FOTO. Asinīm un asarām slacīti 4 kara gadi. Svarīgākais, kas mums par to jāzina, esot tik tuvu 0
Krievijas iebrukums Ukrainā pirms četriem gadiem izraisīja lielāko konfliktu Eiropā kopš Otrā pasaules kara, radot milzīgas ciešanas civiliedzīvotājiem un smagus pārbaudījumus karavīriem, vienlaikus pārrakstot drošības kārtību pasaulē. Tie ir bijuši četri asinīm un asarām slacīti gadi Ukrainā, kas paņēmuši daudzas dzīvības… Tas nekad neaizmirsīsies, par to nākotnē rakstīs grāmatās.
Otrdien karadarbība ieiet piektajā gadā, un pagaidām nekas neliecina, ka tā drīzumā varētu beigties.
ASV ir starpnieks sarunās ar Maskavas un Kijivas delegācijām kā daļu no Trampa administrācijas gadu ilgajiem centieniem panākt mieru. Taču būtisku domstarpību – piemēram, par Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju nākotni un Ukrainas drošības garantijām pēc kara – saskaņošana ir kavējusi progresu.
Tikmēr kaujas laukā gājuši bojā tūkstošiem abu valstu karavīru, bet Ukrainas civiliedzīvotāji gadiem ilgi cietuši no Krievijas gaisa triecieniem, kas izraisījuši ilgstošus elektrības un ūdens padeves pārtraukumus.
Lūk, ieskats konfliktā skaitļos kopš pilna mēroga iebrukuma 2022. gada 24. februārī.
1,8 miljoni – tik liels ir aplēstais kopējais nogalināto, ievainoto vai bezvēsts pazudušo cilvēku skaits abās pusēs, liecina pagājušajā mēnesī publicēts Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) ziņojums.
Tajā norādīts, ka laika posmā no 2022. gada februāra līdz 2025. gada decembrim Krievija cietusi 1,2 miljonu cilvēku zaudējumu, tostarp līdz pat 325 tūkstošiem kritušo karavīru – tas ir lielākais jebkad bojāgājušo karavīru skaits kopš Otrā pasaules kara.
Krievija nav publiskojusi jaunākus datus par kaujās kritušajiem kopš 2023. gada janvāra, kad tā paziņoja par vairāk nekā 80 karavīru bojāeju Ukrainas triecienā, tādējādi vienīgais kopējais Maskavas oficiāli apstiprinātais militāro nāvju skaits nedaudz pārsniedz 6000.
CSIS lēš, ka Ukrainas militārie zaudējumi sasniedz ap 500 000–600 000 cilvēku.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šomēnes paziņoja, ka karā gājuši bojā 55 000 Ukrainas karavīru. Daudzi tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, viņš norādīja.
Ne Maskava, ne Kijiva savlaicīgi nepublisko precīzus datus par militārajiem zaudējumiem. Neatkarīga šo skaitļu pārbaude nav iespējama.
14 999 – tik daudz civiliedzīvotāju nāvju Ukrainā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma ir reģistrējusi ANO Cilvēktiesību uzraudzības misija. Tomēr tā norāda, ka patiesais skaits, visticamāk, ir lielāks. Tajā pašā periodā ievainoti vairāk nekā 40 600 civiliedzīvotāju, teikts decembra ziņojumā.
Karš prasījis vismaz 763 bērnu dzīvības, liecina ANO dati. Pagājušais gads bija nāvējošākais civiliedzīvotājiem kopš 2022. gada. 2025. gadā konfliktā Ukrainā nogalināti 2514 civiliedzīvotāji, bet 12 142 ievainoti – tas ir par 31% vairāk nekā 2024. gadā.
19,4% – tik liela daļa Ukrainas teritorijas pašlaik atrodas Krievijas okupācijā, liecina Kara izpētes institūta (Institute for the Study of War) dati.
Pēdējā gada laikā Krievija izcīnījusi tikai 0,79% Ukrainas teritorijas, liecina Vašingtonā bāzētās domnīcas aprēķins, kas šomēnes iesniegts aģentūrai Associated Press. Tas apliecina, cik nelielu progresu Maskavas spēki guvuši, neraugoties uz milzīgajiem patērētajiem cilvēku un tehnikas resursiem.
Pirms pilna mēroga iebrukuma Krievija kontrolēja gandrīz 7% Ukrainas teritorijas, tostarp Krimu un daļu Doneckas un Luhanskas apgabalu, kur Maskavas atbalstītie separātisti cīnījās ar Ukrainas armiju, liecina Ukrainas amatpersonu un Rietumu analītiķu dati.
13% liels bija ārvalstu militārās palīdzības samazinājums Kijivai pagājušajā gadā, salīdzinot ar vidējo gada apjomu 2022.–2024. gadā, liecina Vācijas institūta dati, kas reģistrē atbalstu Ukrainai.
ASV prezidents Donalds Tramps pēc stāšanās amatā pirms vairāk nekā gada pārtrauca ar ASV budžeta līdzekļiem apmaksātu ieroču piegādi Ukrainai. Eiropas valstis, cenšoties kompensēt šo trūkumu, pagājušajā gadā palielināja militāro palīdzību par 67%, salīdzinot ar 2022.–2024. gada periodu, teikts šomēnes publicētajā institūta ziņojumā.
Ārvalstu humānā un finanšu palīdzība Ukrainai pagājušajā gadā samazinājās par 5%, salīdzinot ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju.
5,9 miljoni Ukrainas civiliedzīvotāju ir pametuši valsti. Apmēram 5,3 miljoni no viņiem raduši patvērumu Eiropā, liecina šomēnes publicēts ANO biroja Ukrainā ziņojums.
Vēl aptuveni 3,7 miljoni ukraiņu, kuri bijuši spiesti pamest savas mājas, pārcēlušies uz citām vietām pašu valstī, ANO ziņoja decembrī.
Pirms kara Ukrainas iedzīvotāju skaits pārsniedza 40 miljonus.
2 851 Krievijas uzbrukums ietekmējis medicīniskās aprūpes nodrošināšanu Ukrainā, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati par periodu no pilna mēroga iebrukuma sākuma līdz 11. februārim.
No tiem 2347 triecieni bijuši vērsti tieši pret veselības aprūpes iestādēm, kā arī nodarīti postījumi transportlīdzekļiem un medicīnas preču noliktavām.
Materiāls tapis, apkopojot informāciju no dažādiem ārvalstu resursiem.
