“Ko? Tā arī notiek?” Sievieti patīkami pārsteidz pasažieru rīcība sabiedriskajā transportā 0
Reizēm pietiek ar pavisam nelielu žestu, lai kādam citam brauciens sabiedriskajā transportā kļūtu patīkamāks. Vietnē “Threads” kāda sieviete dalījusies ar savu pieredzi, atklājot, ka pēc ilgāka pārtraukuma, atkal braucot ar sabiedrisko transportu, viņu patīkami pārsteigusi apkārtējo pasažieru attieksme.
Sieviete tramvajā braukusi kopā ar bērnu un pamanījusi, ka, lai gan tramvajs nav bijis pārpildīts, lielākā daļa sēdvietu bija aizņemtas. Tomēr, tiklīdz viņa ar bērnu iekāpusi, kāds pasažieris viņu palaidis apsēsties savā vietā.
“Es sen nebiju braukusi ar sabiedrisko transportu. Un mani patiesi nošokēja redzētais. Tramvajs nebija baigi pilns, bet lielākoties visas sēdvietas bija aizņemtas. Es biju ar bērnu. Iekāpjam iekšā un mūs momentā palaida apsēsties! Ko? Tā arī notiek? Vēl novēroju, iekāpj vecāka gada gājuma cilvēki un ziniet jaunieši momentā palaiž apsēsties, nevajag ne prasīt, ne bakstīt un pat pietur roku, lai vieglāk būtu apsēsties. Esmu ļoti priecīga par mūsu jauniešiem un līdzcilvēkiem,” viņa raksta.
Taču komentāros atklājas, ka šāda atsaucība sabiedriskajā transportā nebūt nav ikdiena. Lai gan vairāki cilvēki dalās ar pozitīviem piemēriem un atzīst, ka arī paši cenšas palaist apsēsties bērnus, grūtnieces un vecāka gadagājuma cilvēkus, citi stāsta par pavisam pretējām situācijām.
Kāda komentētāja norāda, ka viņai, braucot ar 25. autobusu, šādu situāciju piedzīvot neizdodas: “Nu braucot ar 25 autobusu to nepiedzīvosi. Jaunatnei deguni telefonos, pat nākas aizrādīt, ja iekāpj vecāki pensionāri.”
Arī cita sieviete atzīst, ka viņai ar bērnu ne vienmēr bijusi iespēja saņemt palīdzību no apkārtējiem. Savukārt vēl kāda komentētāja stāsta par situāciju, kad, būdama grūtniece, pilnā autobusā vietu viņai piedāvājušas tieši pensionāres, kamēr daļa vīriešu uz viņu vienkārši noskatījušies.
Tiesa, netrūkst arī pretēju piemēru. Vairāki cilvēki raksta, ka jaunieši paši piedāvājuši vietu bērniem vai viņu vecākiem, kā arī palīdzējuši citās situācijās. Tādēļ diskusija izvērtusies par atšķirīgo pieredzi sabiedriskajā transportā, kur vienā braucienā pasažieri var būt ļoti atsaucīgi, bet citā nākas pašiem lūgt vai aizrādīt, lai kāds atbrīvotu vietu.
