Foto: Zane Bitere/LETA

Ar svecīšu gājienu Rīgas Brāļu kapos otrdien godināja Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku piemiņu.

Lasītākie

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?

Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9

Lasīt citas ziņas

Nacionālo bruņoto spēku karavīri Ziemassvētku kauju atceres pasākumā Rīgas Brāļu kapos piedalās kopš 1995.gada.

Kas jāņem vērā, iegādājoties dekoratīvos augus un krūmus savam dārzam

VIDEO. “Tās nav Bolt avārijas, tās ir idiotu avārijas!” Ulbrokā avarējis koplietošanas auto

VIDEO. “Rīgā gaišā dienas laikā uzbrūk cilvēkiem!” Likumsargi brīdina par skūtgalvju aktivizēšanos

Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki.

Ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam. Šīs kaujas paņēma daudzu strēlnieku dzīvības, taču vienlaikus tās bija apliecinājums latviešu spējai aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību un cēla tautas nacionālo pašapziņu.

Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916. gada 23.decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila jeb no 1917. gada 5.janvāra līdz 11. janvārim pēc jaunā stila.

• Rīgas Brāļu kapi
• Ziemassvētku kaujas