FOTO. “Rimi” Rīgas maratons rāda piemēru citām valstīm lielu pasākumu rīkošanā Covid-19 apstākļos 6
“Rimi” Rīgas maratons noteikti rādīs pozitīvu piemēru citām pasaules valstīm, kā liela apjoma pasākumu Covid-19 epidemioloģiskos apstākļos novadīt droši un veiksmīgi, aģentūrai LETA sacīja maratona direktors Aigars Nords.
Viņš uzsvēra, ka izvelētie drošības pasākumi maratona laikā jau pirmsākumos samazina risku inficēties ar Covid-19.
“Šogad nav tas ierastais skats, kad viss lielais pūlis skrien gar krastmalu. Šogad starti tika sadalīti, un tas rada drošu epidemioloģisko vidi,” skaidroja maratona rīkotājs.
Tāpat Nords pateicās sabiedrībai, kura bija pretimnākoša.
“Mēs aicinājām maratonā piedalīties tikai skrējienu dalībniekus, proti, šogad atnākušo ģimeņu, kuri vēro un atbalsta skrējējus, ir daudz mazāk,” skaidroja Nords.
Viņš informēja, ka divu dienu laikā dažādu distanču skrējienos piedalījās ap 10 000 cilvēku.
Kā novēroja aģentūra LETA, masveidīgāko distanču maršrutos nebija līdzjutēju pūļu, taču vietām, galvenokārt starta un finiša zonās, skatītāju bija vairāk.
Pirms skrējiena dalībniekiem bija jāuzrāda attiecīgās krāsas aproces, kas ļauj startēt noteiktajā drošības koridorā. Šie drošības koridori bija saglabāti arī finišā.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem dzeršanas punktos skrējēji varēja saņemt ūdens pudeles, nevis glāzītes. Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad izklaides zonu maratona maršrutā bija ievērojami mazāk, taču atsevišķās vietās bija izvietotas teltis, kur viens vai divi cilvēki skaļruņos uzmundrināja skrējējus.
Par Latvijas čempioniem “Rimi” maratonā kļūst Bērziņš un Krūmiņa
Latvijas maratonisti Kristaps Bērziņš un Amanda Krūmiņa svētdien kļuvuši par “Rimi” Rīgas maratona uzvarētājiem.
Maratona distancē, šoreiz sacensībām notiekot bez augstas klases Āfrikas sportistu piedalīšanās, ar rezultātu divas stundas 38 minūtes un 36 sekundes uzvarēja Bērziņš, izcīnot arī Latvijas čempiona nosaukumu šajā distancē.
Otro vietu ieņēma lietuvietis Marjus Ignots, kurš finišēja minūti un 48 sekundes aiz uzvarētāja, trešo – Uldis Kļaviņš, no Bērziņa atpaliekot par divām minūtēm un 59 sekundēm.
Trešais Latvijas skrējēju konkurencē ar laiku divas stundas 46 minūtes un 52 sekundes bija Sergejs Maslobojevs, kurš kopvērtējumā ierindojās ceturtajā vietā.
Krūmiņa finišu sasniedza pēc trim stundām septiņām minūtēm un 17 sekundēm.
Otrā bija lietuviete Agne Mataitīte, kura atpalika piecas minūtes un 53 sekundes, trešā – Lāsma Caune, kura finišēja vēl 36 sekundes vēlāk.
Trešā Latvijas skrējēju konkurencē bija Dace Banga Hodžajeva, kura uzvarētājai zaudēja 19 minūtes un 52 sekundes, ierindojoties sestajā vietā.
Pusmaratona distancē uzvaru svinēja Jānis Višķers, finišējot pēc stundas septiņām minūtēm un desmit sekundēm. Viņš par trim minūtēm un 33 sekundēm apsteidza Jevgēniju Turkinu un par četrām minūtēm un 27 sekundēm – Konstantīnu Zorinu.
Sievietēm šajā distancē uzvaru svinēja Igaunijas skrējēja Kadilīsa Kuiva, finišējot pēc stundas 20 minūtēm un 11 sekundēm. Otrā, uzvarētājai piekāpjoties divas minūtes un 33 sekundes, bija Ilona Marhele, trešā – Kitija Valtere (+4:23).
Desmit kilometru distancē ātrākais bija Uģis Jocis ar rezultātu 30 minūtes un 27 sekundes. Viņš par trim minūtēm un 18 sekundēm apsteidza Robertu Glazeru un par septiņām minūtēm un sekundi – Pēteri Liniņu.
Pēc rezultātu precizēšanas kļuva zināms, ka sievietēm uzvarēja Paragvajas sportiste Marija Kavaljero, kura distanci veica 38 minūtēs un sešās sekundēs. Viņa par 11 sekundēm apsteidza Karīnu Helmani-Soročenkovu, bet trešo vietu ieņēma Lielbritānijas sportiste Stefānija Profjumo, no uzvarētājas atpalikdama piecas minūtes un 23 sekundes.
Sestdien notika “Happy mazuļiem” skrējieni 200 un 400 metru distancēs, kā arī 4,2 kilometrus garais “Ģimeņu skrējiens”.
2019.gadā maratona sacensībās uzvarēja etiopieši Andualems Belajs Šiferavs un Birke Debele, finišējot pēc attiecīgi divām stundām astoņām minūtēm un 51 sekundes un divām stundām 26 minūtēm un 18 sekundēm, abiem gargabalniekiem labojot sacensību rekordus.
