“Luminor” bankas valdes priekšsēdētājs Peters Boseks: “Ir pilnīgs pamats gaidīt ekonomikas pārmaiņas tuvāko desmit līdz divdesmit gadu laikā, un šīm pārmaiņām būs nepieciešams milzu kapitāls. Ja runājam tieši – tā ir Eiropas iespēja atjaunot tās ekonomisko ietekmi pasaulē un radīt konkurences priekšrocības, šādai attīstībai ir daudzi labvēlīgi apstākļi. Tā būs lieliska biznesa iespēja.”
“Luminor” bankas valdes priekšsēdētājs Peters Boseks: “Ir pilnīgs pamats gaidīt ekonomikas pārmaiņas tuvāko desmit līdz divdesmit gadu laikā, un šīm pārmaiņām būs nepieciešams milzu kapitāls. Ja runājam tieši – tā ir Eiropas iespēja atjaunot tās ekonomisko ietekmi pasaulē un radīt konkurences priekšrocības, šādai attīstībai ir daudzi labvēlīgi apstākļi. Tā būs lieliska biznesa iespēja.”
Publicitātes foto

“Es prognozēju samērā ātru ekonomikas atkopšanos no pandēmijas sekām,” atklāj “Luminor” bankas valdes priekšsēdētājs Boseks 7

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Profesionālais konstitucionālo tiesību jurists Peters Boseks stāsta, ka par baņķieri kļuvis nejauši, vienkārši pamēģinot, taču iznācis palikt šajā jomā. Par to, kādas vēl nejaušības un likumsakarības šobrīd vērojamas banku tirgū, saruna ar jauno “Luminor” bankas valdes priekšsēdētāju.

 

LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā atgriezīsies gaisa masa, kas mums lika salt maija sākumā!” Bricis par laiku šonedēļ 10
23 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Ir vecāki, kuri samaksā ārstam naudu, lai vakcīnu dur spilvenā, ne bērnam rokā,” Ēķis par tiem, kuri visam saka “nē” 69
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien notiks kaut kas patiešām negaidīts! Horoskopi 11.maijam 3
18 stundas
Lasīt citas ziņas

Pirms dažām nedēļām jūsu banka prognozēja Latvijas ekonomikai lielisko septiņgadi. Vai tas nozīmē – “Luminor” ir pārliecināta, ka izdosies tikt galā ar pandēmiju jau šogad un visi lielie projekti, kas būtiski ietekmēs ekonomiku – “Rail Baltica” celtniecība un ES Noturības un atveseļošanās mehānisma līdzekļu izmantošana – attīstīsies veiksmīgi?

Boseks: Spriežot pēc mūsu korporatīvo klientu noskaņojuma, es prognozēju samērā ātru ekonomikas atkopšanos no pandēmijas sekām. Atšķirībā no 2008. gada finanšu krīzes šoreiz bankas būs nevis problēmas cēlonis, bet daļa no problēmas risinājuma – tās ir gatavas aizdot, tajās ir pat pārmērīgi daudz naudas šobrīd – tas attiecas uz visu Eiropu, bet īpaši uz Baltijas valstīm. Kopumā jāsaka – esmu priecīgs, ka man jāstrādā Baltijas reģionā, dažus nākamos gadus šī būs īstā vieta, kur atrasties ekonomiskās attīstības ziņā.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Neskatoties uz jūsu optimismu, pret bankām vērstā kritika par nevēlēšanos kreditēt uzņēmumus ir dzirdama jau vismaz pāris pēdējos gadus, un tā nav tikai Latvijas problēma. Arī dati liecina, ka izsniegto kredītu apjoms ir samazinājies. Kāpēc?

Iespējams, ka kritika saistīta ar to, kurā galda pusē – bankas vai uzņēmumu – kritiķi sēž. Kopumā – bankām ir jāaizdod nauda, tām pat nav citas izvēles, jo līdzekļi kaut kur jāizvieto. Pēdējo gadu laikā Eiropas Centrālā banka ir darījusi daudz, lai bankas uz to pamudinātu, – gan ieviesusi ļoti zemas procentu likmes naudas resursiem, gan noteikusi negatīvas procentu likmes banku noguldījumiem Centrālajā bankā, padarot tos neizdevīgus.

Ekonomikas kreditēšana joprojām ir banku peļņas pamatavots, to nekas nespēj aizstāt. Ja runājam tieši par pēdējo gadu, tad kaut kāda daļa kritikas varētu būt taisnīga, jo Covid-19 epidēmijas pirmajā posmā neviens, ieskaitot bankas, tā īsti nesaprata, ko šī pandēmija nozīmē un kā tā izpaudīsies, tādēļ kreditēšanas pieprasījums palēninājās, taču šobrīd kaut kāda skaidrība par tās ekonomiskajām sekām jau sāk rasties. Piemēram, mēs zinām, ka darbs no mājām saglabāsies arī nākotnē…

 

“Luminor” ir arī informējis, ka izsniegto hipotekāro kredītu apjoms pandēmijas laikā pieaudzis par trešdaļu. Kāds ir šāda pieauguma iemesls sarežģītos ekonomiskos apstākļos?

Mūsu bankas starta punkts bija visai zems, daļēji tas saistīts ar to (smejas). Kā zināt, “Luminor” banka ir izveidota dažādu banku apvienošanas rezultātā un katrai no tām bija dažāda kreditēšanas politika. Taču tagad, trīs gadus pēc apvienošanās, mums ir milzu apetīte uzturēt un audzēt savu pozīciju banku tirgū, un jāsaka – brīdis ir ļoti labvēlīgs. Visā Eiropā, ne tikai Baltijas valstīs, vērojams spēcīgs hipotekāro kredītu pieprasījums.

Hipotekārā un patēriņa kreditēšana šobrīd attīstās pilnīgi pretējos virzienos – patēriņa kreditēšana visā Eiropā samazinājusies par 25–30%, atspoguļojot iedzīvotāju nedrošību par nākotni, toties pārsteidzošā kārtā ar hipotekāro kreditēšanu notiek pilnīgi pretēji. Vismaz Baltijā hipotekāro kredītu tirgus šobrīd ir ļoti veselīgs – iedzīvotāju parādu līmenis ir zems, salīdzinot ar situāciju citur Eiropā, nekustamo īpašumu cenas pamazām ceļas, taču nerada iespaidu par cenu burbuli. Tas rada izaugsmes iespējas tuvākajos gados.

 

Vai teiktais nozīmē, ka 2008. gada krīzes smagās sekas Baltijā, konkrēti – zemā spēja aizņemties, beidzot ir pārvarētas?

Jā, tās ir pārvarētas. Pēdējos 10–12 gados panākts ļoti daudz – iedzīvotāju parādu līmenis samazinājies un ekonomika kopumā attīstās daudz vienmērīgāk. Ir vēl viens faktors, kas rada milzu atšķirību – tagad Baltijas valstis ir eirozonā, tā ir milzu atšķirība finansiālās stabilitātes ziņā. Arī Latvija pēdējos gados ir pielikusi lielas pūles, lai veicinātu pārredzamu uzņēmējdarbības vidi.

 

Vai Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi iedzīvotāju izvēli nekustamo īpašumu ziņā, proti, vai parādījies pieprasījums pēc lielākiem dzīvokļiem, kas paredzētu arī darba telpas, ņemot vērā, ka daudziem jāstrādā no mājām?

Esam tikko veikuši pētījumu, kur gandrīz trešdaļa Latvijas ģimeņu ar bērniem ir norādījušas, ka esošais mājoklis tiem kļuvis par šauru Covid-19 laikā, kad jāmācas un jāstrādā no mājām. Būtiska nekustamo īpašumu pircēju daļa ir jauni cilvēki, kuri pērk to, ko var atļauties. Tādēļ man šķiet svarīgi, lai nekustamā īpašuma tirgus tuvākajos gados saglabātu vidusslānim piemērotu piedāvājumu, neļaujot cenām kāpt pārāk strauji. Katrā ziņā – tuvākajos gados pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem turpinās augt.

 

Vai komerciālo nekustamo īpašumu tirgus ir tikpat veselīgā formā? Galu galā – dažādās prognozes par darbu no mājām arī nākotnē paredz būtiski mazāku cilvēku skaitu birojos pilsētu centros, bet tas savukārt nozīmē – daudz mazāku klientu plūsmu centrā esošajos veikalos un restorānos.

Komercīpašumu jomā situācija ir dažāda. Tiek prognozēts, ka e-komercija turpinās attīstīties, bet tas savukārt nozīmē gaišu nākotni visam, kas saistīts ar loģistiku un piegādēm. Taču ir arī monētas otra puse – ir ļoti grūti šobrīd prognozēt, kas notiks ar birojiem pilsētu centros pēc tam, kad vakcinācijas process būs lielā mērā beidzies – pastāv ļoti dažādas prognozes. Tādi uzņēmumi kā “Spotify” pirms dažām nedēļām paziņoja, ka viņiem nav ne jausmas, vai tās darbinieki kādreiz atgriezīsies birojā, un viņi par to arī neuztraucas. No otras puses – pilnīgi nav skaidrs, kā no jauna pieņemts darbinieks spēs kļūt par kāda uzņēmuma korporatīvās kultūras daļu, ja nekad nebūs ticies ar vadību un kolēģiem, tikai redzējis tos ekrānā? Cilvēkiem nepieciešama komunikācija, tas ir mūsu dabā…

 

Ja nekustamo īpašumu attīstītājs Olafs šobrīd atnāktu pie baņķiera Petera un prasītu 50 miljonus eiro jaunas biroju ēkas celtniecībai Rīgā, vai baņķieris Peters tos dotu?

(Smejas) Mans pirmais jautājums būtu par jūsu pieredzi nekustamo īpašumu jomā. Bet nopietni runājot – situācija nav vērtējama tikai melnās un baltās krāsās. Daudz kas atkarīgs no vietas izvēles un attīstītāja pieredzes. E-komercijas pieaugums un tirdzniecības platību samazināšanās ir ilgtermiņa tendence, kas bija vērojama jau pirms Covid-19 pandēmijas, un pēdējais gads to tikai pastiprinājis. Taču atbildot uz attīstītāja Olafa pieprasījumu – ja runa būtu tikai par biroju ēku, es šobrīd būtu skeptiski noskaņots pret šādu ideju, ja tā būtu biroju kombinācija ar kaut ko vēl citu – tas būtu nopietnākas izpētes vērts.

Pēdējos gados sāk izskanēt jautājumi par to, vai banku milzīgā ekonomiskā un politiskā vara pasaulē ir pamatota. Šādu jautājumu cēloņi ir divi – banku ne vienmēr ētiskā uzvedība, kuras pēdējais piemērs bija bezatbildīgā hipotekārā kreditēšana un spekulācijas, kas izraisīja 2008. gada finanšu krīzi, kā arī tas, ka dažu pēdējo gadu laikā ir attīstījušies nebanku finanšu uzņēmumi, tādi kā “Revolut”, kas spēj nodrošināt gandrīz visu to pašu pakalpojumu klāstu, ko piedāvā bankas. Kā jums šķiet – vai nākotnē bankas būs tikpat varenas?

Bils Geitss pirms kādiem 15 gadiem, vēl pirms “fintech” uzplaukuma, labi izteicās par šo jautājumu – banku darbība pasaulē pastāvēs vienmēr, taču nav teikts, ka to veiks bankas. Neapšaubāmi noticis milzīgs nebanku finanšu uzņēmumu uzplaukums – pirms desmit gadiem starp pasaules 500 vērtīgākajiem finanšu uzņēmumiem 96% bija bankas, šobrīd – vairs tikai 71%, savukārt 17% ir tradicionālie maksājumu uzņēmumi, piemēram, “Visa” vai “Mastercard”, un 11% ir “fintech” uzņēmumi.

Tātad banku loma jau tagad samazinās. Domāju, ka šīs pārmaiņas arī saistītas e-komercijas attīstību un nepieciešamību pēc jauniem maksāšanas veidiem. No otras puses – būtu vērts atcerēties, ka bankas ir tās, kas uztur skaidras naudas apriti ekonomikā, un atteikšanās no skaidras naudas ir ļoti politisks jautājums. Taču, atbildot uz jautājumu, – domāju, ka var samērā droši prognozēt pakāpenisku banku lomas samazināšanos turpmāko 20–30 gadu laikā.

Banku sistēmas atbilde uz to varētu būt aktīva piedalīšanās kapitāla tirgus izveidē Eiropā. ASV un Eiropā šajā ziņā ir pilnīgi pretēja situācija – ASV 75% no uzņēmumu finansējuma nāk no kapitāla tirgus un tikai 25% no bankām, bet Eiropā proporcijas ir pilnīgi pretējas. Tas paver attīstības iespējas līdzsvarotākas sistēmas būvēšanai.

 

Pēdējos gados pieaug zaļo un arī sabiedrības kopumā spiediens uz banku sistēmu par to, ka bankām jākļūst zaļākām – proti, jākreditē ekoloģiski ilgtspējīgi uzņēmumi un jāpārstāj kreditēt piesārņojošie. Kāda ir “Luminor” nostāja šajā jautājumā?

SAISTĪTIE RAKSTI

“Luminor” nostāja ir tāda, ka tā ir teicama biznesa iespēja. Ir pilnīgs pamats gaidīt ekonomikas pārmaiņas tuvāko desmit līdz divdesmit gadu laikā, un šīm pārmaiņām būs nepieciešams milzu kapitāls. Ja runājam tieši – tā ir Eiropas iespēja atjaunot tās ekonomisko ietekmi pasaulē un radīt konkurences priekšrocības, šādai attīstībai ir daudzi labvēlīgi apstākļi. “Luminor” banka ir gatava aktīvi piedalīties šajā procesā, un nepieciešamie bankas politikas dokumenti, stratēģija ir apstiprināta burtiski pirms dažām nedēļām. Vasaras sākumā būs vērojamas pirmās pārmaiņas bankas praktiskajā politikā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā atgriezīsies gaisa masa, kas mums lika salt maija sākumā!” Bricis par laiku šonedēļ 10
23 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Ir vecāki, kuri samaksā ārstam naudu, lai vakcīnu dur spilvenā, ne bērnam rokā,” Ēķis par tiem, kuri visam saka “nē” 69
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien notiks kaut kas patiešām negaidīts! Horoskopi 11.maijam 3
18 stundas
RR
Ritvars Raits
Ziņas
Leģendārais autosportists devās pie mātes, lai vestu uz slimnīcu, bet līdz Lubānai netika… Kādu sodu saņēma dzērājšoferis, kurš nogalināja Sauku? 17
5 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Piedodiet, dzejniek, es esmu Raimonds Pauls!” Stāsts par vīru, kura dzeja dzirdama apmēram 500 Paula dziesmās 4
5 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai Rīgā izskaudīs diennakts veikalus-kafejnīcas? Skaidro Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola 13
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
“Cietušais šo informāciju paturēja pie sevis!” Ģenerālprokurors komentē Tukumā degušā NMPD darbinieka lietu 28
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Krievijā kādā Kazaņas skolā apšaudē nogalināti 11 cilvēki 3
1 stunda
RR
Ritvars Raits
Ziņas
Leģendārais autosportists devās pie mātes, lai vestu uz slimnīcu, bet līdz Lubānai netika… Kādu sodu saņēma dzērājšoferis, kurš nogalināja Sauku? 17
5 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Balss maskā” uzvarētāja, repera Strūberga divu bērnu māte vēršas policijā par vardarbību, “Pieci.lv” pat pārstāj atskaņot grupas dziesmas radio
12:24
LE
LETA
Ziņas
“Tet” veidos jaunu kanālu krievu valodā
12:09
LA
LA.LV
Kokteilis
“Iespēja gardi paēst filmu parkā!” “Cinevilla” dvēsele Mareks ar komandu stāsta par terašu dzīvi ārpus Rīgas
11:29
LA
LA.LV
Kokteilis
“Balss maskā” uzvarētāja, repera Strūberga divu bērnu māte vēršas policijā par vardarbību, “Pieci.lv” pat pārstāj atskaņot grupas dziesmas radio
5 minūtes
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Piedodiet, dzejniek, es esmu Raimonds Pauls!” Stāsts par vīru, kura dzeja dzirdama apmēram 500 Paula dziesmās 4
5 stundas
ML
Māra Lapsa
Veselam
Kas vērtīgs papaijās un vai tās būtu jāēd ikdienā? 1
4 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
“Šajā cīņā netiek taupīti nekādi līdzekļi, lai noturētos pie varas!” Madonā izteikta robežšķirtne starp diviem blokiem 4
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, ko mēs tagad uzstādīsim, ir 20 gadus novecojis mēsls!” Didzis Šmits par depozīta sistēmu 29
5 stundas
IP
Ilmārs Puriņš
Ziņas
“Kādas ir nākotnes prognozes? Īsumā – būs pavisam slikti. Ir rīkojumi, bet kur pārkārtošanās jaunai dzīve?” iedzīvotājs vēršas pie valdības 23
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Bordāns: Patlaban valdības gāzēja lomā drīzāk ir pats tās vadītājs 14
3 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Vai Henkuzena iecelšana ZVA amatā bijusi tiesiska: sešus gadus nevienam netraucēja, kāpēc valdība tagad pēkšņi pamodās? 8
5 stundas
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Īsts dakteris uz palodzes! Kādas ir brīnumpuķes alvejas ārstnieciskās īpašības?
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Palestīnieši turpina apšaudīt Izraēlu ar raķetēm 4
3 stundas
SM
Signe Mengote
Ziņas
Eksāmeni kovida ēnā: skolēni atzīst, ka stress ir pamatīgs un neziņa liela
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vai varam jau peldēties? Kāda šobrīd ir ūdens temperatūra peldvietās 2
4 stundas
AP
Anita Pirktiņa


Ziņas
Vai Latvijā notiek lauksaimnieku pretnostatīšana, nevis situācijas izvērtēšana ar skatu nākotnē? 1
5 stundas
LE
LETA
Kokteilis
Šodien sākas Eirovīzijas dziesmu konkursa mēģinājumi 3
4 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
“Lielāks haoss Latvijā nav redzēts kopš kolhozu dibināšanas laikiem!” Apinis par vakcināciju, nelīdzestību un nocebo 113
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. Muzikālajā šovā “Balss Maskā” triumfē Baltais Vilks: kura Latvijas slavenība tā bija?
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Ir vecāki, kuri samaksā ārstam naudu, lai vakcīnu dur spilvenā, ne bērnam rokā,” Ēķis par tiem, kuri visam saka “nē” 69
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Nesagaidot pēdējo mirkli, kad ir patiešām slikti!” Pavļuts par gatavību “D+ konceptam” un stingrākiem ierobežojumiem 153
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man jau bija grūti līdz veikalam aiziet… Un nav jau 80 gadi”: mūziķis Andris Brīnums atklāj, kā viņam ar sievu izdevies notievēt 4
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO, VIDEO: Unikāli kadri! Skujenes apkaimē atklāts vilku midzenis 33
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kāpēc krievu tautības cilvēki, dzīvojot Latvijā, tā arī nav iemācījušies runāt latviski? Skaidro Miroslavs Mitrofanovs 183
1 diena
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Situācija ir nopietna… Ja nerīkosimies, nākotnē mūs gaida “pilsoņu karš”, haoss un nāve 32
1 diena
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Manu vectēvu, mežsargu, apolitisku un ticīgu cilvēku, jau karam beidzoties kartupeļu stādīšanas laikā sašāva kā sietu… “ 74
1 diena
Inita Šteinberga
Ziņas
“Cīņa ar invazīvajām sugām ir labs veids, kā izgāzt kovidlaikā sakrātās dusmas.” Uz radikālu rīcību mudina DAP ģenerāldirektors 3
16 stundas