Eksporta darījumus apdrošina vairāk. Covid-19 izraisītās krīzes laikā atviegloja to saņemšanas noteikumus 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā liecina “Attīstības finanšu institūcijas “Altum” informācija, kopš šā gada sākuma “Altum” saņēmusi 360 pieteikumu eksporta darījumu apdrošināšanai par kopsummu 46,2 miljoni eiro, un tas ir par teju trešo daļu vairāk nekā pērn visa gada laikā. Sagaidāms, ka šogad kopumā saņemto pieteikumu skaits tiks dubultots.
Covid-19 eksporta garantijas uz attīstītajām valstīm visbiežāk izsniegtas tirdzniecības sektoram, ražošanas nozarei un ieguves rūpniecībai.
No visiem limitiem lielākā daļa jeb 61% izsniegts uz trim valstīm – Šveici (20%), Apvienoto Karalisti (24%) un Itāliju (17%). Tāpat eksporta garantijas izsniegtas arī darījumiem ar Baltijas valstīm, Zviedriju, Poliju, Čehiju, Spāniju un citām valstīm. “Altum” pārstāvji prognozē, ka 2020. gadā saņemto pieteikumu skaits varētu pieaugt divas reizes salīdzinājumā ar 2019. gadu.
“Mūsu klientu pieredze rāda, ka Covid-19 krīze pamatīgi ietekmēja ierasto skatījumu arī uz līdz tam stabilo eksporta tirgu – Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Ierobežojumu mīkstināšana garantijas saņemšanai uz ES un atsevišķām OECD valstīm ir veicinājusi aktīvāku eksporta darījumu apdrošināšanu – līdz šim esam izsnieguši par 74% vairāk garantiju uz attīstītajām valstīm nekā pērn.
Tomēr eksportētājus aicinām turpināt būt piesardzīgiem, jo vīrusa izplatība un ietekme turpinās visur pasaulē,” situāciju komentē valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
Nāca īstajā brīdī
Viens no uzņēmumiem, kas saņēmis eksporta garantijas, ir piena pārstrādes uzņēmums “Limbažu siers”. Kompānijas valdes priekšsēdētājs Igors Aleksejevs stāsta: “Covid-19 pandēmijas laikā sadarbības partneri ārvalstīs pārcēla realizācijas termiņus, tāpat joprojām turpinās arī apmaksas termiņu pagarināšana.
Mēs lepojamies, ka produkciju ražojam paši, arī pienu iepērkam no Latvijas piena ražotājiem, kuri govis dīkstāvē palaist nevar.
Krīzes iespaidā radās situācija, ka visu iepērkam un nomaksājam te, taču tālāk realizēt nevaram. Tāpēc pieteicāmies gan “Altum” eksporta garantijām, gan apgrozāmo līdzekļu aizdevumam. Tas mums ir ļāvis palīdzēt ne tikai pašiem sev, bet arī vietējiem zemniekiem. Savukārt eksporta garantija pasargās mūsu biznesu pret potenciālu ārvalstu partneru maksātnespēju vai ilgstošu maksājumu atlikšanu, ko jau piedzīvojām, krīzei sākoties.”
Līdz šā gada beigām eksporta garantijas var saņemt uz ES un atsevišķām OECD dalībvalstīm arī lielie uzņēmumi, kas līdz ierobežojumu atcelšanai nebija iespējams.
Eksporta kritums – viens no mazākajiem
Šogad pirmajos septiņos mēnešos, pēc “Eurostat” datiem, Latvijā bijis viens no mazākajiem eksporta kritumiem starp Eiropas Savienības valstīm. No janvāra līdz jūlijam salīdzinājumā ar 2019. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem eksporta apmērs Latvijā, tāpat kā Dānijā, sarucis par 4%, līdz ar to abās valstīs bijis mazākais eksporta kritums ES. Kritums šajā periodā reģistrēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Īriju, kur eksports pieaudzis par 4%.
“Luminor Bank” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš iepriekš izteicās, ka “Latvija krīzi ir pārvarējusi daudz labāk, nekā tika prognozēts pavasarī.
Neskatoties uz privātā patēriņa kritumu un pakalpojumu eksporta apmēru samazināšanos, krīzi mīkstināt palīdzējuši salīdzinoši labie rūpniecības rādītāji, kas saistīti ar eksporta straujo atgūšanos.
Labus rezultātus eksportā jau sagaidāmi uzrādījušas pārtikas ražošanas, farmācijas un elektronikas nozares, bet labi rezultāti bijuši arī kokapstrādes nozarei, no kuras tas netika gaidīts. Arī pakalpojumu eksportam ir labas izredzes ātri atgūties, jo vairāk nekā 50% no šīs nozares eksporta veido augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports, kas krīzē cietis mazāk.
Uzlaboja pieejamību krīzes laikā
Interese par eksporta garantijām strauji pieauga pēc tam, kad valdība Covid-19 izraisītās krīzes laikā atviegloja to saņemšanas noteikumus.
Finanšu ministrijas (FM) ieskatā pašlaik Latvijas preču eksports pakāpeniski atgūstas vāja ārējā pieprasījuma apstākļos. Var uzskatīt, ka Covid-19 krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras un būtisks preču eksporta samazinājums turpmākajos mēnešos nav sagaidāms.
Uzlabojies arī Latvijas rūpnieku novērtējums par preču eksporta pasūtījumiem šā gada trešajam ceturksnim, tomēr indeksa vērtība joprojām atrodas negatīvajā teritorijā, kas nozīmē, ka ražotāji neredz pamatu straujam ārējā pieprasījuma kāpumam, bet vienlaikus nesagaida arī situācijas pasliktināšanos, kā tas bija šā gada otrajā ceturksnī.
