigušies, bet ir eskalējušies.
Tad Trampam būs divas iespējamās stratēģijas. Viņš var vai nu turpināt mēģināt “vest sarunas”, jo īpaši ar Maskavu, vai ar Maskavas starpniecību. Vai arī, gluži pretēji, viņš var ieņemt daudz stingrāku nostāju, stājoties pretī visai globālajai “ļaunuma asij” Krievijas vadībā, uz ko viņu jau ilgi mudina Ukraina un Eiropa.
Visbeidzot, Tramps var nolemt, ka Krievijai un Putinam nav nekāda sakara ar notiekošo Tuvajos Austrumos, ka tas ir tikai Irānas, Izraēlas un ASV jautājums.
Izdevums norāda, ka jau ir dažas pazīmes, kas liecina, ka Tramps ir izvēlējies šo trešo ceļu. Viņa jaunākajā ierakstā portālā “Truth Social” viņš nepiemin Krieviju. Gluži pretēji, ASV prezidents publiski pozicionē Izraēlas uzbrukumu kā darbību, lai piespiestu Irānu noslēgt vienošanos.
Informatīvā ietekme
Kā norāda izdevums, informatīvā ziņā notikumi Tuvajos Austrumos noteikti ir nobīdījuši Krievijas un Ukrainas kara tēmu pasaules darba kārtībā uz leju. Un, ja eskalācija turpināsies, situācija, iespējams, tāda saglabāsies vēl kādu laiku. Tomēr maz ticams, ka pasaule Irānas un Izraēlas konflikta dēļ “aizmirsīs” par Krievijas un Ukrainas karu. Taču, ja tā tas notiktu, tas, visticamāk, spētu ietekmēt to, kādu atbalstu gūst Ukraina.
