Jēkabpils “Lūši” ceturto reizi pelnīti var tikt godāti par labāko Latvijas volejbola klubu.
Jēkabpils “Lūši” ceturto reizi pelnīti var tikt godāti par labāko Latvijas volejbola klubu.
Foto: LATVIJAS VOLEJBOLA FEDERĀCI JA

Emocijas kā pirmajā reizē 0

Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 18
Kā itāļiem izdodas iztirgot savus olīvu atkritumus Latvijā… Inese “iegrābusies”, iegādājoties Latvijā populāru olīveļļu
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 34
Lasīt citas ziņas

Spēja atbildīgā brīdī saņemties un parādīt kvalitatīvāku sniegumu, komandas līderu devums un vienības saliedētība – galvenie iemesli, lai par Latvijas labāko vīru volejbola klubu ceturto reizi pēc kārtas kļūtu Jēkabpils “Lūši”. Šī gada finālā jēkabpilieši sērijā līdz trīs uzvarām sausā atstāja savus ierastos pretiniekus “RTU/Robežsardzi/Jūrmalu”, kas pirms “Lūšu” dominances paši bija triumfējuši četras reizes pēc kārtas.

“Lūši” visus četrus titulus izcīnījuši Mārča Obrumana vadībā, kurš sarunā ar “Latvijas Avīzi” atzina, ka šis tituls bijis tikpat emocionāls kā pirmais. “Pirms sezonas bija ļoti daudz neskaidrību, jo komandu atstāja seši spēlētāji, arī vairāki līderi. Nebija skaidrs, vai izdosies aizpildīt robus, tāpēc, skatoties sezonas griezumā, šis tituls nāca grūtāk nekā iepriekšējie. Šo titulu es pielīdzinu mūsu pašam pirmajam, kas, bez šaubām, bija ļoti emocionāls,” saka Obrumans, kurš pretēji daudzu teiktajam “Lūšus” par izteiktiem favorītiem finālsērijā neuzskatīja.

Skatītāji dzina uz priekšu

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmajā un trešajā spēlē “Lūši” savā laukumā uzvarēja ar 3:0, bet otrais mačs Jūrmalā bija sīvākais, jēkabpiliešiem svinot panākumu piecos setos ar 3:2. Interesanti, ka šosezon “Lūši” zaudēja “RTU/Robežsardzei/Jūrmalai” abās Baltijas meistarlīgas pamatturnīra spēlēs, bet atbildīgajos mačos, arī sezonas sākumā Latvijas Superkausā un decembrī Latvijas kausa finālā, bija pārāki.

“Spējām labāk sagatavoties tieši atbildīgajiem mačiem. Mēs esam tā komanda, kas sevi piespiež tad, kad ūdens smeļas mutē un spēles cena ir augsta. Tad mēs spēlējam kvalitatīvāk. Nenoliegšu, ka pret “RTU” bilance šosezon ir laba un sirdi sildoša, jo visos trīs svarīgajos turnīros esam ņēmuši virsroku. Finālsērijā atslēgas brīži bija divi – pirmās spēles pirmais sets, kurā atspēlējāmies no 14:19, kā arī visa otrā spēle, jo tā bija kā pa mākoņiem, kalni un lejas. Spēlējām haotiski ar netipiskām kļūdām, brīžiem komandu pat nepazinu. Pretinieks savu darbiņu neizdarīja, un spējām viņus pārliekt. Mums svarīga bija arī sava laukuma priekšrocība, jo skatītāji mūs dzina uz priekšu un pēc pirmās spēles deva mums papildu pārliecību,” atbalstu tribīnēs uzsvēra Obrumans.

Čempionu tituls ir komandas nopelns, kurā liela loma bija “Lūšu” līderim Armandam Āboliņam, kurš uzvarētāju rindās tika atzīts par vērtīgāko finālsērijā. “Par pirmo spēli noteikti gribētu izcelt mūsu diagonāli Pāvelu Jemeļjanovu, kurš uzbruka ar augstu procentu, kā arī veica melno darbu, bet sērijā kopumā noteikti jāizceļ Āboliņa faktors. Kad tikos ar Latvijas izlases galveno treneri Mihalu Gogolu, smejot viņam sacīju, ka nezinu, kam jānotiek, lai es Armandu noņemtu nost no laukuma. Viņam var neiet vienā spēles komponentā, bet to pilnīgi kompensēs ar citām svarīgām lietām. Viņš cementēja aizsardzību, strādāja uz pamatlietām, kas ir ļoti svarīgas.

Tomēr kā visi treneri es priekšplānā likšu komandas spēli, kas ir primārais,” saka treneris, kurš trāpījis arī ar cēlāju izvēli un rokādi, pārmaiņus laukumā sūtot gan Edvīnu Viguli, gan Edgaru Kalnozolu. “Bija, kas nesaprot, kāpēc tā daru, taču rezultāts apliecina, ka izspēlēju pareizo kārti.”

Pērn fināls bija kvalitatīvāks

Pēc titula izcīnīšanas svētdienas vakarā notikušas arī nelielas svinības komandas un tās atbalstītāju lokā ar vakariņām un šampanieti, savukārt par komandas nākotni tiks domāts mazliet vēlāk. “Jāpaiet vismaz pāris dienām. Jā, “Lūši” vienmēr laikus sāk sastāva komplektēšanu, taču vispirms jātiek skaidrībā par to, kuri spēlētāji paliek, bet kuri vēlas iet prom un pamēģināt ko citu, arī spēlēt ārzemēs. Jāsaprot, kāds papildinājums varētu būt no jauniešiem un tad no tā izrietēs arī tālākie mērķi,” saka Obrumans, kuram pašam liela atpūta gan nesanāk, jo aprīļa otrajā pusē viņa vadītajai Latvijas U-18 izlasei Siguldā jāpiedalās Eiropas jauniešu čempionāta kvalifikācijas turnīrā.

Šosezon liela daļa Latvijas nacionālās izlases kandidātu spēlē ārzemēs, viņu skaits nākotnē diezin vai kļūs mazāks, kas iespaido arī Latvijas čempionāta līmeni. Baltijas līgā pēc četru gadu pārtraukuma neviens Latvijas klubs netika finālčetriniekā. “Jāsaka, ka pērn finālsērija bija kvalitatīvāka nekā šogad. Protams, arī šis fināls bija saistošs, dramatisks un emocijām bagāts, bet no spēles kvalitātes viedokļa bija švakāk, jo nevar noliegt, ka “Lūši” un “RTU” līmenis ir krities. No otras puses, Daugavpils un Jelgavas komandās tas ir cēlies, līdz ar to vidējais aritmētiskais stipri zemāks nebija,” uzskata “Lūšu” treneris. Cīņā par bronzas medaļām Daugavpils “DU/Ezerzeme” sērijā līdz divām uzvarām ar 3:0 un 3:1 uzvarēja “Biolars/Jelgava/MSĢ” komandu.

Reklāma
Reklāma

Sudrabs Meksikā

Veiksmīgu sezonas pirmo turnīru aizvadījušas pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa un Anastasija Krav­čenoka, kuras Meksikas pilsētā Rosarito izcīnīja otro vietu “Elite 16” sērijas turnīrā. Finālā Latvijas meitenes ar 0:2 zaudēja Katjai Stamai un Raisai Shūnai no Nīderlandes. Graudiņa/Kravčenoka pirmo reizi karjerā sasniedza pasaules tūres augstākā līmeņa finālu, par to nopelnot 1100 ranga punktus un 20 000 ASV dolāru lielu naudas balvu. Tikmēr Aleksandrs Samoilovs/Jānis Šmēdiņš zaudēja visos grupas mačos un izslēgšanas cīņās netika, ieņemot 13. vietu.