Daugavpili pagājušonedēļ satricināja Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas direktora lēmums pilsētas karoga vietā pie skolas izkārt Ukrainas karogu, kas uzjundīja nesaskaņas pilsētā.
Daugavpili pagājušonedēļ satricināja Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas direktora lēmums pilsētas karoga vietā pie skolas izkārt Ukrainas karogu, kas uzjundīja nesaskaņas pilsētā.
Foto: Ivars Soikāns

“Kamēr domes vadībā būs “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība, tikmēr pie Daugavpils domes nebūs Ukrainas karoga” 0

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 52
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties
TV24
NATO spēku komandieris Eiropā uzskata, ka karš Ukrainā ir iegājis izšķirošā posmā
Lasīt citas ziņas

Daugavpilī gadiem bijusi sašķelta sabiedrība, bet līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā tam netika pievērsta uzmanība. Tie, kuru rokās bija vara, neko nedarīja, lai daļa cilvēku šajā pilsētā nedzīvotu Kremļa propagandas iespaidā un būtu spiesti zināt latviešu valodu, kas pavērtu ceļu arī uz to informatīvo telpu, kurā stāsta par dzīvi Latvijā.

Ir iespaids, ka daļa Daugavpils sabiedrības dzīvo citā pasaulē. Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) tagad cenšas manevrēt starp šīm divām pasaulēm, no viņa nav skaidras attieksmes pret Krievijas agresiju Ukrainā, kādu ir pauduši pat viņa partijas “Saskaņa” līderi. Pie Daugavpils domes nav pacelts Ukrainas karogs, kā tas ir daudzās citās Latvijas pašvaldībās.

Mēra atrunas

CITI ŠOBRĪD LASA
Savā “Facebook” profilā Andrejs Elksniņš mēdz likt bildes, kur atzīmē padomju desantnieku dienu, ko parasti pavadījusi impēriska bravūra.
Ekrānuzņēmums no Facebook

Daugavpilī atrodas arī Augšdaugavas novada domes administratīvā ēka, pie kuras Ukrainas karogs plīvo jau no pirmajām kara dienām. A. Elksniņš ikreiz, kad viņam par to vaicā, atbild vienu un to pašu: “Man ir svarīgs Latvijas karogs, jo esmu savas valsts patriots. Man ir svarīgs arī Daugavpils karogs. Iedzīvotāji man ir uzticējuši mandātu, lai es gādātu par mieru un saskaņu pilsētā. Daugavpils nav vienkārša pilsēta. Taču vienu es zinu skaidri – ikviens īstens daugavpilietis ir savas pilsētas patriots.”

A. Elksniņam esot svarīgs arī Eiropas Savienības karogs, jo tas simbolizējot tiesiskumu un demokrātijas vērtības. “Es neeesmu gatavs atteikties un nolaist nevienu no šiem karogiem, jo karoga nolaišana ir tikpat simboliska kā pacelšana,” uzskata Daugavpils mērs. Ukrainas karogi plīvo pie daudzām valsts un pašvaldību iestādēm visā Latvijā līdzās Latvijas valsts, ES un pilsētu karogiem.

No Daugavpils mēra teiktā nav skaidrs, kāpēc šis simboliskais žests nebija iespējams Daugavpilī. Tā vietā viņš norāda uz padarīto Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā un palīdzības sniegšanā Ukrainai. Aprīļa pirmajā sestdienā Daugavpilī notiks arī labdarības koncerts Ukrainas atbalstam, kurā piedalīsies daudzi Latvijā populāri mūziķi. Tajā pašā laikā Daugavpils mērs nedēļas sākumā vēl nebija gatavs ierobežot cilvēku pulcēšanos 9. maijā, par ko jau ir paziņojis Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Par”/”Progresīvie”).

Situācija Daugavpilī varbūt arī paliktu nepamanīta, ja nebūtu noticis incidents pie Staņislava Broka Daugavpils mūzikas skolas, kur aktīvistu grupa Aleksandra Iļjina vadībā vērsās pret Ukrainas karoga pacelšanu. Tagad interesi par situāciju Daugavpilī izrādījušas vairākas amatpersonas, šo pilsētu plāno apmeklēt arī Valsts prezidents Egils Levits.

Reklāma
Reklāma

Ministra partijas biedrs amatā

“Kamēr domes vadībā būs “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība, tikmēr pie Daugavpils domes nebūs Ukrainas karoga. Latvijas Krievu savienība Elksniņam neļaus to pacelt,” uzskata domes opozīcijas deputāts Pēteris Dzalbe (Daugavpils novada partija). Daugavpils domē ir 15 deputāti. Koalīcijā oficiāli ir “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība, no kuras ievēlētais Aleksejs Vasiļjevs ir mēra pirmais vietnieks.

Abām partijām kopā ir astoņas balsis. Taču par A. Elksniņa ievēlēšanu amatā 2021. gada vasarā nobalsoja 11 deputāti. Balsojumi domē liecina, ka mēru ik pa laikam atbalsta arī divi no trijiem “Mūsu partijas” deputātiem. P. Dzalbe apstiprināja, ka A. Elksniņa pusē varētu būt vairāk deputātu, bet viņi baidoties atzīt savu atbalstu “Saskaņas” un Latvijas Krievu savienības koalīcijai. Piemēram, no Latgales partijas un “Latvijas attīstībai” saraksta ievēlētais Igors Aleksejevs, kurš ir no valdībā pārstāvētās “Latvijas attīstībai”, ir Pilsētas saimniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs, kas ir algots amats.

“Šis ir īstenības mirklis, kad arī “Latvijas attīstībai” ir jāparāda, vai tā atbalsta “Saskaņu”, ieņemot amatu tās vadītā domē,” uzskata P. Dzalbe. Viņaprāt, pretējā gadījumā tas ir ekonomisko interešu klubiņš.

Uz notikumiem pie Staņislava Broka Daugavpils mūzikas skolas asi reaģēja arī vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Latvijas attīstībai”), kurš vēstulē A. Elksniņam raksta: “Aicinu paust nepārprotamu nostāju par Ukrainas valsts neatkarību un teritoriālo nedalāmību, iestājoties pret Krievijas Federācijas pastrādātajiem kara noziegumiem un to tiešu vai netiešu atbalstīšanu. (..)

Simboliem un žestiem ir liels spēks, tādēļ jebkādi atbalsta pasākumi Ukrainai ir nevis apkarojami, bet veicināmi.” Ministra rīcībā bija informācija, ka A. Iļjins, kurš vadīja iedzīvotāju grupu, kas vērsās pret Ukrainas karoga pacelšanu pie mūzikas skolas, ir pašvaldības SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” tehniskā direktora vietnieka pienākumu izpildītājs. “Nav pieļaujams, ka pašvaldības iestāžu vai kapitālsabiedrību darbinieki tiešā vai netiešā veidā atbalstītu kara noziegumus un noziegumus pret mieru un cilvēci,” teikts A. T. Pleša vēstulē.

Pret Ukrainas karoga pacelšanu pie Staņislava Broka Daugavpils mūzikas skolas vērsās aktīvistu grupa, kuru organizēja Aleksandrs Iļjins. Viņš Daugavpils domes vēlēšanās kandidējis no “Jaunās Saskaņas” saraksta.
Ekrānuzņēmums no Facebook

A. Elksniņš savukārt “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka A. Iļjinam darbs pašvaldības uzņēmumā uzteikts jau šā gada janvārī un viņš tajā vairs nestrādā. Iepazīstoties ar A. Iļjina ierakstiem feisbukā, var secināt, ka viņš, visticamāk, nepieder tai iedzīvotāju grupai, kas dzīvo tikai citā informatīvajā telpā. Vienā no videouzrunām viņš atsaucas arī uz A. Elksniņa neseno interviju “Delfos”, vērtē situāciju pirms Saeimas vēlēšanām. A. Iļjins ir kandidējis no “Jaunās Saskaņas” Daugavpils domes vēlēšanās, bet publiski pieejamā informācija liecina, ka sākotnēji viņš vēlējies startēt no partijas “KPV LV”, bet “saskaņieši” it kā esot vienojušies ar “KPV LV” vadību, ka tā nepieteiks savu sarakstu Daugavpilī.

Krievijas pilsoņi tic Putinam

Minētā A. Elksniņa intervija “Delfos” pielēja eļļu ugunī, jo viņa aicinājums likt Daugavpili mierā un ka neviens ministrs nevarēšot viņu eksaminēt, tika dažādi uztverts. A. Elksniņš skaidroja, ka ar teikto viņš aicinājis nenoniecināt Daugavpils iedzīvotājus ar dažādiem apgalvojumiem, jo “Latgalē un Daugavpilī dzīvo cilvēki, kas ir Latvijas patrioti, un mans uzdevums ir viņus visus vienot. (..) Līdz notikumiem ar karogu pilsēta dzīvoja savu mierīgo dzīvi un nebija uzplaiksnījumi ne no labās, ne no kreisāas puses”.

Taču citu daugavpiliešu stāstītais liecina, ka tik vienkārši tas tomēr nav. Daugavpilī dzīvo daļa cilvēku, kuri kā Krievijas pilsoņi ir balsojuši par Putinu un arī tic viņam. P. Dzalbe uzskata, ka savulaik viņi pieņēma Krievijas pilsonību, jo Latgalē valdīja liels bezdarbs, bet Krievijā pensijā varēja doties agrāk. Tas notika ekonomisko apsvērumu dēļ.

Tajā pašā laikā uz Daugavpili ir pārcēlušies vairāki tūkstoši cilvēku no latviskajiem pagastiem, viņi runā latviski. P. Dzalbe strādā citā pašvaldībā – viņš ir SIA “Rēzeknes namsaimnieks” valdes loceklis. Pēc deputāta domām, starp Daugavpili un Rēzekni ir atšķirība. Arī Rēzeknes domi vada “Saskaņa”, bet pie tās ēkas plīvo Ukrainas karogs. “Latvijas Krievu savienība Rēzeknē beidza darboties jau pirms desmit gadiem. Te ikviens var brīvi paust atbalstu Ukrainai, bet necenšas ar to pievērst sev uzmanību feisbukā,” piebilda P. Dzalbe.

Latviskums nebija nepieciešamība

Andreja Faibuševiča (NA) vārds vispirms asociējas ar Daugavpilī populāro klubu “Artilērijas pagrabi”, bet ikdienā viņš ir sabiedrības veselības klīniskās izpētes speciālists. A. Faibuševičs, vērtējot pēdējās publiski pieejamās aptaujas, ir secinājis, ka Daugavpilī valstij nelojālo cilvēku, kas atbalsta Putinu, varētu būt vairāk nekā Latvijai lojālo pilsoņu.

“Valsts mēģina integrēt tos, kurus nevar integrēt, jo šajos gados krievvalodīgajiem nekas netraucēja sazināties krieviski – nebija tādu apstākļu, kas piespiestu runāt latviski. Pārdevējas veikalā pat baidījās runāt latviski. Ja nezināja krievu valodu, darbā neņēma. Tāda bija valsts politika,” “Latvijas Avīzei” sacīja A. Faibuševičs. Viņš vēlreiz atkārtoja, ka valsts neko nedarīja, lai “latviskums būtu neizbēgams, bet tā vietā auklējās ar tiem, kas šo valsti ienīda”.

A. Faibuševičs uzskata, ka drošības apsvērumu dēļ būtu jārosina Daugavpils un arī Rēzeknes domju atlaišana, jo neesot skaidrs, kurā pusē vietējā vara nostātos hibrīdkara apstākļos. Viņam nav saprotams, kādu pozīciju ieņem “Saskaņas” un Latvijas Krievu savienības vadītā Daugavpils dome.

Augšdaugavas novada priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts (Latgales partija) “Latvijas Avīzei” teica: “Cilvēki, kas nepārvalda latviešu valodu, gadiem smēlās informāciju no Kremļa propagandas kanāliem un ir nozombēti.” A. Iļjins, kas sarīkoja akciju pie mūzikas skolas, viens neko neizdarītu, bet viņam bija iespēja manipulēt ar šiem cilvēkiem. Novada pierobežas pagastos Latvijas Televīzijas pārraides nevarēja redzēt, un arī te neviens lielai daļai cilvēku nav sniedzis objektīvu informāciju.

Taču tagad politiskai vadībai ir skaidri jāpauž savs viedoklis, stāstot šiem cilvēkiem, ka tā ir Krievijas agresija pret Ukrainu, ka tie ir kara noziegumi, kuros tiek slepkavoti iedzīvotāji. “Tiem cilvēkiem tas ir jāstāsta. Te kompromisu nevar būt. Ir jāsauc lietas īstajos vārdos,” uzskata V. Aizbalts.

SAISTĪTIE RAKSTI