Pasaulē
Citur

FOTO. Situācija ir saspringta. Jaunākā informācija par notikumiem Baltkrievijā11

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Situācija Baltkrievijā ir tiešām saspringta, tā aģentūrai LETA sacīja Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis.

Vēstnieks uzsvēra, ka pēc vēlēšanām sākās salīdzinoši plaši pilsoņu, it sevišķi jaunās paaudzes, protesti, kuru galvenā ideja un mērķis ir signalizēt Baltkrievijas vadībai, ka viņi netic vēlēšanu oficiālajiem rezultātiem.

“Šo protestu laikā diemžēl ir nācies sastapties ar epizodēm, kad OMON un milicija izmantoja nesamērīgu spēku pret miermīlīgajiem protestētājiem. Ir oficiāli apstiprināts, ka protestu laikā divi cilvēki ir gājuši bojā,” teica vēstnieks.

Sadursmes starp abām pusēm ir pietiekami nopietnas, un līdz ar to ir arī daudz aizturēto, uzsvēra Semanis. Tiek minēts, ka aizturēto skaits sasniedzis 6000. Diezgan daudzi cietušie atrodas slimnīcās vai medicīnas punktos. Tur ārstējoties aptuveni 200 protesta akcijās cietušie.

Situācija Baltkrievijā ir saspringta

Atbildot uz jautājumu, kā valsts plašsaziņas līdzekļi informē sabiedrību par valstī notiekošo, Semanis norādīja, ka valsts televīzijas un radio kanāli atspoguļo politisko un ekonomisko procesu, kas notiek Baltkrievijā no prezidenta administrācijas un valdības skatījuma punkta.

Valsts mediji atspoguļo valsts vadības redzējumu uz nepieciešamajiem darbības virzieniem un rekomendācijām pilsoņiem un valsts iestādēm. Tas tiek it īpaši atspoguļots ziņu raidījumos un tādos specializētos televīzijas raidījumos kā “Redaktoru klubs” un “Saprotama politika”, skaidroja vēstnieks.

Jautāts, vai viņš Baltkrievijā jūtas apdraudēts, vēstnieks atbildēja noraidoši.

Dienas laikā pilsētā esot mierīga un stabila atmosfēra. Protesta akcijas un sadursmes pamatā notiekot vēlā vakarā un nakts stundās.

Runājot par vēstniecības darbu, viņš atzīmēja, ka vēstniecības darbinieki uzmanīgi seko līdzi norisēm Baltkrievijā. Vēstnieks piedalās Eiropas Savienības (ES) vēstnieku sanāksmēs Minskā, kuras, viņaprāt, profesionāli vada ES delegācijas vadītājs, vēstnieks Dirks Šūbels. Šajās sanāksmēs ES dalībvalstu vēstniecību Minskā diplomāti apspriež norises Baltkrievijā un veic svarīgu darbības virzienu koordināciju.

Sakarā ar vēlēšanu norisi ES vēstnieki tikās ar kandidātiem uz prezidenta amatu un viņu komandu locekļiem. Notikusi tikšanās ar Mariju Koļesņikovu. Vēstniecība, uzrunājot Baltkrievijas Ārlietu ministriju, sniedza atbalstu “Medūzas” korespondenta Maksima Solopova atbrīvošanā.

Runājot par konsulāro darbu, vēstnieks teica, ka vēstniecība savā mājas lapā ir publicējusi aicinājumu Latvijas valsts piederīgajiem, kas atrodas Baltkrievijā, ievērot piesardzību sabiedriskās vietās, kur pulcējas daudz cilvēku.

Semanis uzskata, ka Latvijas valdība kopā ar pārējām ES dalībvalstīm attiecībā uz notikumiem Baltkrievijā ir ieņēmusi aktīvu un atbildīgu nostāju. Patlaban notiek gatavošanās Ārējo lietu padomes sēdei Briselē, kurā viens no apspriežamajiem jautājumiem būs situācija Baltkrievijā.

Semanis teica, ka laika periodā, kas bija pirms vēlēšanām, noritēja aktīvs Latvijas dialogs ar kaimiņzemi Baltkrieviju. Tika paustas bažas, kas saistītas ar gaidāmajām vēlēšanām.

Vēstnieks uzsvēra, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) iepriekš paziņoja, ka tā kā vardarbība pret miermīlīgajiem protestētājiem turpinās un pastāv politiskā dialoga trūkums, tad padomes sēdē Latvija atbalstīs individuālo sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par miermīlīgo protestu vardarbīgu apspiešanu, skaidroja vēstnieks.

Semanis uzsvēra, ka Latvija kā Baltkrievijas kaimiņzeme ir satraukta, jo vēlas, lai Baltkrievija būtu neatkarīga, suverēna, labklājīga un demokrātiska zeme.

Aizvakar notika ārlietu ministra Rinkēviča telefona saruna ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju, kurā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar pēcvēlēšanu situāciju Baltkrievijā. Rinkēvičs aicināja deeskalēt situāciju, sākt politisku dialogu ar opozīciju, atbrīvot mierīgos protestētājus un žurnālistus.

Vēstnieks uzsvēra, ka svarīgu aicinājumu pieņēma Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti. Viņi aicina Baltkrievijas vadību deeskalēt spriedzi un pārtraukt spēka pielietošanu pret Baltkrievijas tautu, kā arī atbrīvot visus aizturētos protestētājus un pārtraukt tālākas vajāšanas. Prezidenti aicina uzsākt dialogu ar Baltkrievijas sabiedrību.

Vēstnieka skatījumā dialoga gaitā varētu tikt apspriestas izmaiņas Baltkrievijas konstitūcijā, piemēram, varas attiecības starp dažādiem varas atzariem. Opozīcija norāda arī uz nepieciešamajām izmaiņām prezidenta ievēlēšanas termiņos un ekonomikas liberalizāciju, skaidroja Semanis.

Baltkrievijā atbrīvoti vairāk nekā 1000 no aizturētajiem protestētājiem

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir licis izmeklēt masveidīgo protestētāju aizturēšanu, un vairāk nekā 1000 no aizturētajiem ir atbrīvoti, ceturtdienas vakarā paziņoja parlamenta augšpalātas Republikas padomes priekšsēdētāja Natālija Kočanova.

Kočanova valsts televīzijā sacīja, ka Lukašenko licis amatpersonām “noskaidrot visus aizturēšanas gadījumus”.

“Līdz šim vakaram ir atbrīvoti vairāk nekā 1000 cilvēku,” viņa piebilda.

Daļa aizturēto protestētāju naktī uz piektdienu atbrīvoti no Minskas Centrālā likumpārkāpēju izolatora, kas ir pazīstams kā “Okrestina”, no notikumu vietas vēsta Vācijas raidsabiedrības DW korespondents.

Daudzi cilvēki, iznākuši brīvībā no Minskas cietuma, stāstīja par spīdzināšanu, pārpildītām kamerām, sūdzējās par badu un slāpēm.

Daudziem atbrīvotajiem bija nepieciešama medicīniskā palīdzība. Daži uzreiz tika aizvesti uz slimnīcām, citi saņēma palīdzību turpat uz vietas.

Cilvēktiesību aktīvisti dokumentēja spīdzināšanas faktus.

Pie Minskas cietuma naktī bija ieradies arī Baltkrievijas iekšlietu ministra vietnieks Aleksandrs Barsukovs.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, kāpēc cilvēki sūdzas par cietsirdīgu izturēšanos, viņš sacīja: “Nekādas cietsirdīgas izturēšanās nav bijis.”

Baltkrievijas drošības dienestiem vardarbīgi apspiežot protestus pret acīmredzamajiem pārkāpumiem prezidenta vēlēšanu norisē un rezultātu viltošanu, Baltkrievijā tika aizturēti 6700 cilvēku un simtiem ievainoti.

Valsts iedzīvotāju reakcija uz protestu vardarbīgo apspiešanu nebija tāda, uz kādu bija cerējuši varas pārstāvji – visā valstī sievietes baltās drānās un ar puķēm rokās sastājās “solidaritātes ķēdēs”, strādnieki lielajos uzņēmumos sanāksmēs pieprasīja varasiestādēm izbeigt patvarīgo aizturēšanu, izmeklēt pilsoņu piekaušanu, pārskaitīt vēlēšanu biļetenus vai arī atzīt par vēlēšanu uzvarētāju opozīcijas kandidāti Svetlanu Tihanovsku.

Nakts uz piektdienu – jau piektā pēcvēlēšanu protestu nakts – pagājusi bez vardarbības pret protestētājiem, arī “cilvēki melnā” vairs nemedīja naksnīgos gājējus.

Piektdienas rītā cilvēki Minskā un citās Baltkrievijas pilsētās atkal pulcējas protesta akcijās – viņi protestē pret spīdzināšanu, cietsirdīgu izturēšanos, ņirgāšanos un sišanu. To pieredzējuši gan pēcvēlēšanu protestu dalībnieki, gan aizturētie nejaušie garāmgājēji.

Saistītie raksti

Saskaņā ar oficiālajiem provizoriskajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,08% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – 10,09%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti.

Ceturtā protesta diena Baltkrievijā
LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.