“Varam piedzīvot ļoti smagu saimniecisko krīzi.” Tirgotāji spiesti slēgt tirdzniecības vietas, jo nespēj samaksāt nodokļus un īri 27
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nekustamo īpašumu starpniecības uzņēmuma “Ober-Haus Real Estate Latvia” valdes priekšsēdētāju Diānu Frīdenbergu izjautāja Zigfrīds Dzedulis.
Vai vīrusa ietekmē nekustamo īpašumu tirgū nav iestājusies krīze?
D. Frīdenbergu: Nē, krīzes nav. Bet vīrusa ietekmē gan nozares uzņēmējiem, gan darījumos iesaistītajiem klientiem mainījusies vide jeb apstākļi, kādos esam spiesti strādāt. Visvairāk šo ietekmi izjuta vīrusa izplatības pirmajā vilnī, kad vēl trūka attālinātā darba pieredzes. Pašlaik, kad pāri veļas otrais vilnis, pieredze jau ir lielāka, esam iemācījušies ātrāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Darījumu kļuvis mazāk?
Kopš vīrusa izplatības sākuma dažos aizvadītā gada mēnešos darījumu skaits pat palielinājies. Tomēr gada griezumā tas tiešām ir nedaudz samazinājies. Iemesls – jaunajos apstākļos darījumu procedūras kļuvušas ilgākas nekā bija iepriekš. Tās ietekmē gan vīruss, gan jaunās likumos ietvertās prasības un valdības noteiktie ierobežojumi darījumu dalībniekiem – īpašumu pārdevējiem, pircējiem, starpniekiem, notāriem, kreditētājiem.
Protams, procedūras daļēji esam atvieglojuši gan ar elektroniskajiem parakstiem, gan attālinātajām vizītēm pie notāriem, kuru nebija vīrusa izplatības sākumā. Tomēr darījuma noslēgšanai vajag vairāk laika, nekā vajadzēja iepriekš. Mūsuprāt, daļa pircēju gaidīja arī būtisku cenu samazināšanos krīzes ietekmē, tāpēc atlika īpašumu iegādi. Bet pašlaik, saprotot, ka cenu svārstības ir minimālas, ir ieinteresēti veikt pirkumu.
Kurās jomās vīrusa ietekmi jūt visvairāk?
Visvairāk vīrusa ietekmē cietis tirdzniecības telpu tirgus. Piemēram, Rīgas centra ielās daudzu agrāko veikalu telpas stāv tukšas.
Tādi paši tukši agrāko veikalu skatlogi redzami arī Daugavpilī, Liepājā un citās pilsētās. Un diezin vai šo tukšumu spēs aizpildīt attālinātā tirdzniecība interneta veikalos.
To pašu var teikt arī par kafejnīcu, bāru, restorānu telpām. Pat lielveikalos palielinās tirdzniecībai neizmantotās platības. Salīdzinājumam – vēl pirms pāris gadiem bija gandrīz neiespējami atrast kādu brīvu tirdzniecības vietu. Pašlaik daudzviet tirdzniecības telpas tiek piedāvātas par ievērojami zemākām cenām, bet pircēju vai nomnieku nav.
Vīrusa izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu dēļ tirgotāji spiesti slēgt agrākās tirdzniecības vietas, jo nespēj samaksāt nodokļus un norēķināties par telpu īri un uzturēšanu. Diemžēl tieši šis sektors no valsts nav saņēmis gandrīz nekādu atbalstu. Ja tā turpināsies, daudzi neizturēs pārmērīgo slogu un bankrotēs.
Tā varam piedzīvot ļoti smagu saimniecisko krīzi. Atsperties un uzbūvēt visu no jauna būs diezgan sarežģīti.
Vai vispār būs vajadzīgi tik daudzi biroji, ja lielākā daļa uzņēmumu darbinieku sēž mājās un strādā attālināti?
Paplašinoties iespējām produktīvi strādāt attālināti, biroju tirgus patiešām varētu mainīties. Iespējams, pieaugs pieprasījums pēc mazākām biroju platībām. Iespējams, ka biroju telpas tiks pārplānotas, ierobežojot iespējas pulcēties vienkopus lielākam cilvēku skaitam. Tomēr pavisam biroji neizzudīs, tie būs vajadzīgi vienmēr. Lielai daļai sabiedrības ir nepieciešama socializācija, to nevar nodrošināt, ilgstoši atrodoties mājās.
Vai nesaruks ieguldījumu apjoms jaunu biroju būvniecībā un agrāk izbūvēto modernizēšanā?
Latvijā biroju tirgus ir diezgan noturīgs arī jaunajos apstākļos. Domāju, ka, par spīti vīrusa izplatībai un piespiedu dīkstāvēm, arī turpmāk tas neapsīks. Turklāt jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu biroju ēku Latvijā nemaz nav tik daudz.
Jau pirms Covid-19 krīzes secinājām, ka ļoti ir sarucis pieprasījums pēc telpām vecās ēkās, ar maziem kabinetiem, bez ventilācijas un citiem labiekārtojumiem, bez automašīnu stāvvietām.
Tā kā pēdējos gados palielinās pieprasījums pēc atvērtajām biroju telpām bez starpsienām, šo ēku rekonstrukcijai, iespējams, nemaz nav nepieciešami pārāk lieli ieguldījumi.
Vai investori gribēs ieguldīt naudu Latvijā, ja tirgus sašaurinās?
Atskatoties uz pagājušo gadu, investoru, galvenokārt – ārvalstu investoru, ieguldījumi nekustamo īpašumu – gan uzņēmējdarbībai, gan dzīvojamo telpu – attīstībā sasniedza aptuveni 300 miljonus eiro. Tas liecina, ka arī jaunajos apstākļos vēlme ieguldīt nezūd. Tas savukārt nozīmē, ka arī turpmāk būs nepieciešamas darbinieku pulcēšanās vietas, kur visu vajadzīgo apspriest, plānot un organizēt.
Jūsu uzņēmums strādā arī abās tuvākajās kaimiņvalstīs. Vai pandēmijas radītie apstākļi tur atšķiras?
Kā lasām plašsaziņas līdzekļos, lietuviešus vīruss skāris pat smagāk nekā mūs. Bet būvniecība Lietuvā notiek straujāk nekā Latvijā. Iespējams, ka iemesls tam ir uzņēmējdarbībai labvēlīgāki un elastīgāki likumi.
Latvijā birokrātija ir lielāka, būvniecības procedūras sarežģītākas. Arī cenas jaunajiem projektiem gan Lietuvā gan Igaunijā ir augstākas nekā pie mums.
Kas aizvadītā gada laikā mainījies Latvijas mājokļu tirgū?
Kopš sācis plosīties vīruss, aug daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju, lielākoties pilsētnieku, pieprasījums pēc ģimeņu privātmājām un apbūvei paredzētas zemes. Sevišķi liels pieprasījums ir Rīgas apkārtnē, 50 līdz 60 kilometru rādiusā ap galvaspilsētu.
Vīrusa izplatība liek cilvēkiem aizdomāties par iespējām uzlabot dzīves apstākļus, lai viņu bērniem un mazbērniem dzīve nebūtu jāpavada šaurā, padomju laikos celtā sērijveida dzīvoklī, riskējot saslimt ar šo bīstamo slimību.
Pieprasījuma pieaugumu pēc ģimeņu privātmājām apstiprina arī banku pārstāvji. Pašlaik bankās krietni rūpīgāk pārbauda potenciālos klientus, kuriem vajadzīgi hipotekārie kredīti. Arī pret aizdevumiem zemes iegādei bankās attieksme ir ļoti piesardzīga.
Vai nav tā, ka gatavu un labu ģimenes privātmāju nemaz nav tik viegli atrast?
Es teiktu tā – kurš meklē, tas arī atrod. Gadās, ka nevar atrast uzreiz, jāapbruņojas ar pacietību. Atrast var, bet vai īpašuma cena atbildīs tam budžetam, ko pircējs ir gatavs maksāt, tas ir cits jautājums. Esam novērojuši, ka kāda daļa pārdevēju nogaida cerībā, ka cenas celsies, tāpēc piedāvājums ir mazāks nekā pieprasījums.
Pieprasījums audzis pēc labiekārtotiem vidējas klases dzīvokļiem jaunajos projektos vai renovētās ēkās.
Pandēmijas laikā Rīgā dažos jaunajos projektos dzīvokļi izpārdoti pat ātrāk, nekā tas būtu noticis parastajos apstākļos, savukārt citos projektos dzīvokļu tirdzniecība iestrēgusi un daļā projektu attīstītāji pat samazinājuši cenas.
Jaunajām ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem liels atbalsts mājokļu iegādē ir valsts garantijas hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai, kā arī Attīstības finanšu institūcijas “Altum” mājokļu atbalsta programmas “Balsts” ietvaros piešķirtā subsīdija 8000 līdz 12 000 eiro apmērā.
Kā vīrusa ietekmē mainījušās īpašumu cenas?
Vīrusa ietekmē par aptuveni 10–20 procentiem samazinājušās dzīvokļu īres cenas. Cenām krītot, piedāvājumā var atrast vairāk labu un kvalitatīvu īres dzīvokļu. Tomēr dzīvokļu pārdošanas cenas nav krasi mainījušās. Rīgā sērijveida dzīvojamos namos dzīvokļa cena ir vidēji 800 līdz 900 eiro par kvadrātmetru.
Jaunajos projektos – no 1800 līdz 2500 eiro par kvadrātmetru un dārgāk – ņemot vērā nama atrašanās vietu un labiekārtojumu.
Jūs sakāt, ka pieprasījums audzis pēc dzīvokļiem jaunbūvēs un atjaunotajās ēkās. Bet cenas tajos atšķiras divas līdz trīs reizes!
Vērtējot situāciju ar skatienu nākotnē, es uzskatu, ka atšķirība tomēr nav tik liela, lai pirktu dzīvokli morāli un fiziski novecojušos sērijveida namos. Arvien vairāk cilvēku apzinās, ka šo padomju laikā celto namu remontā, siltināšanā un apsaimniekošanā būs jāiegulda vairāk, nekā nopērkot dzīvokli jaunajā projektā, kaut arī to cenas ir divas līdz trīs reizes lielākas.
Katram pašam jāizšķiras – pirkt lētāku dzīvokli, kura uzturēšanā pēc tam jāiegulda lielākas summas, vai dārgāku, kura uzturēšana būs krietni lētāka.
Kā jūs – vienu no nekustamo īpašumu nozarē ilgi strādājošajiem uzņēmumiem ietekmē jaunie darba apstākļi un ierobežojumi vīrusa izplatībai?
Vislielākās bažas rada gada sākumā ieviestie grozījumi virknē likumu, tostarp mikrouzņēmumu nodokļa likmju paaugstinājums no 15 līdz pat 40%. Šajos apstākļos mazajiem uzņēmumiem būtu nepieciešams valsts atbalsts. Tā vietā ir likmju paaugstinājums, neskaidrības par jauno dzīvojamo telpu īres likumu, starpniecības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kuri skar nekustamo īpašumu nozari. Es gan esmu optimiste, tāpēc ceru, ka pienāks tāds laiks, kad visām grūtībām būsim laimīgi tikuši pāri.
