Foto: Zane Bitere/LETA

Ar svecīšu gājienu Rīgas Brāļu kapos otrdien godināja Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku piemiņu.

Lasītākie

Tualetes pludoja, mēteļus nozaga un darbinieki aizballējās! Organizatoru atbilde par traģisko nakti Rīgā pārsteidz

Kokteilis

Ziema tās pamatīgi nogurdina: šīm četrām Zodiaka zīmēm steidzami nepieciešams atvaļinājums

Veselam

Ko nekādā gadījumā nevajag ēst un dzert tukšā dūšā: 8 pārtikas produkti, kas kaitēs kuņģim

Lasīt citas ziņas

Nacionālo bruņoto spēku karavīri Ziemassvētku kauju atceres pasākumā Rīgas Brāļu kapos piedalās kopš 1995.gada.

Krimināls

Iespļauj sejā, iesit un sadur: Lielbritānijā par smagu miesas bojājumu nodarīšanu notiesāts Latvijas valstspiederīgais

VIDEO. “Tālāk netiksi!” Zilonis ar snuķi paķircina garāmbraucošo motociklistu

VIDEO. Tradīcija turpinās: Japānā par dzelzceļa stacijas priekšnieci iecelta kaķene Jontama

Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki.

Ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam. Šīs kaujas paņēma daudzu strēlnieku dzīvības, taču vienlaikus tās bija apliecinājums latviešu spējai aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību un cēla tautas nacionālo pašapziņu.

Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916. gada 23.decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila jeb no 1917. gada 5.janvāra līdz 11. janvārim pēc jaunā stila.

• Rīgas Brāļu kapi
• Ziemassvētku kaujas