“Putins dabūs miljardus.” Zelenskis cenšas pārliecināt, ka ASV pieņemtais lēmums nav pareizs 0
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdinājis Amerikas Savienotās Valstis neatvieglot naftas sankcijas pret Krieviju, uzsverot, ka šāds solis tikai stiprinātu Maskavas spējas turpināt karu.
Par to Zelenskis runāja preses konferencē kopā ar Francijas prezidentu Parīzē piektdien, 13. martā.
“Sankciju atvieglošana nozīmē vienu – Putins dabūs miljardus, kurus varēs izmantot karam,” sacīja Zelenskis.
Ukrainas prezidents uzsvēra, ka Krievija energoresursu pārdošanas ieņēmumus izmanto ieroču ražošanai, tostarp dronu izgatavošanai, kas tiek izmantoti uzbrukumos Ukrainai.
Zelenskis norādīja, ka sankciju atvieglošana pret Krievijas naftu no Amerikas Savienoto Valstu puses varētu nodrošināt Maskavai aptuveni 10 miljardus dolāru, kas varētu tikt izmantoti militārām vajadzībām.
“Sankciju atcelšana tikai pasliktinās situāciju un dos Krievijai vairāk resursu karam,” uzsvēra Ukrainas prezidents.
Viņš arī paziņoja, ka Ukraina plāno izvietot ekspertu grupas vairākās valstīs, lai palīdzētu partneriem cīņā pret “Shahed” tipa bezpilota lidaparātiem.
Tikmēr Amerikas Savienotās Valstis uz 30 dienām atcēla ierobežojumus Krievijas naftas un naftas produktu iegādei, kas tiek glabāti tankkuģos. Dokumentā norādīts, ka šie nosacījumi būs spēkā līdz 2026. gada 11. aprīlim.
Savukārt Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms asi kritizēja bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu, nodēvējot viņu par Krievijas prezidenta Vladimira Putina “kucēnu”.
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, Eiropadomes prezidents Antoniu Košta piektdien nosodīja ASV lēmumu mīkstināt Krievijas naftai noteiktās Savienoto Valstu sankcijas, norādot, ka ASV lēmums ir “ļoti satraucošs, jo tas ietekmē Eiropas drošību”.
Vašingtona uz laiku ir atļāvusi pārdot Krievijas naftu, kas atrodas tankkuģos jūrā, šādi cenšoties ierobežot naftas cenu kāpumu, ko izraisījis Izraēlas un ASV karš ar Irānu.
Lēmums par Krievijas naftai noteikto sankciju mazināšanu izsaucis pretestību no daudzu rietumvalstu puses, kas norāda, ka ieņēmumi var tikt izmantoti, lai finansētu Krievijas karu pret Ukrainu.
“ASV vienpusējais lēmums atcelt sankcijas ir ļoti satraucošs, jo tas ietekmē Eiropas drošību,” platformā “X” pauda Košta.
“Ekonomiskā spiediena palielināšana uz Krieviju ir izšķiroša, lai tā piekristu nopietnām sarunām par taisnīgu un ilgstošu mieru,” norādīja Eiropadomes prezidents.
“Sankciju vājināšana palielina Krievijas resursus agresijas kara veikšanai pret Ukrainu,” piebilda Košta.
ASV un Izraēlas triecieni Irānai un Teherānas atbildes uzbrukumi Persijas līča reģionā ir gandrīz apturējuši tranzītu caur stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu, izraisot globālo naftas cenu kāpumu.
Krievija no tā ir guvusi labumu, jo augstās cenas palīdz Maskavai uzlabot budžeta situāciju.
Eiropas Komisijas (EK) preses sekretāre Paula Piņu piektdien preses konferencē sacīja, ka kopš Irānas kara sākuma Maskava ir guvusi 150 miljonus dolāru dienā papildu ieņēmumos no naftas pārdošanas.
“Nav pienācis laiks mīkstināt sankcijas pret Krieviju,” sacīja EK pārstāve, raksturojot Kremli kā “iespējams, lielāko ieguvēju” no Irānas kara.
Eiropas Savienība (ES) 2022. gadā aizliedza Krievijas jēlnaftas importu pa jūru, savukārt cauruļvadu eksports caur Ukrainu uz Ungāriju un Slovākiju kopš janvāra ir faktiski bloķēts.
