“Problēma nav ar NVO.” Titavs kritizē Kulberga biroja darbu un atklāj, kas nogāja greizi 0

Pievieno LA.LV

Premjerministra Andra Kulberga ieceri pārskatīt nevalstisko organizāciju (NVO) finansējumu pavada asas diskusijas, tomēr polittehnologs Dans Titavs uzskata, ka lielākā problēma šajā gadījumā nav saistīta ar pašām NVO, bet gan ar to, kā tika sagatavots valdības darbs. TV24 raidījumā “Ziņu top” viņš kritizēja Ministru prezidenta biroja darbu.

Kokteilis
24 lietas, kas mirst kopā ar vecākajām paaudzēm – ikvienam pāri 40 tas ir kā dūriens sirdī
Kokteilis
6 Latvijas novadi, kuros dzīvo visgudrākie cilvēki – šeit prot ne tikai pelnīt, bet arī gudri saimniekot
RAKSTA REDAKTORS
Šausmu stāsts no Jēkabpils slimnīcas – mediķi izraisa dzemdības, kurās mazulis piedzimst bez dzīvības pazīmēm 49
Lasīt citas ziņas

“Problēma nav ar NVO, bet problēma ar to, ka komunikācijas departamenta, Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas prezentācija bija, kā izteicās ministru prezidents, mēsls,” sacīja Titavs.

Viņaprāt, pirms sēdes Ministru prezidenta birojam vajadzēja izvērtēt sagatavotos materiālus un laikus secināt, ka ar tiem nav iespējams kvalitatīvi strādāt. Tādā gadījumā sēdi būtu bijis jāatliek, nevis jāaicina NVO pārstāvji uz vairākām stundām, lai beigās secinātu, ka pie jautājuma jāatgriežas vēlāk.

CITI ŠOBRĪD LASA

Titavs uzsvēra, ka šajā gadījumā atbildība jāuzņemas tieši Ministru prezidenta birojam.

Vienlaikus viņš atzina, ka pats jautājums par NVO finansējumu ir sarežģīts. Viņa ieskatā Latvijā ir daudz organizāciju, kas dara nozīmīgu darbu un ir pelnījušas valsts atbalstu, taču līdzās tām esot arī organizācijas, kuru darbības lietderība rada jautājumus.

“Tur ir ļoti daudz cienījamu organizāciju, kas cienīgi strādā, palīdz un tā tālāk, un kas ir droši vien pelnījušas saņemt valsts finansējumu. Savukārt ir ļoti daudz parazītu organizāciju, kas dara – neviens nezina, ko,” sacīja Titavs.

Viņš kā piemēru minēja Latvijas Pilsonisko aliansi, kuras gada budžets, pēc viņa teiktā, ir aptuveni 700 tūkstoši eiro. Aptuveni 60 tūkstoši no šīs summas esot biedru nauda, bet pārējais – Eiropas Savienības un valsts finansējums.

Titavs norādīja, ka no šīs summas aptuveni 350 tūkstoši eiro tiekot novirzīti algām, bet vēl aptuveni 200 tūkstoši eiro uzrādīti pozīcijā “citi izdevumi”. Viņaprāt, šādi skaitļi rada pamatotus jautājumus par to, kā tiek izmantots publiskais finansējums.

Vienlaikus Titavs uzsvēra, ka nevajadzētu vienā kategorijā likt visas NVO. Viņaprāt, problēma rodas tad, ja līdzās organizācijām, kas patiešām dara sabiedrībai nepieciešamu darbu, pastāv arī tādas, kuru finansējuma lietderību ir grūti pamatot.

“Nevalstiskās organizācijas ir organizācijas, kas ir nevalstiskas. Tajā brīdī, kad viņas sāk saņemt valsts naudu, tad viņas kļūst par valstiskām organizācijām, un tad ir problēma,” sacīja Titavs.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.