“Es atvainojos Evikai Siliņai, viņa diemžēl nav Banki.” Dienas saruna ar politoloģi Ilgu Kreitusi 108

Šodien, 15. septembrī, Saeima lemj par jaunās valdības apstiprināšanu. Cik jaudīga būs jaunā valdība, cik atvērta sabiedrības gaidām, cik taisnīga un godīga – par to saruna TV24 raidījumā “Dienas personība” ar RSU profesori, politoloģi Ilgu Kreitusi.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 18
Kā itāļiem izdodas iztirgot savus olīvu atkritumus Latvijā… Inese “iegrābusies”, iegādājoties Latvijā populāru olīveļļu
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 34
Lasīt citas ziņas

Velta Puriņa: Deklarācija un sadarbības līgums – kādas ir sajūtas par to?

Ilga Kreituse: Es sāktu ar solīti atpakaļ. Nekad Latvijā, veidojot valdību, nav bijis tā, ka mēs, Latvijas iedzīvotāji, ministrus uzzinām dienu pirms. Nekad tā nav bijis, ka visa valdība tiek turēta zināmā noslēpumā. Un vienlaicīgi nekad nav bijis tā, ka trīs mēnešus, esošajai valdībai nedemisionējot, citas partijas veido valdību, kuru mēģina izveidot pie varas esošais premjerministrs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šī apgrieztā situācija ir pilnīgi nesaprotama, kur Kariņa rīcība, manuprāt, nekādā veidā nav attaisnojama, lai gan var atrast attaisnojumu – vai nu viņa nespēja saprast un spēja visu laiku liekuļot un laipot, vai arī ir otrs moments, par ko varbūt mazāk aizdomājas tie ministri, kas šodien sēdīsies savos krēslos, ka šo trīs mēnešu laikā Kariņš deva iespēju “Jaunās Vienotības” finanšu ministram sastādīt budžetu, jo budžets praktiski ir gatavs. Jaunā valdība nevar divu nedēļu laikā neko daudz tur izdarīt, jo oktobrī budžetam ir jānonāk Saeimā. Praktiski viņi palien apakšā zem tās cepures, kura jau ir uzadīta – redzēs, cik tā izturēs tās galvas, kas tur ies apakšā.

Runājot par deklarāciju, es ne velti atkal paņēmu līdzi savus pierakstus. Es kārtīgi izlasīju tos 39 punktus, jo šoreiz tā nebija īpaša problēma izlasīt. Te es izrakstīju, kā strādās mūsu valdība atbilstoši deklarācijai, ko viņi darīs un kādi darbības vārdi tiek lietoti šinī dokumentā.

Atbalstīt, mērķēt, virzīt, stiprināt, risināt, ieviest, uzlabot, palielināt. Bet – ko? Te ir tā lieta. Tie visi ir labi darbības vārdi latviešu valodā, bet tie ir tukši vārdi, ja tiem tālāk nav piepildījuma.

Ir divi skaitļi valdībā. Pirmais gadskaitlis, kas attiecas uz aizsardzību – trīs procenti, bet tie iziet ārpus šīs valdības darbības termiņa, 2027. gads. Varbūt valdība ir aizmirsusi, ka tā demisionē ar jaunas Saeimas ievēlēšanu – gribi vai negribi. 2026. gads ir par iekšējo drošību – 2,5%. Tātad cilvēkiem ir jārēķinās, ka drošībai šī valdība veltīs vismaz 5,5%. Un ir otrs solis, kura izpildīšanu varēsim daudz konkrētāk redzēt, tas ir, līdz gada beigām izbūvēt austrumu robežas žogu. Citam pretī nav nekādi gadskaitļi, ne izpildes termiņi.

Ļoti skumji ir arī lasīt to, ka parādās tādi formulējumi… Es jau esmu minējusi to piemēru par manu kolēģi, kurai bija ļoti laba nostādne, un viņa bakalauram teica tā: “Ja tavu uzrakstīto darbu nesaprot tante Bauskā, tad tu esi to uzrakstījis slikti, jo tas ir pārāk gudri, ko tu pats laikam nesaproti.” Atvainojos cilvēkiem Bauskā, tas nav ļauni domāts. Man šķiet, ka šo deklarāciju tante Bauskā vismaz par 80% nesapratīs.

Nolasīšu vienu piemēru: “Ieviest visu iedzīvotāju aptverošu veselības finansēšanas modeli.” Tad man ir jautājums – ko tu saprati zem vārda “modelis”? Kas tas būs? Būs vispārēja apdrošināšana? Valsts maksās? Cik maksās, kam maksās, par ko maksās? Tam ir jābūt šeit iekšā. Ir jāpasaka skaidri un gaiši, ka ies veselības aizsardzība – uz apdrošināšanu vai nē. Jo mums parlamentā sēž Circenes kundze, kura gāja apdrošināšanas ceļu, ministros ir Čakšas kundze, kura to atcēla. Nu tad pasakiet, kas ir šis modelis? Reizēm man šķiet, ka mākslīgais intelekts ir bijis piesaistīts deklarācijas rakstīšanā.

Reklāma
Reklāma

“Valdība apņemas uzlabot mājokļu pieejamību, palielināt investīcijas mājokļu celtniecībā.” Man ir elementārs jautājums: valdība cels mums īres namus? Te ir iesprucis iekšā kaut kas tāds, kas ir aktuāls, kas ir ekonomiski darāms, bet kas neattiecas tiešā veidā uz valdības darbu, tāpēc ir šīs šaubas. Vai arī bija tā, ka katrs atnāca ar savu lipstiķīti, ielīmēja iekšā un iznāca tāds lupatu deķis.

Vēlētos dzirdēt arī tavu viedokli par ministru brigādi. Man prātā iekrita viena frāze, ka gandrīz katrs no viņiem teica, ka viņi būs lieliska komanda, ka aizstāvēs viens otru…

Es atvainojos Evikai Siliņai, viņa diemžēl nav Banki. Banki savāca kopā varbūt ne tos spožākos spēlētājus, bet viņš izveidoja komandu, kura lieliski nospēlēja un pret kuru spožie spēlētāji atdūrās kā pret sienu. Vācijas Šrēders bija bezspēcīgs mūsējo priekšā. Es sekoju līdzi arī sporta dzīvei. Sports ir politikas sastāvdaļa.

Šeit bija spēcīgs treneris, kas izveidoja komandu. Uzsveru – komandu. Kas sevi pierādīja kā komandu, kurai pretī nāca lielākās zvaigznes un atdūrās pret to. Man ir ļoti lielas šaubas, vai Siliņas kundze ir tāda ranga treneris.

Viņa ir treneris, kas vāc kopā komandu, bet to, ka šī komanda nebūs saliedēta un ka viņi viens otru nebalstīs – vakar ir pirmā plaisa valdības trauslajā traukā, pat pirms tās apstiprināšanas. Saeimā notika balsojums par “Manabalss.lv” savāktajiem parakstiem neskatīt Stambulas konvenciju. Un nobalsoja, ka šis jautājums aiziet uz Saeimas dienaskārtību. “Par” nobalsoja visi, izņemot “Jauno Vienotību” un “Progresīvos”, bet valdību veido trīs partijas, kā mēs zinām. Tātad Zemnieki nobalsoja pretēji “Jaunajai Vienotībai” un “Progresīvajiem”. Tādu īpašu vienotību neredzu, ja notiek šāds balsojums.

Veidojot valdību, arī mulsināja daži gājieni, kad tika pārspēlētas ministrijas – ja jums nepatīk mūsējais cilvēks, tad mēs to ministriju neņemam. Tā ir bijis, tas nav nekas īpaši jauns, bet tā ir ļoti nepatīkama situācija. Mums, cilvēkiem, ir jāsēž un jāklausās, un galvenais – jātic, kad mums to stāsta. Partija un deputāts, kurš balsoja pret jaunās enerģētikas ministrijas izveidošanu, tagad būs ministrs, kas vadīs šo ministriju. Tad jāprasa, viņš pa pus gadu ekonomiski pārauga un izmainīja savus statūtus?

Un tas pats ir ar kultūras ministriju – ja nevarat mūsu cilvēku pieņemt, tad mēs atdodam to citiem. Manuprāt, tas ir vislielākais kūlenis, kas ir apmests. Te nu kultūras darbiniekiem būs, ko pārdomāt, jo “Nacionālā Apvienība” un “Progresīvie” ir divi pretpoli arī kultūras politikas realizācijā. Un tagad tik krasi nomainoties vadībai, un, ja ministre vadīsies pēc savas partijas ideoloģijas, tad Kultūras ministrijā var veidoties zināma iekšējā personāla krīze. Tā kā problēmu būs.

Man par ministriem gribētos teikt vienu lietu. Kārtējo reizi darbojas modernais princips politikas veidošanā, kas krietni atšķiras no savā laikā pieņemtā principa. Kārtējo reizi ministra kandidāts neprasa – vai es varēšu? Ar to būtu jāsāk katram, kas iet uz amatu. Šeit kārtējo reizi bija jautājums – kāpēc ne es?

Vai šo valdību var saukt par centriski kreisu valdību?

Kad mēs praktiski strādājam, tad mēs neskatāmies, vai naudas piešķiršana ir labēja vai kreisa, vai kaut kas tamlīdzīgs. Bet, kad mums vajag kaut ko piesegt, tad mēs izdomājam šos nosaukumus. Nevar būt vienlaicīgi kreisajā pusē un centrā, bet izrādās, ka mūsu partijas var būt gan tur, gan šur. Es ieteiktu politiķiem nesvaidīties un nemēģināt arī sevi īpaši ielikt kaut kādos rāmjos.

Kā tu nosauktu šo valdību?

Es vispār nerakstītu klāt nekādu ideoloģisko dalījumu, jo “Jaunā Vienotība” pēc būtības ir liberāla partija, bet tā nav īsti liberāla, jo tā vienlaicīgi nodarbojas ar sociālo politiku. Un īstu liberāļu pasaulē vairs īsti nav. Tāpēc nevajadzētu likt to klāt. Lai paliek, ka šī valdība ir izveidota atbilstoši politiskajai situācijai un vēlēšanu rezultātiem Latvijā. Pietiktu ar to.

Ja paskatāmies jaunākos partiju reitingus, kas tos ir ietekmējis?

Atkal ir paradoksāla situācija – Latvijā viss ir kā pasaulē, tikai nedaudz savādāk. Tajā laikā, kad stādīja jaunu valdību, kad cilvēkiem ir cerība, “Jaunajai Vienotībai” krītas reitings. Tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā, un partijai ļoti krietni jāpārdomā par savu vietu un darbību.

Nākamais jautājums, par ko ir jādomā gan šobrīd esošajai pozīcijai, gan daļēji tiem, kas tagad “izgāja ārā”, ir trešais stabiņš – “Latvija pirmajā vietā”. Lūdzu, viņus nejaukt ar Kaimiņiešiem, tie nav KPLV, kas sanākuši kopā. Viņi ir daudz nopietnāki.

Redzam, ka “Saskaņa” netiek ārā no nāves zonas. Tā it kā reanimējas, bet pamazām noiet no skatuves.

Ļoti nopietni ir jādomā “Par!”. Viņiem ir jādomā, vai viņi aiziet no politiskās skatuves, šobrīd izskatās, ka aiziet, un, ja viņi grib vēl būt, tad ir jautājums, kā viņi to panāks.

Un pats pēdējais reitings, ko parāda “Konservatīvie”. Jautājums – kas tie tādi? Rīgas domē ievēlēja “Konservatīvos”, Ozolas kundze grozās pa priekšu kā vicemēre, bet viņa vairs nav konservatīvā, viņa pārstāv kaut kādu mistisku veidojumu, kurš nav reģistrēts kā politiska partija.

Vēl pēdējās raidījuma minūtēs jautājums par seksuālo un reproduktīvo veselības mācību skolās. Kāpēc ir vajadzīgs tāds ielaidums mācību programmā?

Ziniet, priekš manis Šlesera kungs ir tāda odioza persona, bet es vienmēr ar interesi klausos, ko viņš saka. Šodien, ko es dzirdēju, un, es viņu daļēji atbalstu, ka viņi tūlīt pēc valdības apstiprināšanas pieprasīs Čakšas demisiju.

Kā šāds mācību līdzeklis vai papildmateriāls ar šādu saturu drīkstēja nonākt skolās, tas nav saprotams. Un ministres interpretācija: “Materiāli tapuši, neievērojot labu pārvaldību.” Kāds sakars bedzimuma cilvēkam, plūstošam dzimumam un piedzimšanai nepareizā ķermenī ar labu pārvaldību? Tas ir jautājums par saturu. Un atkal neviens nav vainīgs. Neviens neko nav darījis, ministrija ir atsaukusi – “nu, neizdevās mums šis eksperiments skolās”.

Kārtējo reizi dzīvus cilvēkus, šoreiz cilvēku bērnus, padarīja par izmēģinājuma trusīšiem, kuriem mācīs kaut ko tādu, par ko psihologi saka, ka tas var novest bērnu ne tikai līdz psiholoģiskai traumai, bet arī līdz pašnāvībai.

Visu sarunu ar Ilgu Kreitusi skaties video!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.