Maskēja dronu dzinējus kā “ledusskapjus”: ES augustā grasās sodīt Ķīnu 0
Eiropas Savienība gatavojas noteikt jaunas sankcijas pret Ķīnu, ņemot vērā tās netiešo atbalstu Krievijai karam pret Ukrainu. Kā vēsta Politico, Briselē pieaug satraukums par ziņām, ka Ķīna, apejot starptautiskās sankcijas, piegādā Krievijai dronu dzinējus, tos formāli uzdodot par “rūpnieciskajām saldēšanas iekārtām”.
Eiropas diplomāts, uz kuru atsaucas Politico, norādījis, ka sankcijas varētu tikt ieviestas jau pēc augusta, lai gan konkrēts termiņš nav minēts.
Slēpta militārā sadarbība zem “saldēšanas iekārtām”
Avots atklāj, ka Reuters izmeklēšana, publicēta jūlijā, kalpojusi par katalizatoru stingrākai ES rīcībai. Ziņots, ka Krievijas militārā rūpnīca Kupol, kas atrodas Iževskā un pieder Krievijas aizsardzības koncernam “Almaz-Antey”, izmanto čaulas kompānijas, lai slepeni ievestu dzinējus no Ķīnas.
Šie dzinēji tiek izmantoti Harpy-A1 triecienbezpilota lidaparātu montāžā. Saskaņā ar Reuters, Kupol 2025. gadā plāno saražot vairāk nekā 6000 šādu dronu – trīs reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Ukrainas militārā izlūkošana lēš, ka Krievija katru mēnesi izmanto ap 500 šādu dronu uzbrukumos gan militāriem, gan civiliem mērķiem.
Neskatoties uz iepriekš noteiktajām Rietumu sankcijām pret vairākiem Ķīnas uzņēmumiem, piegādes nav apstājušās – tās vienkārši pārstrukturētas caur jaunām juridiskām personām.
Eiropas spiediens pieaug
Lai gan Brisele jau zināja par iespējamo Ķīnas iesaisti vēl pirms Reuters atklājumiem, izmeklēšanas dati radījuši “trauksmi”, atzīst Politico avots. Prasības Ķīnai sniegušas vismaz 15 ES dalībvalstis, taču Pekina tās vai nu noraidījusi, vai ignorējusi.
“Ziņojums ir precīzs un parāda, ka Ķīnas loma palielinās gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Var droši teikt, ka bez Ķīnas atbalsta karš tagad izskatītos pavisam citādi,” norāda Eiropas diplomāts.
3 gadi kara, starptautiskās sarunas, un nesodītā agresija
Kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Rietumi noteikuši vairākas sankciju paketes, tomēr Krievijas kara spējas joprojām tiek papildinātas, pateicoties ārvalstu piegādēm – īpaši no Ķīnas.
Tikmēr diplomātiskās sarunas starp Krieviju un Ukrainu turpinās bez būtiska izrāviena. 23. jūlijā Stambulā notika trešā tiešo sarunu kārta. Ukraina uzstāj uz pilnīgu uguns pārtraukšanu un prezidentu tikšanos, kamēr Krievija piedāvā īslaicīgus pamierus un līdz šim ir sniegusi tikai daļēju informāciju par kara gaitā nolaupītajiem bērniem.
Vienlaikus ES un ASV pieprasa Ķīnai pārtraukt sadarbību ar Krieviju militārā jomā. 2. jūlijā ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa atklāti brīdināja Ķīnu, ka tās uzņēmumu darbība apdraud Eiropas drošību. Atbildot, Ķīnas ārlietu ministrs Wang Yi paziņoja, ka Ķīnai nav izdevīgi Krievijas zaudējums, jo tas tikai stiprinātu ASV pozīcijas reģionā.
Kas tālāk?
ES amatpersonas skaidri norāda, ja Ķīna turpinās piegādāt Krievijai preces, kas izmantojamas kara vajadzībām, sankciju vilnis būs neizbēgams.
