Tramps un Putins uz viena ceļa: tuvojas darījums vai sadursme? 0
Laikā, kad pasaule ar bažām seko karam Ukrainā, ASV un Krievijas attiecības šķiet atkal ieņēmušas negaidītu pavērsienu – šoreiz Donalds Tramps atkal ir uzmanības centrā. Viņa izteikumi un darbības liecina par satraucošu tuvību Kremlim, un tas rada daudz jautājumu ne tikai Rietumu sabiedrotajiem, bet arī Ukrainai, informē ārzemju medijs.
ANO balsojums, kas lika pasaulei sarosīties
Viss sākās februārī, kad ASV, pretēji gaidītajam, balsoja pret Eiropas izstrādātu ANO rezolūciju, kas nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā. Šis solis bija pārsteidzošs pat daudziem pieredzējušiem diplomātiem un deva signālu, ka Vašingtonas ārpolitika strauji mainās.
Tikmēr Trampa administrācija izdarīja spiedienu nevis uz Maskavu, bet gan uz Kijevu. Publiskajā telpā tika kritizēta NATO un Eiropas līderi, savukārt ASV tradicionālie sabiedrotie, kā Kanāda un Dānija, pēkšņi tika stumti malā.
“Amerikai tagad ir vairāk kopīga ar Krieviju nekā ar Briseli vai Kijevu,” martā izteicās Krievijas politologs Konstantīns Blohins laikrakstam Izvestija.
Trampa sūtnis kļūst par regulāru ciemiņu Maskavā
Vēl lielāku uzmanību piesaistīja fakts, ka Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs pēdējo mēnešu laikā četras reizes devies uz Maskavu, kur ticies ar pašu Vladimiru Putinu. Sarunas notikušas aiz slēgtām durvīm, un pēc vienas no tām Putins uzdāvinājis Trampa portretu – kā draudzības žestu, ko nosūtīt atpakaļ uz Balto namu.
Tramps esot bijis “aizkustināts”, taču viņš meklē vairāk nekā tikai simboliskus žestus. Viņa mērķis: panākt visaptverošu pamieru Ukrainā.
Pret Putinu – stingrākā retorika līdz šim
Tomēr, saskaroties ar Kremļa nevēlēšanos piekāpties, Tramps kļūst aizvien neapmierinātāks. Viņš pēdējās nedēļās nosodījis Krievijas uzbrukumus Ukrainas pilsētām kā “pretīgus” un “apkaunojošus”, kā arī pārmetis Putinam par “muļķībām”, ko viņš izplatot par kara iemesliem.
Pagājušajā mēnesī Tramps izvirzīja 50 dienu ultimātu, vēlāk to samazinot uz desmit dienām, pieprasot, lai Putins pārtrauc karadarbību, pretējā gadījumā piedraudot ar jauniem tarifiem un sankcijām. Ultimāta termiņš tuvojas noslēgumam, taču no Kremļa puses nav dzirdamas nekādas piekāpības pazīmes.
“Es nedomāju, ka Putins Trampu uztver nopietni,” uzskata Ņujorkas universitātes profesore Ņina Hruščova. “Viņš (Putins) cīnīsies tik ilgi, kamēr Ukraina nekapitulēs.”
Darījums vēl nav izslēgts
Neskatoties uz saasināto retoriku, eksperti uzskata, ka Tramps joprojām cer uz “lielu darījumu”. Šonedēļ Vitkofs atkal dodas uz Maskavu, iespējams, ar jaunu priekšlikumu paketi. Maskavas analītiķi prognozē: burkānu būs vairāk nekā nūju.
Interesanti, ka pavisam nesen Tramps publiski norādīja, ka Krievija “šķiet diezgan laba, lai izvairītos no sankcijām”, kas, pēc dažu domām, liecina par vēlmi atkal mīkstināt toni.
Vai mieru var nopirkt?
No vienas puses – Tramps vēlas vienošanos. No otras – Putins joprojām turas pie savām maksimālistiskajām prasībām, tai skaitā Ukrainas neitralitātes un militārās spējas ierobežošanas.
Politologs Ivans Loškarevs no MGIMO universitātes uzskata, ka Vitkofs varētu piedāvāt “izdevīgus sadarbības nosacījumus” apmaiņā pret pamieru. Bet vai tas Putinu pārliecinās?
Garantiju nav.
