“Izskatās, ka viņi ir kā centra uzbrucēji hokejā – visu laiku “iemetienā”,” Slaidiņš skaidro, kā Krievija iepērk “brīvprātīgos” karam Ukrainā 0
Krievijas karš pret Ukrainu jau vairāk nekā trīs gadus turpina prasīt milzīgas upurus. Tikmēr Kremļa propaganda neatlaidīgi cenšas izkropļot realitāti, radot tēlu par karavīriem kā varoņiem un brīvprātīgajiem aizstāvjiem.
Taču aiz šiem skaistajiem vārdiem slēpjas daudz bēdīgāka un patiesāka aina — tūkstošiem vīriešu, kurus uz fronti ved nevis patriotisms, bet ekonomiska nepieciešamība, maldināšana un baiļu vadība. TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieka Jānis Slaidiņš atklāj, ar kādām metodēm Krievijas puse cenšas savervēt savas armijas karavīrus.
Krievijas lielais karš pret Ukrainu ilgst jau vairāk nekā trīs gadus, taču Kremļa propaganda turpina dēvēt tās armiju par “brīvprātīgo”. Slaidiņš norāda, ka joprojām pa Krievijas televīzijas kanāliem tiek pārraidīta nebeidzama attēlu plūsma ar karavīriem formas tērpos, bez kājām un rokām, bet ar medaļām “par Mariupoles atbrīvošanu”. Slaidiņš atzīmē, ka pats fakts, ka viņi devās uz fronti, tiek izpušķots, heroizēts un pacelts līdz absolūtam,. kā beznosacījuma mīlestības piemērs pret dzimteni.
Slaidiņš norāda, ka Krievijas karavīri uzbrukumiem tiek pirkti par naudu. Izmantojot depresīvo reģionu ekonomisko situāciju. Maskava 2024. gadā iztērēja aptuveni divus miljardus dolāru tikai vienai “vervēšanas prēmijai”, un kopējie militārie izdevumi gadā sasniedza gandrīz 33 miljardus ASV dolāru.
Vairāku kara gadu laikā Krievijā ir izveidojies vesels vervēšanas tīkls, kas regulāri piegādā frontei cilvēkresursus. Lielākā daļa no tiem, kas paraksta līgumus, to dara maksājumu dēļ. “Ja paskatās uz tiem gūstekņiem, kas tiek pratināti, izskatās, ka viņi ir kā hokeja centra uzbrucējs, visu laiku “iemetienā”, nepārtraukti,” tā Slaidiņš.
Lielākā daļa sagūstīto krievu apgalvo, ka viņi tika maldināti jeb viņiem tika stāstīts par darbu aizmugures pusē, bet viņi tika nosūtīti triecienos. Slaidiņš atklāj, ka daudzi krievi dodas karā pēc draugu ieteikumiem, kuri bieži vien izrādās, ka ir vervētāji. Pēc sagūstīšanas lielākā daļa krievu cenšas nožēlot grēkus. Gūstekņi stāsta, ka viņi, protams, nevienu nav nogalinājuši, un, ja arī nogalināja, tad nejauši.
Kā norāda Slaidiņš, pēc trīsarpus gadu ilga kara, kļūst arvien skaidrāks, ka Krievijas karavīri ir nabadzības un baiļu ekspluatācijas upuri, nevis militāra struktūra klasiskā izpratnē.
