Foto: Zane Bitere/LETA

Ar svecīšu gājienu Rīgas Brāļu kapos otrdien godināja Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku piemiņu.

Lasītākie

“Autobusā iekāpa apmēram 7 gadus vecs puika…” Šofera drosmīgais lēmums pasargā bērnu no potenciālām briesmām 7

Pagājušajā naktī pie slimnīcas durvīm pusnaktī atstāj džemperī ievīstītu jaundzimušo: mediķi ko tādu 30 gadu laikā piedzīvo pirmo reizi 10

Kokteilis

“Ņemot vērā manu slimību…” Eksprezidents Guntis Ulmanis atklāti stāsta par veselības problēmām ģimenē

Lasīt citas ziņas

Nacionālo bruņoto spēku karavīri Ziemassvētku kauju atceres pasākumā Rīgas Brāļu kapos piedalās kopš 1995.gada.

Tikšanās, kas var nekad arī nenotikt: Putina un Zelenska sarunu aizkulises

“Latviešu bērni rotaļu laukumos runā angliski!” Sabiedrībā uzvirmo diskusija par valodas lietojumu

Krievijas radītais karš Ukrainā liek Latvijas krievvalodīgajiem palikt neitrāliem

Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki.

Ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam. Šīs kaujas paņēma daudzu strēlnieku dzīvības, taču vienlaikus tās bija apliecinājums latviešu spējai aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību un cēla tautas nacionālo pašapziņu.

Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916. gada 23.decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila jeb no 1917. gada 5.janvāra līdz 11. janvārim pēc jaunā stila.

• Rīgas Brāļu kapi
• Ziemassvētku kaujas