Gvido Endlers
Gvido Endlers
Publicitātes foto

Endlers: finanšu pratība rada cilvēkiem lielāku drošību 1

Latvijā cilvēki, plānojot savas personiskās finanses, ir ļoti, ļoti piesardzīgi un atbildīgi. Viņi paši sev uzdod jautājumus: vai es spēšu atmaksāt, redzot, kas notiek? Tātad, ja aizņemas, tad tā vairumā gadījumu ir ļoti pārdomāta rīcība.  Tā intervijā Romānam Meļņikam pauž AS “4finance” reģionālais vadītājs Gvido Endlers.

VIDEO. “Mazajai sanāk, man pašai nesanāk” – jauna sieviete ar zīdainīti un kritiski zemiem ienākumiem lūdz palīdzību
“Sū** būs lieli!” Pārtikas ražotāji satraukušies par nozares nākotni Latvijā 126
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
Lasīt citas ziņas

Daudzus gadus cilvēki tika baidīti ar to, ka patēriņa kredīti ir slikti, bet tagad izskatās, ka valsts pati lielos apmēros aizņemas, lai ātri iztērētu dažādos pabalstos, atbalstos utt.

Mēs vienmēr esam teikuši, ka aizņemšanās, ja tā ir saprātīga, pamatota, izvērtējot visus par un pret, nav nekas slikts. Nedrīkst aizņemties bezatbildīgi, nepārdomāti un ja nav drošības, ka saistības varēs atmaksāt.
Valsts noteikti aizņēmās labiem mērķiem, lai sniegtu atbalstu sabiedrībai. Bet vai aizdevums šajā situācijā bija labākais problēmas risināšanas veids un cik produktīvs tas realitātē izrādīsies, to mēs visticamāk redzēsim jau tuvākajā nākotnē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Labi. Kāda situācija ir jūsu jomā Latvijā? Cilvēki uzdrošinās aizņemties? Apzinīgi atdod aizņemto naudu?

Mēs strādājam vairākos tirgos gan Eiropas savienībā, gan ārpus tās. Latvijas tirgus ir ārkārtīgi trausls un jūtīgs – jebkura krīze vai ārējo faktoru nestabilitāte momentāli atspoguļojas klientu vēlmē aizņemties naudu vai precīzāk, aizņemties ļoti pārdomāti, samazinoties vispārējai tendencei izmantot kreditēšanas pakalpojumus.

tad mūsu sabiedrība ir piesardzīgāka, vairāk seko notikumiem?

Tieši tā – Latvijā cilvēki ir ļoti, ļoti piesardzīgi un atbildīgi. Mēs esam novērojuši, ka klienti paši sev uzdod jautājumus: vai es spēšu atmaksāt, redzot, kas notiek? Proti, cilvēki aizdomājas, vai viņiem kādu ārēju pārmaiņu ietekmē būs arī turpmāk pietiekami ienākumi, lai spētu atmaksāt saistības.

Uz ko reaģē, piemēram?

Uz saslimšanas ar Covid-19 uzliesmojumu, Krievijas iebrukumu Ukrainā šī gada februārī, satraucošs ir apkures izmaksu kāpums utml. Tiklīdz mēs redzam kaut kādas izmaiņas pieprasījumā, mums ir ļoti svarīgi noskaidrot to iemeslus. Proti, kad nav mūsu pakalpojumu izmantošanas izmaiņas, mēs cenšamies noskaidrot, kā patērētājs jūtas, bet, kad līkne iet uz augšu vai leju, mēs jo īpaši cenšamies noskaidrot, kādi tam ir iemesli. Vairāku pētījumu un sabiedrības aptauju rezultātā esam secinājuši, ka mūsu klientu finanšu pratība laikā kopš 2015. gada ir būtiski palielinājusies. Komplicētās situācijās, kad klientiem pašiem nav skaidrība par rītdienu, viņi vairāk cenšas izmantot bezprocentu aizņemšanās iespējas, proti, aizņemas no draugiem, radiniekiem, tāpat arī izvairās no lielākiem pirkumiem, kurus var atlikt. Bet tāpat, protams, liela daļa cilvēku turpina aizņemties gan pirmās nepieciešamības pirkumiem, gan situācijās, kad negaidīti nepieciešama nauda, piemēram, ja salūzusi automašīna, veļas mazgājamā mašīna vai ledusskapis, tāpat aizņemas arī, lai uzlabotu savu veselības stāvokli.

Teicāt, ka cilvēki ir piesardzīgi. Cik noprotu, arī jums nav nepieciešami klienti, kuri aizņemto naudu nespēj atmaksāt.

Mums, aizdodot naudu, protams, mērķis ir pelnīt naudu nevis ciest zaudējumus, jo, kreditējot klientus mēs riskējam ar pašu līdzekļiem, nevis ar klientu ieguldījumiem, kā bankas. Kopš 2008. gada, kad sākām strādāt Latvijas tirgū, mūsu mērķis ir bijis izsniegt aizdevumus tikai tiem klientiem, kuri atmaksās, no tā ir tieši atkarīga mūsu rentabilitāte. To varam redzēt arī mūsu darbības rezultātos. Izmantojam daudzus un dažādus digitālos kritērijus, tā saucamos digitālos nospiedumus – tādu ir vairāk nekā 4000. Piemēram, vērtējam caur kādu ierīci klients piesakās, no kuras valsts, kāds ir pieteikuma aizpildīšanas laiks (teiksim, ja 5 sekundēs, tas liek domāt, ka varbūt to dara katru dienu un tātad ir liela iespējamība, ka tas ir krāpnieks). Protams, tas iekļauj arī valstī noteiktos maksātspējas vērtēšanas kritērijus, kuri mums obligāti saistoši kopš 2019. gada 1.janvāra. Proti, mums ir jāpieprasa daudzpusīga informācija par klienta ienākumiem. Ja regulāru un pietiekamu ienākumu nav, tad naudas līdzekļus, protams, mēs aizdot nevaram. Tikai šos daudzos kritērijus izvērtējot, pieņemam lēmumu par aizdevumu.

Cik daudzus tādā veidā, tā teikt, nofiltrējat?

Ja mēs runājam par jauniem klientiem, kuri pie mums iepriekš nav bijuši, nav izmantojuši mūsu pakalpojumus, tad saskaņā ar statistiku mēs kredītu akceptējam tikai katram desmitajam. Tātad, ja 100 jaunu klienti vēršas pie mums, tad mūsu kritērijiem vidēji kvalificējas tikai 10 klienti, bet aptuveni 90 no 100 šādu gadījumu mēs atsakām.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs apkopo nozares darbības rezultātus divas reizes gadā. Visi šie rezultāti tiek publicēti viņu mājaslapā. Varat pārliecināties, ka nozares kvalitātes rādītāji nepārtraukti uzlabojas. Un tas ir labākais nebanku kreditēšanas nozares uzticamības radītājs. Protams, ka patēriņa kredītu nekad nevarēs salīdzināt ar līzingu, jo līzingā ir nodrošinājums, tur kvalitātes rādītāji vienmēr būs virs 95%, bet arī mēs esam tuvu šim rādītājam.

Atcerēsimies, ka vēl pirms četriem gadiem cilvēku vieglprātība kreditēšanas līgumu parakstīšanā bija liela problēma. Un šeit runa iet nevis par “zemūdens akmeņiem”, kurus atsevišķi bezatbildīgie kredītdevēji līgumos centās noslēpt smalkajā šriftā, bet par svarīgas informācijas ignorēšanu no klienta puses – par termiņiem, procentu likmēm, komisijas un pagarināšanas maksām, utt. Ar to cīnījās gan valsts līmenī, organizējot finanšu pratības kampaņas, gan arī paši uzņēmēji, kuriem bija svarīgi sadarboties ar zinošiem un atbildīgiem klientiem. Un jāsaka, ka bija sasniegti diezgan labi panākumi, jo patērētāji kļuva apzinīgāki.

Jūs arī aktīvi izglītojat par finanšu pratību, atbalstāt izglītojošus projektus.

Jā.  2018. gadā organizējām kampaņu “Pirms aizņemies, apskaties labi!”. Turpinām patērētāju izglītošanas praksi gan ar platformas Aiznemiesatbildigi.lv palīdzību, gan ikdienas komunikācijā ar klientiem. Mēs nenogurstam atkārtot, ka līgums ir jālasa kārtīgi un savs paraksts uz līguma ir jāliek tikai tad, kad visi jautājumi ir uzdoti, visas neskaidrības atrisinātas un abām pusēm ir pārliecība par spēju izpildīt līguma nosacījumus.

Arī tagad, 2022. gadā mēs tikko esam uzsākuši finanšu pratības kursus Latvijas vidusskolās. Mēs uzskatām, ka par finanšu pratību ir jārunā, jāmāca pirms cilvēks vispār var patstāvīgi uzsākt finanšu darījumus. Tā var minimizēt sāpīgas kļūdas. Cilvēkiem savlaicīgi jāzina, ko piedāvā bankas, ko nebanku aizdevēji, kādas ir noguldījumu iespējas vai, piemēram, kā var reģistrēties par pašnodarbināto un vasaras brīvlaikā pelnīt naudu.

Paši apmācāt?

Lai paplašinātu mācību kursa saturu un bagātinātu to ar dažādu ekspertu un speciālistu zināšanām un pieredzi, mēs aicinām piedalīties arī citas institūcijas un iestādes. Piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, lai informētu par patērētāju tiesībām un to aizsardzību, Cert.lv, lai informētu par kibernoziedzību. Ceram, ka arī Valsts policija piekritīs piedalīties šāda veida apmācībās. Bet pamatā strādājam kopā ar “Digitālo Prasmju Centra” kvalificētiem pedagogiem.

Neskatoties uz to, ka ļoti maza daļa klientu kvalificējas mūsu stingrajiem kritērijiem, protams, mēs nevaram arī apgalvot, ka visi, kam aizdodam naudu, to arī apmaksā. Ir starptautiski noteikts termiņš 90 dienas, kad kredīts skaitās defoltējis jeb nokavēts. Mums pēc statistikas ir mazāk nekā 5% aizņēmēju, kuri neatmaksā kredītu uz šī termiņa beigām. Tātad vairāk nekā 95% apzinīgi nokārto savas saistības.

Kas ir tie 5%? Cilvēki, kas pārvērtējuši savas iespējas atdot aizdevumu?

Ir dažādi. Ir cilvēki, kas var maksāt, bet nemaksā. Ir cilvēki, kas nemaksā, jo nevar. Tāpat te ir arī personas, kas pieteikuši maksātnespēju. Gadās arī krāpšanas gadījumi.

Te gan ir jāpiemin, ka mūsu maksātspējas vērtēšanas tehnoloģija ar diezgan lielu precizitāti spēj prognozēt vai un kā tuvākajā nākotnē var mainīties cilvēka finansiālais stāvoklis un atlasa tos, kuri spēs atmaksāt aizdevumu arī tad, ja viņu ienākumu apjoms samazināsies. Pateicoties šai tehnoloģijai mūsu atmaksas radītāji arī ir tik augstā līmenī.

Kam nevajadzētu ņemt kredītu?

Pirmkārt, kredītus mēs aicinām neņemt, lai segtu kaut kādas citas saistības. Un arī samazinās to cilvēku skaits, kas…

… pārkreditējas?

Nē, pārkreditācija īstenībā ir labs produkts. Ja ir vairākas saistības, cilvēks var apvienot kredītus un tā, iespējams, samazināt to apkalpošanas izmaksas.

Jālasa kredītu līgumi, jārēķina kā izdevīgāk.

Noteikti. Un pēc mūsu novērojumiem cilvēki aizvien cītīgāk lasa līgumus, aizvien vairāk pievērš uzmanību kredītu nosacījumiem. Cilvēki šobrīd ir ar mieru patērēt vairāk laika nekā agrāk, lai salīdzinātu piedāvājumus, to nosacījumus.  Tas ir pareizi. Pakalpojumu sniedzēju ir ārkārtīgi daudz, noteikti ir jāsalīdzina būtiskākās pozīcijas pirms līguma noslēgšanas.

Jāskatās, kāda ir gada procentu likme, kāda ir aizņēmuma likme, kāds ir termiņš, kāds ikmēneša maksājums, vai nav kaut kādas slēptas izmaksas, vai ir pirmstermiņa atmaksas iespējas un galu galā vai uzņēmumam no kura jūs aizņematies ir licence. Jo pastāv arī aizdevēju pelēkais segments – arī tur ir gan pieprasījums, gan piedāvājums. Un pieprasījumu droši vien veido tie cilvēki, kuriem legālie, sertificētie aizdevēji atsaka.

Arī es esmu saņēmis e-pastus ar piedāvājumiem aizņemties. Dažkārt tie bija acīmredzami rakstīti kādā svešvalodā un automātiski tulkoti. Man šķiet tādi piedāvājumi nedroši, tos uzreiz dzēšu, bet gan jau ir cilvēki, kurus tas uzrunā?

Ir arī krāpnieciskie zvani, kuros kādas personas uzdodas par banku darbiniekiem, valsts iestāžu darbiniekiem, policijas darbiniekiem, izvilina datus, izkrāpj naudu. Pēc Valsts policijas datiem laikā kopš 2017. gada ir apkrāpti vairāk nekā 1500 patērētāji un ir izkrāpti vairāk nekā 14,5 miljoni eiro. Tā ir milzīga summa, bet es prezumēju, ka reālais cipars ir vēl daudz lielāks, jo ne visi piesakās policijā, negrib atzīt, ka ir apkrāpti, īpaši, ja zaudēta salīdzinoši maza summa. Šajā aptaujā noskaidrojās, ka 68% diemžēl neizmanto dubulto autentifikāciju. Ir ļoti daudzi cilvēki, kuri izmanto vienu paroli visām interneta vietnēm, tas arī ir ļoti bīstami. Tāpat jāievēro kaut vai elementāra lieta – ja zvana un stādās priekšā, ka ir no bankas, vajag vismaz pajautāt, kam zvana, – ja nezina vismaz vārdu, uzvārdu, skaidrs, ka tālāko sarunu var pat neturpināt. Interneta vietnē Aiznemiesatbildigi.lv mums ir izglītojošie materiāli, kas palīdz neuzķerties uz krāpnieku āķa. Finanšu pratības kursos mēs arī noteikti par to runāsim.

Uzsveršu, ka cilvēkiem ļoti svarīgi atcerēties vienu būtisku momentu: pelēkajā kredītdevēju tirgū patērētāja aizsardzība nepastāv.

Valsts nevarēs palīdzēt problēmas gadījumā?

Visdrīzāk, ka nevarēs, jo tādam aizdevējam visdrīzāk nav licence, daudzos gadījumos nav pat iespējams noskaidrot, kas īsti ir aizdevējs.

Arī digitalizācija veicina pārmaiņas naudas aizdošanas pakalpojumu jomā. Tirgū attālināti ienāk arī lielie starptautiskie pakalpojumu sniedzēji, kuri nodrošina preču pārdošanu, tostarp uz nomaksu vai atlikto maksājumu – viņi, piemēram, piedāvā sadalīt maksājumus vairākās daļās. Ja es samaksāju laikā, tad man prece ir bez jebkādām papildus piemaksām, savukārt, ja es nevaru visu samaksāt noteiktajā laikā, pagarinu atmaksas termiņu, tad stājas spēkā līguma speciālie nosacījumi. Un tad jautājums vai tādam pakalpojuma sniedzējam ir vai nav nepieciešama licence finanšu pakalpojumu sniegšanai un vai kādā citā valstī izsniegtā licence var būt spēkā arī mūsu valstī utt. Šis jautājums, protams, jāadresē Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Bet ar to es gribu pateikt, ka mēs tik strauji attīstāmies un digitalizējamies, ka normatīvie regulējumi tam netiek līdzi, tomēr arī uzraugošajām iestādēm būtu jāspēj saredzēt jaunie riski un jāspēj sekot līdzi procesiem, regulēt arī šādu tirgu. Citādi vienā brīdī var sanākt, ka tirgus pastāv lielā mērā bez kaut kādas regulācijas dēļ tā, ka pakalpojumi attīstījušies digitālajā pārrobežu vidē.

Ja nav šī licenzētā aizdevēja statuss, ja naudas aizdevējs ir sazin kur ārzemēs, kā pēc tam var piedzīt naudu no klienta, kurš varbūt apstākļu spiests, varbūt apzināti nepilda savas saistības? Aizdevējs taču noteikti nav nekāds naudas kaisītājs vējā, noteikti ir metodes, kā viņš atgūst aizdoto?

Man pat ir bail runāt par tādā gadījumā iespējamām metodēm. Mēs kaut vai no medijiem atceramies, kā bez legālām metodēm ir savulaik strādājuši dažādi piedziņas uzņēmumi…

Protams, jautājums arī vai korekti tādā gadījumā tiek aprēķināti arī saistību tiesību pastiprinātāji, kā līgumsodi, vai tiek ievērotas likumā noteiktās prasības par ārpustiesas parādu piedziņu, tostarp par samērīgumu. Vai šīs normas tiek ievērotas? Es pieļauju, ka neviena.

Tātad vēlreiz atkārtošu – pirms aizņematies, svarīgi noskaidrot, vai aizdevējs Latvijā ir licencēts, kādi ir aizdevuma izsniegšanas nosacījumi, vai tie ir pietiekami skaidri, saprotami, pieņemami.

l viens aspekts – noguldījumi. Cilvēki vēlas ne tikai aizņemties, bet arī droši un izdevīgi saglabāt savus uzkrājumus. Kādas iespējas šādā ziņā?

Tas tiešām ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Noguldījumu potenciāls nav Latvijā pilnvērtīgi izmantots. Un cilvēki nav motivēti pilnvērtīgi izmantot noguldījumu produktus. Kāpēc tā ir? Pirmkārt, jo viņiem nepietiek zināšanu par alternatīvām, bet cits iemesls – viņi neredz ilgtermiņa ieguvumus no noguldījumu veikšanas.

Pie esošās inflācijas banku depozītu procentu likmes ir nesamērīgi zemas?

Jā. Termiņnoguldījumi banku vai krājaizdevu sabiedrību kontos ar peļņas procentiem ir diezgan labs veids, kā likt pie lietas savus brīvos līdzekļus un “likt naudai strādāt” ilgtermiņā. Taču Latvijas banku sistēma nepiedāvā pietiekami motivējošus peļņas procentus, lai patērētāji redzētu reālo atdevi. Savukārt ieguldījumi akciju fondos tiešām var būt labs risinājums kapitāla pieaugumam, kas arī palīdz saglābāt ieguldītās naudas vērtību cauri krīzēm. Lai izvēlētos sev piemērotāko ieguldījuma risinājumu ieteicams vērsties pie attiecīga pakalpojuma sniedzēja pēc konsultācijas.

Tātad jāizglīto cilvēki par akciju tirgiem, investīciju iespējām utml. Liela problēma arī tā, ka ārkārtīgi maza daļa jaunu cilvēku domā par nepieciešamību veikt noguldījumus pensijām, proti, par pensiju kapitālu cilvēki sāk domāt vien tad, kad līdz pensijai palicis salīdzinoši neliels laiks un kad neko daudz uzkrāt vairs nevar uzspēt.

Turklāt salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai ir tā saucamais drošības spilvens – naudas rezerve neparedzētiem tēriņiem. Šobrīd ir vērojama tendence tērēt nevis uzkrāt.

Taču jāņem vērā, ka mēs visi šobrīd atrodamies ekonomiskās krīzes priekšvakarā un jau tagad jūtam tā klātesamību. Ekonomiskā krīze prasa monetāro stingrību gan valsts līmenī, gan personīgo finanšu plānošanā. Cilvēkiem ir jāiemācās prioritizēt izdevumus, paplašināt ietaupījumus un obligāti veidot “ārkārtas fondu”. Šādam “ārkārtas fondam” ir jābūt pietiekami lielam, lai spētu apmierināt neparedzētas, bet tūlītējas vajadzības, kā, piemēram, veselības aprūpes izdevumi, auto vai sadzīves tehnikas remonts. Vēlams, lai fonda apjoms būtu vienāds ar trīs mēneša algu apmēru, lai ienākumu nepietiekamības vai zaudēšanas gadījumā cilvēks varētu kādu laiku iztikt uz esošajiem līdzekļiem, nepievēršoties kreditēšanas pakalpojumiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Mazajai sanāk, man pašai nesanāk” – jauna sieviete ar zīdainīti un kritiski zemiem ienākumiem lūdz palīdzību
“Sū** būs lieli!” Pārtikas ražotāji satraukušies par nozares nākotni Latvijā 126
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
Lukašenko brīdina: Ja kāds mums uzbruks, ne tikai Eiropa sāks trīcēt – atbilde būs momentāla 19
“Liels upuru skaits saliedēs krievus!” Putins mobilizēs vēl 2 miljonus iedzīvotāju, tostarp 300 000 sieviešu 225
Lasīt citas ziņas
Kremļa kontrolētajiem medijiem aizliedz ziņot par vīriešu izbraukšanu no valsts 58
Juris Lorencs: Tuvojas juku laiki. Kas ir pašas drošākās vietas pasaulē? 24
Sārts par iespējamām miera sarunām: “Ukraiņiem šobrīd būtu ļoti neizdevīgi iesaldēt situāciju”
Šodien Pirmā advente. Lai kluss šis Ziemassvētku gaidīšanas laiks! 4
Kad laulātie ir kā legāli mīļākie jeb attāluma attiecības. Dažādas pieredzes – arī karš
14:09
Subjektīvi. Kā tērēt un piesārņot mazāk, ja mazu auto tomēr nevēlies?
13:39
Latvijā tiek audzētas ap 40 dārzeņu sugu. Vai Latvija spēj ar tiem sevi nodrošināt?
13:13
VIDEO. “Mazajai sanāk, man pašai nesanāk” – jauna sieviete ar zīdainīti un kritiski zemiem ienākumiem lūdz palīdzību
Jānis Vanags: Gaidot Ziemassvētkus, jāuzpoš sava iekšējā mājvieta
FOTO. 20+ radošas idejas adventes vainagiem: no tradicionāliem līdz ļoti oriģināliem
Jaunākā laika prognoze. Decembra sākumam sola pirmos jūtamos mīnusus
Mediķim par fiktīvu vakcināciju piespriež jau izciesto cietumsodu 50
Rīgas centrālās administrācijas 420 darbiniekus valsts svētkos prēmē ar 462 000 eiro 19
Visas Rīgas sapošana Ziemassvētkiem izmaksājusi 800 000 eiro; pilsēta atteiksies no zilās krāsas rotās 2
Skolotāja: “Jā, darbs nav viegls, tomēr tik liela čīkstēšana arī nav pamatota”
Igauņu autobusa un kravas auto sadursmē Ainažos cietuši 26 cilvēki, viens gājis bojā; ceļš bijis sniegots 14
Zagļi vienmēr ir bijuši un arī būs. Padomi, kā pasargāt mājokli gada tumšajā laikā
PLANĒTAS NOSLĒPUMI. Radioaktīvie atkritumi sāk raisīt bažas – pagaidu krātuves drīz būs pilnas
Armands Krauze: Jādomā par ministriju apvienošanu, nevis ministriju skaita palielināšanu
“Mēs esam bijuši spiesti iziet uz ļoti daudziem kompromisiem,” Smiltēns par stabilas valdības veidošanu šajos apstākļos
Galvas mežģis – kā atrast bērnam piemērotāko pulciņu? Šeit dažas atbildes
Tas ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki mirst… Ārsts atklāj, kurus produktus jāēd mazāk
Uztura speciālists: Piena tauki mūsu veselībai īstenībā ir labi 13
“Karu atbalsta daudzi, bet ne visi gatavi karot paši vai pat naudu ziedot!” Krievu aptauja izgaismo sabiedrības nostāju
Krievijā, Kemerovā, garlaikoti mobilizētie izraisa masu kautiņu, bet Melitopolē – savstarpēju apšaudi
Vai antisanitārie apstākļi krievu karavīru vidū var veicināt dažādas slimības?
PLANĒTAS NOSLĒPUMI. Kam Antarktīdā aizliegts čurāt sniegā?
Latvijā tiek audzētas ap 40 dārzeņu sugu. Vai Latvija spēj ar tiem sevi nodrošināt?
Ar mobilizētajiem jakutiem neauklējas – jāguļ gandrīz ārā un zemē, viņi pie aukstuma pieraduši
CSP: 2021.gadā latviešu īpatsvars Latvijā pieaudzis līdz 62,7% 126
Adventes ieskaņas pasākumi Rīgā – afiša svētku laikam