“Mana diagnoze nav mans noziegums!” Paciente aktualizē jautājumu par pārmērīgo birokrātiju medicīnā
4
Februāra izskaņā publicējām rakstu par to, cik vizītes laikā ārsti ir aizņemti ar dokumentu rakstīšanu. Ar šādu novērojumu dalījās mūsu lasītāja Linda.
Viņa pauda, ka, dodoties pie lielākās daļas ārstu, ievērojama daļa vizītes laika tiek pavadīta, ārstam ar roku aizpildot dažādus dokumentus. Pēc viņas novērojumiem tikai retais ārsts šo informāciju ievada elektroniski.
Viņa stāsta, ka ir mediķiem jautājusi, kāpēc tā notiek, ja Latvijā darbojas E-veselības sistēma. Atbildē mediķi esot skaidrojuši, ka to nosaka noteikumi un ka dokumentiem tāpat jābūt saglabātiem arī arhīvā.
Rakstā “Veselības centrs 4” un Rīgas 1. slimnīca norādīja, ka lielākā daļa dokumentu ir digitāla. Lielāko daļu medicīnisko dokumentu digitālā veidā raksta Veselības un Skaistuma centra “Adoria” ģimenes ārste un arodārste Ārija Lāce.
Viņa LA.LV stāstīja, ka ikdienā strādā ar datoru. Ar roku ārste raksta nosūtījumus. Vienlaikus Lāce papīra formātā saglabā arī analīžu un svarīgu izmeklējumu rezultātus.
Dzenā pie speciālistiem kā futbola bumbu
Arī vēl kādai mūsu lasītājai nav skaidrs, kāpēc mūsdienu digitālajā laikmetā joprojām ir iestādes un ārsti, kuri dokumentus raksta un glabā fiziskā veidā. Lūk, lasītājas vēstule: “Mans sašutums ir pavisam citādāks, bet uzskatu, ka pamatots. Agrāk poliklīnikas reģistratūrā atradās viena pacienta kartīte, kur tika iešūti visi speciālistu norīkojumi un arī pārbaudes rezultāti. Viena liela vai mazāka papīru kaudzīte.
Tagad, IT laikmetā, mani kā futbola bumbu dzenā pa speciālistiem un pat nepaskaidro, kādēļ. Kas man pie tā speciālista jānoskaidro? Nosūtījumu arī es neredzu – tas ir elektroniski aizsūtīts. Bet ne katrā poliklīnikas kasē es par pakalpojumu varu samaksāt. Izstāvot rindu vienā, man pasaka, ka jāiet citā.
Bet visbezjēdzīgākais ir tas, ka pārbaudes rezultātus (ar nelieliem izņēmumiem) neviens manam ģimenes ārstam nenosūtīs – man tos iedod papīra formā. Tad man šie dokumenti jāglabā, jākopē nez cik reizes, un beigās es ieslīgstu papīru čupā, kurā pati vairs neorientējos.
Datoru un IT laikmetā! Turklāt katrs speciālists pie sevis iekārto katram pacientam savu kartīti. Kāpēc izmeklējumu rezultātus nevar saglabāt elektroniski?
Daži varbūt teiks, ka nevar uzturēt tik lielu datu bāzi – bet paskatieties, kā to dara citās iestādēs! Datu aizsardzības likums? Tad varbūt tas jāmaina. Pacienta medicīnisko izmeklējumu dati ir vajadzīgi tikai mediķiem. Mana diagnoze nav ne mans noziegums, ne mana bagātība.”
Informācija glabājas E-veselībā
Lielākā daļa atbilžu uz viņas jautājumiem jau tika iztirzāta iepriekš minētajā rakstā. Taču kā ir ar izmeklējumu rezultātu nosūtīšanu ģimenes ārstam?
Latvijas Digitālās veselības pārstāve norāda, ka “Ministru kabineta noteiktumi Nr. 134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu” nosaka, ka vizuālās diagnostikas rezultāti jāiesūta arī E-veselībā, kurus nepieciešamības gadījumā var apskatīt arī ģimenes ārsts”. Tātad – rezultāti netiek sūtīti tieši ģimenes ārstam, bet tie tam ir pieejami E-veselībā.
Savukārt Veselības inspekcijas pārstāvis skaidro, cik ilgi ārstam-speciālistam ir jāuzglabā pacienta medicīniskā informācija: “Ārsta-speciālista ir pienākums glabāt pacienta izmeklējumu rezultātus izriet no Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumiem Nr.265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība”.
Minētajos Ministru kabineta noteikumos noteikti dažādi medicīnisko dokumentu glabāšanas termiņi: daļa medicīnisko ierakstu jāglabā 1–3 gadus, daļa dokumentu – 5 vai 10 gadus, bet atsevišķi pacienta medicīniskie dokumenti (piemēram, ambulatorā pacienta kartes vai stacionāra dokumentācija) jāglabā 15, 25 vai pat 40 gadus pēc pēdējā ieraksta.
Glabāšanas termiņi iedalāmi pēc izmeklējuma veida, kas norādīti Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” V nodaļā “Ārstniecības iestādēs izmantojamie medicīniskie un uzskaites dokumenti un to glabāšanas termiņi”.”
