Daugavpili pagājušonedēļ satricināja Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas direktora lēmums pilsētas karoga vietā pie skolas izkārt Ukrainas karogu, kas uzjundīja nesaskaņas pilsētā.
Daugavpili pagājušonedēļ satricināja Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas direktora lēmums pilsētas karoga vietā pie skolas izkārt Ukrainas karogu, kas uzjundīja nesaskaņas pilsētā.
Foto: Ivars Soikāns

“Kamēr domes vadībā būs “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība, tikmēr pie Daugavpils domes nebūs Ukrainas karoga” 0

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Cerēsim, ka tam nebūs par vēlu…” Rajevs raksturo situāciju Ukrainā
Lasīt citas ziņas

 

Daugavpilī gadiem bijusi sašķelta sabiedrība, bet līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā tam netika pievērsta uzmanība. Tie, kuru rokās bija vara, neko nedarīja, lai daļa cilvēku šajā pilsētā nedzīvotu Kremļa propagandas iespaidā un būtu spiesti zināt latviešu valodu, kas pavērtu ceļu arī uz to informatīvo telpu, kurā stāsta par dzīvi Latvijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ir iespaids, ka daļa Daugavpils sabiedrības dzīvo citā pasaulē. Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) tagad cenšas manevrēt starp šīm divām pasaulēm, no viņa nav skaidras attieksmes pret Krievijas agresiju Ukrainā, kādu ir pauduši pat viņa partijas “Saskaņa” līderi. Pie Daugavpils domes nav pacelts Ukrainas karogs, kā tas ir daudzās citās Latvijas pašvaldībās.

 

Mēra atrunas

Savā “Facebook” profilā Andrejs Elksniņš mēdz likt bildes, kur atzīmē padomju desantnieku dienu, ko parasti pavadījusi impēriska bravūra.
Ekrānuzņēmums no Facebook

Daugavpilī atrodas arī Augšdaugavas novada domes administratīvā ēka, pie kuras Ukrainas karogs plīvo jau no pirmajām kara dienām. A. Elksniņš ikreiz, kad viņam par to vaicā, atbild vienu un to pašu: “Man ir svarīgs Latvijas karogs, jo esmu savas valsts patriots. Man ir svarīgs arī Daugavpils karogs. Iedzīvotāji man ir uzticējuši mandātu, lai es gādātu par mieru un saskaņu pilsētā. Daugavpils nav vienkārša pilsēta. Taču vienu es zinu skaidri – ikviens īstens daugavpilietis ir savas pilsētas patriots.”

A. Elksniņam esot svarīgs arī Eiropas Savienības karogs, jo tas simbolizējot tiesiskumu un demokrātijas vērtības. “Es neeesmu gatavs atteikties un nolaist nevienu no šiem karogiem, jo karoga nolaišana ir tikpat simboliska kā pacelšana,” uzskata Daugavpils mērs. Ukrainas karogi plīvo pie daudzām valsts un pašvaldību iestādēm visā Latvijā līdzās Latvijas valsts, ES un pilsētu karogiem.

No Daugavpils mēra teiktā nav skaidrs, kāpēc šis simboliskais žests nebija iespējams Daugavpilī. Tā vietā viņš norāda uz padarīto Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā un palīdzības sniegšanā Ukrainai. Aprīļa pirmajā sestdienā Daugavpilī notiks arī labdarības koncerts Ukrainas atbalstam, kurā piedalīsies daudzi Latvijā populāri mūziķi. Tajā pašā laikā Daugavpils mērs nedēļas sākumā vēl nebija gatavs ierobežot cilvēku pulcēšanos 9. maijā, par ko jau ir paziņojis Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Par”/”Progresīvie”).

Situācija Daugavpilī varbūt arī paliktu nepamanīta, ja nebūtu noticis incidents pie Staņislava Broka Daugavpils mūzikas skolas, kur aktīvistu grupa Aleksandra Iļjina vadībā vērsās pret Ukrainas karoga pacelšanu. Tagad interesi par situāciju Daugavpilī izrādījušas vairākas amatpersonas, šo pilsētu plāno apmeklēt arī Valsts prezidents Egils Levits.

 

Ministra partijas biedrs amatā

“Kamēr domes vadībā būs “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība, tikmēr pie Daugavpils domes nebūs Ukrainas karoga. Latvijas Krievu savienība Elksniņam neļaus to pacelt,” uzskata domes opozīcijas deputāts Pēteris Dzalbe (Daugavpils novada partija). Daugavpils domē ir 15 deputāti. Koalīcijā oficiāli ir “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība, no kuras ievēlētais Aleksejs Vasiļjevs ir mēra pirmais vietnieks.

Abām partijām kopā ir astoņas balsis. Taču par A. Elksniņa ievēlēšanu amatā 2021. gada vasarā nobalsoja 11 deputāti. Balsojumi domē liecina, ka mēru ik pa laikam atbalsta arī divi no trijiem “Mūsu partijas” deputātiem. P. Dzalbe apstiprināja, ka A. Elksniņa pusē varētu būt vairāk deputātu, bet viņi baidoties atzīt savu atbalstu “Saskaņas” un Latvijas Krievu savienības koalīcijai. Piemēram, no Latgales partijas un “Latvijas attīstībai” saraksta ievēlētais Igors Aleksejevs, kurš ir no valdībā pārstāvētās “Latvijas attīstībai”, ir Pilsētas saimniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs, kas ir algots amats.

“Šis ir īstenības mirklis, kad arī “Latvijas attīstībai” ir jāparāda, vai tā atbalsta “Saskaņu”, ieņemot amatu tās vadītā domē,” uzskata P. Dzalbe. Viņaprāt, pretējā gadījumā tas ir ekonomisko interešu klubiņš.

Uz notikumiem pie Staņislava Broka Daugavpils mūzikas skolas asi reaģēja arī vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Latvijas attīstībai”), kurš vēstulē A. Elksniņam raksta: “Aicinu paust nepārprotamu nostāju par Ukrainas valsts neatkarību un teritoriālo nedalāmību, iestājoties pret Krievijas Federācijas pastrādātajiem kara noziegumiem un to tiešu vai netiešu atbalstīšanu. (..)

Simboliem un žestiem ir liels spēks, tādēļ jebkādi atbalsta pasākumi Ukrainai ir nevis apkarojami, bet veicināmi.” Ministra rīcībā bija informācija, ka A. Iļjins, kurš vadīja iedzīvotāju grupu, kas vērsās pret Ukrainas karoga pacelšanu pie mūzikas skolas, ir pašvaldības SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” tehniskā direktora vietnieka pienākumu izpildītājs. “Nav pieļaujams, ka pašvaldības iestāžu vai kapitālsabiedrību darbinieki tiešā vai netiešā veidā atbalstītu kara noziegumus un noziegumus pret mieru un cilvēci,” teikts A. T. Pleša vēstulē.

Pret Ukrainas karoga pacelšanu pie Staņislava Broka Daugavpils mūzikas skolas vērsās aktīvistu grupa, kuru organizēja Aleksandrs Iļjins. Viņš Daugavpils domes vēlēšanās kandidējis no “Jaunās Saskaņas” saraksta.
Ekrānuzņēmums no Facebook

A. Elksniņš savukārt “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka A. Iļjinam darbs pašvaldības uzņēmumā uzteikts jau šā gada janvārī un viņš tajā vairs nestrādā. Iepazīstoties ar A. Iļjina ierakstiem feisbukā, var secināt, ka viņš, visticamāk, nepieder tai iedzīvotāju grupai, kas dzīvo tikai citā informatīvajā telpā. Vienā no videouzrunām viņš atsaucas arī uz A. Elksniņa neseno interviju “Delfos”, vērtē situāciju pirms Saeimas vēlēšanām. A. Iļjins ir kandidējis no “Jaunās Saskaņas” Daugavpils domes vēlēšanās, bet publiski pieejamā informācija liecina, ka sākotnēji viņš vēlējies startēt no partijas “KPV LV”, bet “saskaņieši” it kā esot vienojušies ar “KPV LV” vadību, ka tā nepieteiks savu sarakstu Daugavpilī.

 

Krievijas pilsoņi tic Putinam

Minētā A. Elksniņa intervija “Delfos” pielēja eļļu ugunī, jo viņa aicinājums likt Daugavpili mierā un ka neviens ministrs nevarēšot viņu eksaminēt, tika dažādi uztverts. A. Elksniņš skaidroja, ka ar teikto viņš aicinājis nenoniecināt Daugavpils iedzīvotājus ar dažādiem apgalvojumiem, jo “Latgalē un Daugavpilī dzīvo cilvēki, kas ir Latvijas patrioti, un mans uzdevums ir viņus visus vienot. (..) Līdz notikumiem ar karogu pilsēta dzīvoja savu mierīgo dzīvi un nebija uzplaiksnījumi ne no labās, ne no kreisāas puses”.

Taču citu daugavpiliešu stāstītais liecina, ka tik vienkārši tas tomēr nav. Daugavpilī dzīvo daļa cilvēku, kuri kā Krievijas pilsoņi ir balsojuši par Putinu un arī tic viņam. P. Dzalbe uzskata, ka savulaik viņi pieņēma Krievijas pilsonību, jo Latgalē valdīja liels bezdarbs, bet Krievijā pensijā varēja doties agrāk. Tas notika ekonomisko apsvērumu dēļ.

Tajā pašā laikā uz Daugavpili ir pārcēlušies vairāki tūkstoši cilvēku no latviskajiem pagastiem, viņi runā latviski. P. Dzalbe strādā citā pašvaldībā – viņš ir SIA “Rēzeknes namsaimnieks” valdes loceklis. Pēc deputāta domām, starp Daugavpili un Rēzekni ir atšķirība. Arī Rēzeknes domi vada “Saskaņa”, bet pie tās ēkas plīvo Ukrainas karogs. “Latvijas Krievu savienība Rēzeknē beidza darboties jau pirms desmit gadiem. Te ikviens var brīvi paust atbalstu Ukrainai, bet necenšas ar to pievērst sev uzmanību feisbukā,” piebilda P. Dzalbe.

 

Latviskums nebija nepieciešamība

Andreja Faibuševiča (NA) vārds vispirms asociējas ar Daugavpilī populāro klubu “Artilērijas pagrabi”, bet ikdienā viņš ir sabiedrības veselības klīniskās izpētes speciālists. A. Faibuševičs, vērtējot pēdējās publiski pieejamās aptaujas, ir secinājis, ka Daugavpilī valstij nelojālo cilvēku, kas atbalsta Putinu, varētu būt vairāk nekā Latvijai lojālo pilsoņu.

“Valsts mēģina integrēt tos, kurus nevar integrēt, jo šajos gados krievvalodīgajiem nekas netraucēja sazināties krieviski – nebija tādu apstākļu, kas piespiestu runāt latviski. Pārdevējas veikalā pat baidījās runāt latviski. Ja nezināja krievu valodu, darbā neņēma. Tāda bija valsts politika,” “Latvijas Avīzei” sacīja A. Faibuševičs. Viņš vēlreiz atkārtoja, ka valsts neko nedarīja, lai “latviskums būtu neizbēgams, bet tā vietā auklējās ar tiem, kas šo valsti ienīda”.

A. Faibuševičs uzskata, ka drošības apsvērumu dēļ būtu jārosina Daugavpils un arī Rēzeknes domju atlaišana, jo neesot skaidrs, kurā pusē vietējā vara nostātos hibrīdkara apstākļos. Viņam nav saprotams, kādu pozīciju ieņem “Saskaņas” un Latvijas Krievu savienības vadītā Daugavpils dome.

SAISTĪTIE RAKSTI

Augšdaugavas novada priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts (Latgales partija) “Latvijas Avīzei” teica: “Cilvēki, kas nepārvalda latviešu valodu, gadiem smēlās informāciju no Kremļa propagandas kanāliem un ir nozombēti.” A. Iļjins, kas sarīkoja akciju pie mūzikas skolas, viens neko neizdarītu, bet viņam bija iespēja manipulēt ar šiem cilvēkiem. Novada pierobežas pagastos Latvijas Televīzijas pārraides nevarēja redzēt, un arī te neviens lielai daļai cilvēku nav sniedzis objektīvu informāciju.

Taču tagad politiskai vadībai ir skaidri jāpauž savs viedoklis, stāstot šiem cilvēkiem, ka tā ir Krievijas agresija pret Ukrainu, ka tie ir kara noziegumi, kuros tiek slepkavoti iedzīvotāji. “Tiem cilvēkiem tas ir jāstāsta. Te kompromisu nevar būt. Ir jāsauc lietas īstajos vārdos,” uzskata V. Aizbalts.

“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Cerēsim, ka tam nebūs par vēlu…” Rajevs raksturo situāciju Ukrainā
“Es esmu lasījis visu, ko viņš smagā reibumā krieviem epastos rakstīja!” Lapsa Adamsonu nosauc par nožēlojamu
“Sievietes dažreiz vakariņu vietā izvēlas kefīru, bet tā nedariet!” Dziedātāja atklāj, kā, atsakoties no cukura un piena, mainīja dzīvi
Lasīt citas ziņas
“Cerēsim, ka tam nebūs par vēlu…” Rajevs raksturo situāciju Ukrainā
“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
Kirgizstānā Putina smailē pacelts Ukrainas karogs
VIDEO. Zelenskis uzrunā Latvijai atklāj, cik liela nozīme cīņā pret okupantiem bija dienu pirms kara saņemtam sūtījumam no Latvijas
Spridzina akmeņus un celmus. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
23:12
Parīzē risināsies UEFA Čempionu līgas fināls starp”Liverpool” un Madrides “Real”
22:23
Stoltenbergs: Neviens ar pārliecību nevar pateikt, kad un ar ko beigsies karš
22:03
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
Anda Līce: 50% ir “purvs” – vienaldzīgie, jebkurai varai pakļāvīgie ir visuzticamākie Putina atbalstītāji
Bunkus slepkavības lietā apcietinājumu piemēro arī uzņēmējam Uļmanam
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Māris Antonevičs: Lai gan gribētu domāt, ka mēs jau sen esam tikuši vaļā no pagātnes rēgiem un atkarībām, tik vienkārši tomēr nav
Čečenijā tiek nolaupīti vīrieši un piespiesti doties karot uz Ukrainu, ziņo aktīvisti
Cik iedzīvotāju šobrīd ir Latvijā un vai tuvojamies katastrofai? Analizē valsts galvenā statistiķe
Gordons: Krievijā ir 10-15% adekvātu un gudru cilvēku. Pārējie ir drausmīga lopu masa
Armands Puče: Noteikti paņemšu vienu akmeni no tā pieminekļa drupām
Piepildīt bērnu dienu sapni. Vai nonākt cietumā? Kas notiek ar seno mākslas darbu apgrozījumu Latvijā
Lasītājas vēstule: Man ļoti žēl, ka Nacionālā apvienība vēl arvien nav sapratusi, ko nozīmē strādāt komandā
Nospēlēja savu spēju robežās. Eksperti vērtē Latvijas hokeja izlases sniegumu
VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Nākamā Saeima varētu būt vēl briesmīgāka nekā šī, bet ir arī labas ziņas!” atklāj Kastēns
“Ir ziņas, ar ko Mariupolē šobrīd nodarbojas krievu karaspēks,” Rajeva dienas notikumu apskats
“Dieva vārdā, kad mēs stāsimies pretī ieroču lobijam?” Baidens par asinspirti ASV skolā
“Es esmu lasījis visu, ko viņš smagā reibumā krieviem epastos rakstīja!” Lapsa Adamsonu nosauc par nožēlojamu
Kārlis Šadurskis: LKS ļoti cenšas balansēt krimināllikuma pareizajā pusē, bet es gaidu, kad viņi šo robežšķirtni pārkāps
Sprūds: Krievija ir pierādījusi, ka tai nav izpratnes un vēlmes iestāties par cilvēku dzīvībām
Kārlis Streips: Tādas katastrofas var atkārtoties vēl un vēl
VIDEO. Traģēdija vai sakritība? Kādā Rīgas skolā audzēknis iesit skolotājam pa žokli: pedagogs nokļūst slimnīcā, bet vēlāk nomirst
“Maiji rāva sirdis cilvēkiem ārā, tāpēc jau nejaucam nost viņu piramīdas!” Bikše par atbrīvošanos no “Padomju mantojuma”
“Sievietes dažreiz vakariņu vietā izvēlas kefīru, bet tā nedariet!” Dziedātāja atklāj, kā, atsakoties no cukura un piena, mainīja dzīvi
TV personība Rūta Dvinska: “Iekrišana apātijā, depresijā un asarās nevienam ukrainim nepalīdzēs…”