Cik daudz laika mums atlicis? Zinātnieki noteikuši, kad Zeme kļūs cilvēkiem neapdzīvojama 0
Cik ilgi Zeme vēl būs piemērota cilvēku un citu dzīvo būtņu eksistencei? Šis jautājums nodarbina ne tikai zinātnieku prātus, bet arī lielai daļai sabiedrības liek aizdomāties par cilvēces nākotni uz šīs planētas.
Kaut arī šķiet, ka daba apkārt mums ir nemainīga un dzīve uz Zemes ir pašsaprotama, realitātē mūsu planētas dzīvotspēja balstās uz sarežģītu dabas procesu līdzsvaru. Zinātnieki jau gadiem pēta, kā klimata pārmaiņas, Saules ietekme un atmosfēras sastāva izmaiņas var ietekmēt Zemes spēju uzturēt dzīvību, vēsta The Planetary Science Journal.
2024. gadā veiktais Čikāgas Universitātes zinātnieku pētījums, sniedzis jaunus datus, par to, cik ilgi planēta Zeme spēs uzturēt dzīvībai piemērotus apstākļus. Zinātnieki analizējuši ilgtermiņa saules attīstības ciklu, Zemes klimata mehānismus un atmosfēras oglekļa aprites procesus, vēsta
Secinājums ir samērā mierinošs, tomēr ar skaidru brīdinājumu: Zeme saglabās sevī dzīvībai piemērotus apstākļus vēl aptuveni 1,6 miljardus gadu. Taču tas nebūt nenozīmē, ka šajā laikā dzīve uz Zemes saglabāsies nemainīga – zinātnieki uzsver, ka būtiskas izmaiņas jau ir sākušās.
Saules spožuma pieaugums
Viens no galvenajiem faktoriem, kas nākotnē apdraudēs dzīvību uz Zemes, ir Saules spožuma pakāpenisks pieaugums. Zinātnieki prognozē, ka Saules izstarotā enerģija ik pēc viena miljarda gadu pieaug par aptuveni 10%. Tas nozīmē, ka Zeme laika gaitā saņems aizvien vairāk siltuma, kas būtiski paaugstinās planētas virsmas temperatūru.
Rezultātā var iztvaikot liela daļa ūdens no Zemes virsmas, radot apstākļus, kuros dzīvība – tādā formā, kādu mēs to pazīstam – vairs nevarēs pastāvēt.
Oglekļa cikls – dzīvības balsts, kas var sabrukt
Vēl viens kritisks elements, kas nosaka Zemes spēju uzturēt dzīvību, ir oglekļa cikls – process, kurā atmosfērā cirkulē oglekļa dioksīds (CO₂). CO₂ ir būtisks augu fotosintēzei, kas savukārt nodrošina skābekļa ražošanu un barības vielu bāzi visai ekosistēmai.
Saskaņā ar 2024. gada pētījumu, apmēram pēc 1,6 miljardiem gadu Saules aktivitāte kļūs daudz intensīvāka, un tas ātrāk iznīcinās noteiktus iežus uz Zemes, kas no gaisa izņems CO₂ un uzglabās to zemē. Kad CO₂ daudzums atmosfērā samazināsies, augiem vairs nebūs pietiekami daudz oglekļa dioksīda, lai veiktu fotosintēzi. Tā rezultātā augi izmirs, un līdz ar to arī dzīvnieki, kas no tiem ir atkarīgi, nevarēs izdzīvot.
Lai arī runa ir par miljardiem gadu nākotnē, zinātnieki uzsver: “bioloģiskais pulkstenis” jau ir iedarbināts. Pārmaiņas notiek pakāpeniski un ilgi, taču tās ir neatgriezeniskas. Lai arī 1,6 miljardi gadu ir neiedomājami garš laiks cilvēces mērogā, tas ir skaidrs atgādinājums par to, ka mūsu planētas resurss nav bezgalīgs.
