FOTO. “Valdība tikai izrādās TV!” Grieķi ir izmisuši un nikni par uguns izpostītajiem īpašumiem un pamešanu likteņa varā 10
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Grieķijas premjers Kirjaks Micotakis atvainojies pilsoņiem par varas nespēju tikt galā ar mežu ugunsgrēkiem, kas Grieķijā šajās dienās liesmo gandrīz 600 vietās visos valsts reģionos. Intensīvākā cīņa ar uguni notiek Grieķijas otrajā lielākajā salā Eibojā, kā arī galvaspilsētas apkaimē. Kopš jūlija beigām ugunsgrēki Grieķijā nopostījuši vairāk nekā 55 tūkstošu hektāru platību.
Micotakis TV uzrunā tautai pirmdien atzina, ka notiekošais ir “nepieredzētu apmēru dabas katastrofa”: “Šīs dienas mūsu valstij ir vienas no grūtākajām pēdējo gadu desmitu laikā.” Kopš nedēļas sākuma nācies veikt jau vairāk nekā 60 liesmu un dūmu apdraudētu apdzīvotu vietu evakuāciju.
Uguns aprijusi simtiem māju. Nereti vecāka gadagājuma grieķi kavējas atstāt mājas, aicinot, lai ugunsdzēsēji tās nosargā, taču tas ne vienmēr izdodas. Līdzās ugunsdzēsējiem un armijai bez atpūtas glābšanas darbos piedalās simtiem brīvprātīgo.
Klimata sekas
Situāciju pasliktina pēdējo 30 gadu laikā ilgākais un spēcīgākais vasaras karstuma periods – ieilgušais sausums un gaisa temperatūra līdz pat 45 grādiem pēc Celsija skalas, kā arī spēcīgais vējš. Vairākos gadījumos liesmas izdevies apturēt tikai tāpēc, ka tās atdūrušās pret autoceļiem. Kāda ugunsdzēsības amatpersona aģentūrai AFP apgalvoja, ka ūdens, ko virs degošajām platībām izmet specializētās lidmašīnas, karstuma dēļ daļēji izgaro, pirms sasniedz liesmas.
“Ir skaidri redzams, ka klimata krīze skārusi visu planētu. Tas ir izskaidrojums, taču ne attaisnojums vai alibi. Mēs, iespējams, darījām visu, kas ir cilvēka spēkos, taču daudzos gadījumos nevienādajā cīņā ar dabu tas nebija pietiekami,” uzrunā atzina premjers. Valstī aug neapmierinātība par Micotaka valdības nepietiekamo rīcību cīņā ar savvaļas ugunsgrēkiem. Daudzviet izdegušas vietas un dabas ainavas, kas vietējiem saistās ar sentimentālām atmiņām. Iedzīvotāji ir neizpratnē, kādēļ atbildīgo dienestu rīcībā tik maz specializēto transporta līdzekļu un ugunsdzēšanai paredzētas aviācijas, ja jau katru gadu ticis runāts par augošo ugunsbīstamību.
“Viss, ko valdība dara, ir izrādīšanās televīzijā, kur viņi, sakārtoti un uzspodrināti, stāsta mums, ka tas vēl ir liels panākums, ka neesam visi gājuši bojā ugunī. Viņiem vajadzēja pieņemt darbā ugunsdzēsējus, nevis tūkstošiem jaunu policistu,” raidītāja “Deutsche Welle” korespondentam sūdzējās Atēnu pievārtes Krioneri ciema iedzīvotājs.
Egejas jūras Eibojas salā, netālu no Atēnām, uguns izputinājusi simtiem fermeru. Zemnieki ir saniknoti, jo uzskata, ka teju nedēļu ilgajā ugunsgrēku laikā tikuši pamesti savam liktenim – valdība esot visus ugunsdzēsēju spēkus savilkusi Atēnu nosargāšanai.
Amatpersonas gan norāda, ka Eibojas dzēšanā piedalījušies 570 ugunsdzēsēji un ap 2000 salas iedzīvotāju evakuēti ar prāmjiem. Tikmēr arī uguns skarto Atēnu priekšpilsētu iedzīvotāji ir nemierā un gaida valdības solītās pagaidu mītnes un palīdzību.
Eiropas Savienības (ES) un citas valstis palīgā Grieķijai nosūtījušas vai apsolījušas nosūtīt vairāk nekā 20 ugunsdzēsēju lidmašīnas, 250 ugunsdzēsēju tehnikas vienību un 1200 ugunsdzēsēju. Paši grieķu ugunsdzēsēji presei sūdzas par novecojušo tehniku un ekipējumu. Kritiku izraisa arī tas, ka valdībai vajadzēja vairākas dienas, pirms palīgā tika saukta armija.
Grieķijas premjerministrs mēģinājis mazināt dusmas, atvainojoties un solot kompensācijas cietušajiem. Micotakis paziņoja, ka “pilnībā saprot, kādas sāpes izjutuši mūsu līdzpilsoņi, kuri redzēja, kā nodeg viņu mājas”. Gadījumā, ja konstatēs kādas neizdarības cīņā ar uguni, vainīgie tiks saukti pie atbildības. No Grieķijas budžeta kompensācijām piešķirs 500 miljonus eiro, tostarp, lai finansētu atjaunošanas darbus. Nodegušo mežu vietā paredzēts stādīt jaunus. Tomēr koku ataugšana prasīs pārdesmit gadu.
Tikmēr bez apauguma palikušās kalnu nogāzes, sākoties lietiem, radīs zemes noslīdējuma draudus ielejās, nerunājot par to, ka lietus aizskalos auglīgo zemes virskārtu. Novērotāji nav pārliecināti, vai iecere par zaudējumu kompensācijām pilnībā īstenosies, jo posts ir pārāk liels, turklāt Grieķijas ekonomiskais stāvoklis šobrīd nav spožs.
To iedragājusi gan Covid-19 pandēmija, gan apstāklis, ka valsts vēl pilnībā nav atkopusies no 2015. gada finanšu krīzes. Vēl nesen grieķiem bija cerības, ka palīdzēs tūristu plūsmas atjaunošanās, taču katastrofālie ugunsgrēki tām pārvilkuši svītru. Degšana apdraud tūristu iecienītos antīkos pieminekļus, un tāpat dūmu ieskauto Atēnu Akropoli nācies apskatei slēgt.
Grieķijas valdība cer uz ES līdzekļiem dabas katastrofas gadījumiem. Tāpat tiek cerēts uz fondiem ekonomikas atjaunošanai pēc Covid-19, tomēr tie pārsvarā domāti ekoloģiskiem, zaļajiem risinājumiem, kas ne vienmēr atbilst Grieķijas specifikai. Piemēram, valsts joprojām cenšas izmantot ogļu elektrostacijas, kaut saulainais klimats rada visus priekšnosacījumus saules enerģijas izmantošanai. Uguns ir sadedzinājusi vai sabojājusi ap 2000 elektrolīniju balstu un pārrāvusi elektroapgādes līnijas, kuru atjaunošana arī prasīs līdzekļus – jau zināms, ka elektroenerģijas cenas septembrī tāpēc augs par 15%.
