Daudznozaru kompānijas “Agrolats Holding” padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks: “Saprotot biznesa specifiku, “NCH” pamazām sāka pārņemt funkcijas, kas atbilstoši investīciju līgumam tika uzticētas mums. Tas tika darīts ar dažādām iekšējām procedūrām, nereglamentētu lietu kārtību, veidojot dažādus ierobežojumus grāmatvedības sistēmā un bankās. Mēs, protams, no savas puses iebildām, taču atbildes vietā saņēmām draudus pārtraukt uzņēmuma finansējumu.”
Daudznozaru kompānijas “Agrolats Holding” padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks: “Saprotot biznesa specifiku, “NCH” pamazām sāka pārņemt funkcijas, kas atbilstoši investīciju līgumam tika uzticētas mums. Tas tika darīts ar dažādām iekšējām procedūrām, nereglamentētu lietu kārtību, veidojot dažādus ierobežojumus grāmatvedības sistēmā un bankās. Mēs, protams, no savas puses iebildām, taču atbildes vietā saņēmām draudus pārtraukt uzņēmuma finansējumu.”
Foto: Edijs Pālens/LETA

“Graudus varēja pārdot tikai ar Kipras ofšoriem.” Latvijas uzņēmuma skarbā pieredze un cīņa Ukrainā 4

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Esam gatavi celt prasību pret Ukrainu investīciju aizsardzības jomā, tā norāda daudznozaru kompānijas “Agrolats Holding” padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks, komentējot strīdu ar “NCH Capital” saistībā ar ģimenes biznesa pārņemšanu Ukrainā.

Kā aizsākās jūsu bizness Ukrainā?

V. Paškausks: Ideja par tirgus paplašināšanu mums radās vēl laikā, kad biju “Dobeles dzirnavnieka” īpašnieks. Tas bija aptuveni 2004. gadā.

Ukraina jau izsenis bijusi pievilcīga vieta lauksaimniecībai, un neilgi pēc tās apspriešanas nolēmām rīkoties. Pavisam drīz mums Ukrainā jau bija nodibinātas divas veiksmīgi strādājošas saimniecības.

Izmantojot savu pieredzi lauksaimniecībā un uzņēmējdarbībā, strādājām un paplašinājām apstrādātās zemes apjomu. Protams, bija savas grūtības, bet mūsu pieredze un zināšanas lauksaimniecības jomā mums palīdzēja tās pārvarēt.

Kad sākāt sadarbību ar “NCH Capital”?

Partnerus šim biznesam īsti nemeklējām, jo bijām noskaņojušies strādāt saviem spēkiem, mums bija savs plāns. Sadarbību ar šo Amerikas fondu uzsākt mums rosināja “NCH Capital” pārstāvniecības Latvijā vadītājs Kārlis Cerbulis.

Mums bija labas personiskās attiecības, savstarpēja uzticība, un tobrīd tam bija izšķiroša nozīme, pieņemot lēmumu.

“NCH” tai laikā nebija lauksaimniecības pieredzes Ukrainā, bet bija vēlme veidot fondus un paplašināt investīciju apjomu lauksaimniecības nozarē.

Tika meklēti godīgi partneri ar pieredzi lauksaimniecības jomā, ar rietumniecisku pieeju, vienlaikus ar izpratni par biznesu Austrumeiropā. Ar vietējiem Ukrainas uzņēmējiem veidot partnerību “NCH” tai laikā baidījās.

Uzsākot sadarbību, parakstījām investīciju līgumu un ieguldījām pašu veidotos uzņēmumus mūsu kopuzņēmumā “Golden sunrise”.

Ko paredzēja investīciju līgums?

Mēs noslēdzām investīciju līgumu, kas paredzēja, ka komercdarbību veiksim kā līdzvērtīgi partneri – investīciju fonds pārvaldīs projekta finanses, bet mēs ar savu ievērojamo pieredzi lauksaimniecībā nodrošināsim ražošanu, vadīsim uzņēmuma ikdienas saimniecisko darbību.

Līguma mērķis bija noregulēt mūsu savstarpējās attiecības, lai tās būtu līdzsvarā.

Kā jūs raksturotu biznesa vidi Ukrainā?

Protams, tā nav vienkārša. Ir labi, ka Ukraina ir nostājusies uz eiropeiskā attīstības ceļa, bet tai pašā laikā ir daudz reformu, kuras vēl ir paveicamas.

Primārās lietas, ar ko mēs esam saskārušies, ir nepilnības tiesu darbībā, uzņēmējdarbības reģistrā, investīciju aizsardzībā. Uzskatu, ka minētajās jomās ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas.

Papildus tam droši vien jāpiemin arī kultūras atšķirības un tas, cik un kā uzņēmēji šos trūkumus negodprātīgi izmanto savā labā.

Kā veicās “Golden sunrise” uzņēmumam, kādi bija darbības rezultāti Ukrainā?

Darbība bija ļoti veiksmīga. Pirmkārt, mēs pirmajos darbības gados būtiski palielinājām apstrādātās zemes apjomu, kas ļāva izvērst plašu un diversificētu darbību vairākos Ukrainas reģionos.

Apstrādātās zemes apjoms tobrīd uzņēmumā sasniedza 30 000 ha. Otrkārt, veiksmīgi adaptējām mūsu lauksaimniecības zināšanas vietējiem apstākļiem un atradām ļoti labus vietējo saimniecību direktorus, kuri palīdzēja izprast Ukrainas lauksaimniecības specifiku.

Ukrainā strādājām ar 20–40% kapitāla atdevi, kas lauksaimniecībai ir ļoti labs rādītājs.

Kad sākās nesaskaņas ar “NCH Capital”?

Nesaskaņas sākās tad, kad bizness bija izveidots un stabilizēts. Mūsu ziņā nonāca informācija, ka “NCH” paralēli veido arī citas saimniecības Ukrainā.

Starp citu, mēs nebijām vienīgie latvieši, kuri uzsāka sadarbību ar šo fondu. Saprotot biznesa specifiku, “NCH” pamazām sāka pārņemt funkcijas, kas atbilstoši investīciju līgumam tika uzticētas mums.

Tas tika darīts ar dažādām iekšējām procedūrām, nereglamentētu lietu kārtību, veidojot dažādus ierobežojumus grāmatvedības sistēmā un bankās.

Mēs, protams, no savas puses iebildām, taču atbildes vietā saņēmām draudus pārtraukt uzņēmuma finansējumu. Situācijās, kad gribējām kaut ko darīt citādi, balstoties uz mūsu pieredzi lauksaimniecībā, tas netika saskaņots.

Mums tika noteikts, kas no kā jāpērk, par kādu cenu un par kādu cenu jāpārdod. Nebija jēdziena “tirgus cena”. “NCH” bija nodefinējis, ka tirgus cena ir tā cena, kuru piedāvā ar “NCH” saistītie Kipras ofšori.

Uzņēmums varēja pārdot graudus tikai ar “NCH” saistītajiem Kipras ofšoriem, kur maksājuma termiņš tika noteikts 360 dienas. Tādā veidā faktiski uz gadu tika iesaldēti līdzekļi. Lai finansētos, bijām spiesti ņemt aizdevumus.

“NCH” spieda tos ņemt no tās kontrolētajiem Kipras uzņēmumiem par paaugstinātām procentu likmēm. Bankas piedāvāja ievērojami lētākus aizdevumus, bet “NCH” šādā veidā finansēt mūsu uzņēmumu nebija ieinteresēti.

Ļoti zīmīgs ir fakts, ka šajos uzņēmumos bija vienas un tās pašas amatpersonas.

Beigās, kad bijām attiecībās sasnieguši galējo robežu, “NCH” paši uzsāka parāda piedziņas procedūras pret mūsu kopuzņēmumu. Zīmīgi, ka piedzinēju pārstāvēja tā pati amatpersona, kura pārstāv mūsu kopuzņēmuma līdzīpašnieku (“NCH”).

Kāda ir situācija šobrīd?

Diemžēl pārkāpumi turpinās. Šobrīd pretrunā ar mūsu noslēgto investīciju līgumu “NCH” ir pārņēmis gan saimnieciskās darbības funkcijas, gan arī turpina īstenot neizdevīgos finansēšanas nosacījumus.

Mēs esam izstumti no uzņēmuma pārvaldes. Ir parādījies nenotikušas akcionāru sapulces protokols, kurā it kā piedalījušies divi “NCH” darbinieki, kuri paši sevi ievēlējuši par uzņēmuma amatpersonām – ģenerāldirektoru un finanšu direktoru.

Vai esat vērsušies tiesās vai tiesībsargājošās iestādēs?

Jā, protams, esam, un šo iepriekš minēto protokolu tiesa ir atzinusi par spēkā neesošu. Bet tikmēr jau ir tapuši nākamie protokoli. Laikā, kamēr tiesājāmies par šī protokola likumību, uzņēmumā jau ir notikušas citas apšaubāmas darbības.

Ir atlaisti visi kompāniju direktori, pazuduši dokumenti, nomainīta biroja adrese, pārmeklētas un pārvietotas darbinieku personīgās mantas.

Esam vērsušies tiesībsargājošās iestādēs Ukrainā, Latvijā un ASV, taču tie visi ir gari un sarežģīti procesi. Pa to laiku uzņēmumā notiek nesaprotamas lietas, tā vērtība nepārtraukti samazinās.

Ko darīsiet tālāk?

Turpināsim iesāktos procesus, cīnīsimies par taisnību. Esam vienmēr bijuši korekti un godīgi partneri, tas arī ir viens no “Agrolats” grupas saukļiem.

Neizslēdzam iespējamību, ka celsim prasību pret Ukrainas valsti investīciju aizsardzības jomā. Mūsu rīcībā ir daudz faktu, kurus šai jautājumā esam gatavi celt gaismā, jo mums nav ko slēpt.

Viedoklis

Saistītie raksti

“NCH” Latvijas biroja vadītājs Kārlis Cerbulis: “”NCH” Latvijas birojam nav nekādas saistības ar šo jautājumu, “NCH” Latvijas birojs nepiedalās šajā komercstrīdā, kā arī nav informēts par tā detaļām. Līdz ar to es nevaru komentēt vai piedalīties diskusijā par šo situāciju.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
FOTO. Šogad Latvijā brangāko ķirbi izaudzēja Ingrīda no Dobeles
10 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Cilvēki izpirka, izplatītāji stāvēja rindās. Kādēļ zemnieki atsakās no griķiem? 4
1 diena
LE
LETA
Laukos
“Pēc ilgas un smagas cīņas esam sasnieguši pagrieziena punktu!” ES dalībvalstis vienojas par reformām
2 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Mencas var paturēt lomā tikai tad, ja tā nejauši noķerta citu sugu – reņģu, brētliņu, plek­stu – zvejā 1
2 dienas
IE
Ināra Egle
Laukos
Pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā: Zaļo un zemnieku savienība ir šķelšanās priekšvakarā 11
2 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Īpaši jāsargā vecie meži. Te velns slēpjas tajā definīcijā!” Saruna ar Arni Muižnieku 8
3 dienas
LE
LETA
Laukos
Lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvi var pieteikties inovāciju balvai
4 dienas
Ieva Ēvalde
Laukos
Eiropā aizliegti – pie mums delikatese. Latvija ir teju vienīgā valsts, kur galdā ceļ nēģus 29
4 dienas
LA
Laukos.lv
Laukos
Kur jūs bijāt, kad es biju mazs un man bija jāravē garās biešu vagas? Latvijā radīts pirmais robots, kas izravē nezāles 6
5 dienas
LE
LETA
Ziņas
Ziema tuvojas – naktī termometra stabiņš krietni noslīdēs 1
6 dienas
Kate Šterna
Medības
Vilki uzbrūk biežāk: cik ļoti plēsēji mūs apdraud? 7
6 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Latvijas sieram zelts Anglijā. Kur un kā top siers gardēžiem 15
Nedēļa
LA
LA.LV
Veselam
Cilvēki, kuri vakcinējušies pret gripu, vieglāk pārslimo Covid-19? Šics ievieš skaidrību 29
12 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgas Zooloģiskajā dārzā no apmeklētājiem gandrīz gadu slēpts eksotisks dzīvnieks 1
7 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
“Vienu aizveda uz reanimāciju, otru te atrada mirušu!” Tukumā nežēlīgi nogalina invalīdu 2
6 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Brīvības robežas meklējot, viņš uz ielas ar nazi nogrieza galvu vēstures skolotājam 2
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Svarīgs atgādinājums: nedēļas nogalē jāpagriež pulksteņa rādītāji
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Plāno saglabāt autoratlīdzību regulējumu līdzšinējā apmērā
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
KNAB atklāj, kāpēc pret Kaimiņu rosina sākt kriminālprocesu 3
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. No nežēlīgas kažokzvēru audzētavas izglābtas lapsiņas mīlīgi spēlējas kā kaķēni 4
6 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Šis nav melnais mēris, no kā cilvēki masveidā mirst,” Kreituse atgādina, ka Covid-19 ēnā paliek hronisku slimību pacienti 51
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
FOTO. Itālijā piedzimis kucēns zaļā krāsā
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Dziedātāja Agnese Rakovska atzīst: uz precēšanos vīru pamudinājusi viņa 1
18 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Ārsti stāvokli vērtē kā smagu: slimnīcā nogādāts ar zālēm saindējies bērns
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 24. līdz 30.oktobrim: kādas vēlmes piepildīsies
18 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Praktiski
Padomjlaika skapis par modernu mēbeli: 3 padomi, kā to izdarīt pašam
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Liepāja uzmirdz krāsās: šādu pilsētu tu vēl nebūsi redzējis! 1
1 diena
SM
Signe Mengote
Stāsti
“Liela ģimene ir īstena latviešu ģimene.” Stiprās un sportiskās Nenišķu ģimenes stāsts 3
1 diena
KD
Krista Draveniece
Stāsti
“Dzīvokli it kā pārzinu, bet tāpat gadās ieskriet kādā stūrī,” Kā Vilnis zaudēja redzi un mācās dzīvot no jauna
1 diena
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
Pacietība, paškontrole un ticība saviem spēkiem – šīs nedēļas padoms! Horoskopi no 23. oktobra līdz 4. novembrim
18 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien vissvarīgākais – tavas attiecības ar tev mīļiem cilvēkiem! Horoskopi 24.oktobrim
10 stundas
AZ
Armands Znotiņš
Ziņas
Latviešu balādes un Baha variācijas. Armanda Znotiņa recenzija par spilgtākajiem nedēļas mūzikas notikumiem
22:13
IK
ILZE KĻAVIŅA
Ziņas
“Līmlente uz stikla.” Ilzes Kļaviņas recenzija par izrādi “Monstrs” Dailes teātrī
22:12
NA
NORMUNDS AKOTS
Ziņas
“Gunāra Priedes mantojums”. Normunda Akota recenzija par Valmieras teātra izrādi “Jaunākā brāļa vasara.”
22:00