“airBaltic” padome apstiprina aviokompānijas biznesa plānu – tiks piesaistīta iespaidīga naudas summa 44
Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas tostarp likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām (“Senior Secured Notes”) esošo nodrošinājuma kopumu, kā arī samazināt plānoto lidmašīnu floti no 100 līdz aptuveni 40 lidmašīnām 2031. gadā, aģentūru LETA informēja “airBaltic”.
Lidsabiedrībā min, ka “airBaltic” biznesa plāna galvenie akcenti paredz, ka Rīga arī turpmāk būs “airBaltic” galvenais darbības centrs, īstenojot jaunu, uz pieprasījumu balstītu maršrutu tīkla stratēģiju un turpinot nodrošināt Latvijas un plašāka Baltijas reģiona savienojamību.
Tāpat biznesa plāns paredz “Airbus A220-300” flotes apmēra pielāgošanu un efektīvākas darbības nodrošināšanu, īstenojot peļņas uzlabošanas programmu. Tās mērķis ir sasniegt aptuveni 45 miljonu eiro regulāru ikgadējo finansiālo ieguvumu.
“airBaltic” paredz, ka līdz 2026. gada beigām tā ekspluatēs aptuveni 36 “Airbus A220-300” lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd, flotei pakāpeniski palielinoties līdz apmēram 40 lidmašīnām 2031. gadā.
Vienlaikus lidsabiedrības tuvākā laika likviditātei plānots piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.
Tāpat ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.
Prognozēts, ka kompānijas ieņēmumi pieaugs no 779 miljoniem eiro 2025. gadā līdz aptuveni 800 miljoniem eiro 2027. gadā un vienam miljardam eiro 2031. gadā. Prognozēts arī, ka “airBaltic” koriģētā peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma, amortizācijas un nomas atskaitījumiem, kā arī pirms uzkrājumiem tiesvedībām (EBITDAR) pieaugs no 143,9 miljoniem eiro 2025. gadā līdz aptuveni 300 miljoniem eiro 2031. gadā, EBITDAR maržai palielinoties no 18,5% līdz 25-29%.
Prognozēts, ka neto parāda attiecība pret EBITDAR samazināsies no 8,94 reizēm 2025. gadā līdz aptuveni 1,6 reizēm 2031. gadā.
Vienlaikus “airBaltic” turpina izpildīt pilnu lidojumu programmu ierastajā režīmā, un klientu biļetes, rezervācijas un sniegtie pakalpojumi netiek ietekmēti. Šī plāna mērķis esot stiprināt lidsabiedrību ilgtermiņā.
Lidsabiedrības plāns paredz koncentrētāku maršrutu tīklu ar Rīgu kā tā centrālo mezglu, samazinātu floti, ko pilnībā veido “Airbus A220-300” lidmašīnas, ciešākas ACMI jeb lidmašīnu nomas ar apkalpi partnerības visa gada garumā, kā arī uzlabotu darbības efektivitāti. Plāna mērķis ir veidot noturīgāku uzņēmējdarbības modeli ar lielāku finansiālo ilgtspēju.
Aviokompānijā uzsver, ka ierosinātais pagaidu finansējums un plašāka rekapitalizācija vēl nav saskaņota vai pabeigta, un tās īstenošana ir atkarīga no vienošanās ar ieinteresētajām pusēm, nepieciešamo obligāciju turētāju lēmumu pieņemšanas un citu nepieciešamo apstiprinājumu saņemšanas.
Atbilstoši ierosinātajai rekapitalizācijai un jaunajam biznesa plānam “airBaltic” 2029. gada nodrošināto prioritāro obligāciju (“Senior Secured Notes”) turētāji tiek aicināti piedalīties gaidāmajā balsošanas procesā. Atkārtotais balsojums par nepieciešamajiem lēmumiem notiks pirmdien, 17. augustā, un paredzams, ka tam sekos turpmākas balsošanas kārtas.
“airBaltic” norāda, ka plāns ir būtiski pārskatīts mainītiem darbības apstākļiem. Iepriekšējais biznesa plāns, kas tika izstrādāts, gatavojoties potenciālajam sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam (IPO), paredzēja stabilu pasažieru skaita un biļešu ieņēmumu pieaugumu Baltijas reģionā un plašākos Eiropas tirgos, tādējādi atbalstot flotes paplašināšanu līdz 100 lidmašīnām.
Kompānijā skaidro, ka kopš tā laika darbības apstākļi ir būtiski mainījušies. Pieprasījuma un ieņēmumu pieaugums ir palēninājies, ģeopolitiskie notikumi Ukrainā un Tuvajos Austrumos ir palielinājuši nenoteiktību un darbības izmaksas, savukārt ilgstošie “Pratt & Whitney” dzinēju pieejamības ierobežojumi ir ietekmējuši lidsabiedrības spēju pilnvērtīgi izmantot visu floti.
Pēc kompānijā teiktā, pārskatītais biznesa plāns reaģē uz šīm pārmaiņām, apzināti mainot prioritātes – vispirms finansiālā stabilitāte, pēc tam izaugsme. Tas pielāgo “airBaltic” maršrutu tīklu, floti, izmaksu bāzi un kapitāla struktūru pašreizējiem tirgus apstākļiem, vienlaikus saglabājot lidsabiedrības būtisko lomu Latvijas un plašāka Baltijas reģiona savienojamības nodrošināšanā. Turpmākā izaugsme būšot pārdomāta un vērsta uz iespējām, kas veicina ilgtspējīgu rentabilitāti, naudas plūsmas veidošanu un spēcīgāku bilanci.
Biznesa plāns paredz maršrutu tīkla attīstības stratēģiju, kuras centrā ir Rīga kā lidsabiedrības galvenā bāze. Tā vietā, lai īstenotu apjomīgu darbības paplašināšanu, “airBaltic” turpmāk koncentrēsies uz klātbūtnes nostiprināšanu esošajos tirgos, palielinot maršrutu piedāvājumu un lidojumu biežumu tur, kur pieprasījums un rentabilitāte ir visaugstākā. Papildu maršrutiem no Rīgas uzņēmums arī turpmāk piedāvās atsevišķus tiešos reisus no citām savām bāzēm. Savukārt taktiskie un sezonālie lidojumi ļaus efektīvāk izmantot floti visa gada garumā.
Kompānijā norāda, ka, neraugoties uz mazāku floti, paredzams, ka regulāro lidojumu kapacitāte kopumā saglabāsies stabila, pateicoties efektīvākai lidmašīnu izmantošanai. Turklāt ciešāka komerciālā sadarbība ar ACMI partneriem nodrošinās efektīvāku lidaparātu izmantošanu visa gada garumā, vienlaikus mazinot uzņēmuma darbības sezonālās svārstības.
Plānots, ka regulāro lidojumu kopējais piedāvājums (ASK) jeb pieejamie sēdvietu kilometri, kas raksturo lidsabiedrības piedāvāto lidojumu kapacitāti, samazināsies no aptuveni 9,6 miljardiem 2026. gadā līdz 8,7 miljardiem 2027. gadā, bet pēc tam pakāpeniski pieaugs līdz aptuveni 10,5 miljardiem 2031. gadā.
Lidsabiedrības ieskatā ciešāka komerciālā sadarbība ar ACMI klientiem veicinās “airBaltic” atgriešanos pie rentabilitātes jaunā darbības modeļa laikā. Līdzsvarotāka kapacitātes izmantošana gan vasaras, gan ziemas sezonā veicinās peļņas maržu uzlabošanos, būtiski samazinot uzņēmuma fiksēto izmaksu slogu ziemas sezonā. Vienlaikus tā mazinās maršrutu tīkla biznesa sezonalitāti, dažādos ieņēmumu avotus un nodrošinās lielāku elastību lidmašīnu izmantošanā atbilstoši tirgus pieprasījumam.
Īstenojot flotes, maršrutu tīkla un darbības efektivitātes pasākumu kopumu, “airBaltic” mērķis ir sasniegt aptuveni 45 miljonu eiro regulāru ikgadējo finansiālo ieguvumu, galvenokārt samazinot darbības izmaksas, kā arī izmantojot papildu ieņēmumu iespējas. Pārskatītajā plānā līdztekus ieņēmumu pieaugumam prioritāte piešķirta stingrai izmaksu disciplīnai, lai stiprinātu uzņēmuma finansiālo stāvokli. Paredzams, ka peļņas maržas un naudas plūsmas uzlabojumus nodrošinās gan disciplinētāka kapacitātes izmantošana, gan strukturāli zemāka izmaksu bāze.
Lai nodrošinātu īstermiņa likviditātes vajadzības un atbalstītu pārskatītā darbības plāna īstenošanu, “airBaltic” plāno piesaistīt pagaidu finansējumu 225 miljonu eiro apmērā, izmantojot 2029. gada nodrošināto prioritāro obligāciju esošo nodrošinājuma kopumu. Tas paredzēts kā pārejas risinājums līdz ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanai, un tā piesaiste ir atkarīga no nepieciešamo obligāciju turētāju lēmumu pieņemšanas un citu apstiprinājumu saņemšanas.
Ierosinātā ilgtermiņa rekapitalizācija paredz līdz 225 miljoniem eiro jauna aizņēmuma finansējuma un 100 miljonus eiro jauna pašu kapitāla. Rekapitalizācijas laikā daļu no esošajām 2029. gada nodrošinātajām prioritārajām obligācijām paredzēts pārvērst uzņēmuma kapitāla daļās, savukārt atlikušo daļu aizstāt ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā. Atsevišķu ierosinātās rekapitalizācijas elementu īstenošanai vēl ir nepieciešams saņemt attiecīgos apstiprinājumus.
Biznesa plāns paredz arī uzņēmuma finanšu stāvokļa pakāpenisku nostiprināšanos – gan uzlabojoties darbības rezultātiem, gan īstenojot ierosināto rekapitalizāciju. To atspoguļo neto parāda attiecība pret EBITDAR (uzņēmuma pamatdarbības peļņu) – rādītājs, kas norāda, cik reižu uzņēmuma neto parāds pārsniedz tā gada pelnītspēju; jo tas mazāks, jo stabilāka ir uzņēmuma finanšu situācija. Prognozēts, ka pēc rekapitalizācijas pabeigšanas 2026. gada beigās šis rādītājs būs aptuveni 4,8, līdz 2029. gada beigām samazināsies līdz aptuveni 2,4 un līdz 2031. gada beigām – līdz aptuveni 1,6.
Uzņēmums turpina īstenot biznesa plānu, veicot vairākus savstarpēji saistītus pasākumus, un nepieciešamības gadījumā sniegs papildu paziņojumus, izmantojot biržas informācijas atklāšanas sistēmu.
“airBaltic” turpina darbību ierastajā režīmā, un visi plānotie lidojumi tiek veikti atbilstoši lidojumu grafikam.
LETA jau ziņoja, ka “airBaltic” obligāciju turētāju sanāksmē 3. augustā, kurā bija plānots lemt par obligāciju procentu maksājumu atlikšanu un finansējuma piesaistes iespējām, netika savākts nepieciešamais kvorums, tāpēc 17. augustā plānots organizēt atkārtotu sanāksmi.
Atbilstoši Ministru kabineta (MK) dotajam uzdevumam Valsts kase pārstāvēja Latviju šajā sanāksmē un iesniedza balsojumu. Valsts balsojuma pozīcija iepriekš tika apstiprināta MK sēdes slēgtajā daļā.
Uz jautājumu, vai tādēļ, ka obligāciju turētāju sanāksme ir pārcelta uz 17. augustu, “airBaltic” tomēr būs jāmaksā 14. augustā paredzētie procentu maksājumi, kurus bija plānots kapitalizēt, “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs iepriekš aģentūrai LETA teica: “Domāju, ka nebūs jāmaksā, jo prospektā ir termiņš, kurā tas ir jāizdara, un mēs to nepārkāpjam.”
Informācija obligāciju emisiju prospektā liecina, ka ir paredzēta ierobežota iespēja kavēt procentu maksājumus 14 dienu periodu. Tas nav formulēts kā atļauja nemaksāt procentus, bet gan kā nosacījums, kad kavējums vēl netiek uzskatīts par saistību neizpildi.
Savukārt Valsts kasē aģentūrai LETA norādīja, ka, visticamāk, “airBaltic” būs jāmaksā 14. augustā paredzētie procentu maksājumi.
Atbildīgās amatpersonas iepriekš neatklāja, kāds tieši būs “airBaltic” piedāvājums finansējuma piesaistei, kā arī potenciālais finansējuma apmērs.
“airBaltic” paziņojumā obligāciju turētājiem bija norādīts, ka sanāksmē plānots lemt par procentu maksājumu, kas jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, kapitalizāciju. Proti, procenti netiktu izmaksāti naudā, bet tiktu pieskaitīti obligāciju pamatsummai.
Tāpat bija plānots lemt par atbrīvojumu no prasības ievērot obligāciju apkalpošanas rezerves konta nosacījumus attiecībā uz šiem diviem procentu maksājumu periodiem, kā arī par atbrīvojumu no obligācijās noteiktajām minimālajām likviditātes prasībām, lai obligacionāri uz laiku atteiktos no tiesībām uzskatīt prasību neizpildi par saistību pārkāpumu.
Paziņojumā teikts, ka “airBaltic” veic visaptverošu kapitāla struktūras pārskatīšanu, tādēļ lidsabiedrība plāno piesaistīt pagaidu finansējumu, lai nodrošinātu pietiekamu likviditāti laikā, kamēr tiek veikta pārskatīšana. Obligacionāri varēs piedalīties iespējamajā pagaidu finansējumā, kad tiks izstrādāti pagaidu finansējuma noteikumi.
2024. gadā “airBaltic” emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5% procentu likmi gadā, tostarp valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā.
Tāpat ziņots, ka “airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
