Gadu garas rindas, nepietiekams speciālistu skaits… Jelgavas klīnikas vadītāja komentē aktuālās problēmas un iespējamos risinājumus 20
Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir pārmērīgi garās rindas uz speciālistu konsultācijām. Nereti pacientiem nākas gaidīt vairākus mēnešus vai pat gandrīz gadu, lai tiktu pie ārsta. Šo problēmu vēl vairāk saasina prakse, kad cilvēki vienlaikus pierakstās uz vairākām vizītēm pie dažādiem speciālistiem, tomēr tam tiek meklēts risinājums, tā skaidro Kintija Barloti, SIA “Jelgavas klīnika” vadītāja, raidījumā “Dienas personība”.
“Būtībā ir tā, ka kvotu rindas mums ir, nu garākā, man liekas, ir jau gads,” viņa norāda.
Kā viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē garās rindas, ir nepietiekošs speciālistu skaits. Tomēr arī pacientu vēlme ātrāk tikt uz vēlamo vizīti ietekmē gaidīšanas rindu, jo vienlaicīgi pierakstās pie dažādiem speciālistiem uz vienu un to pašu procedūru, cerot, ka tādējādi tiks ātrāk.
“Cilvēks pierakstās vairākās vietās, protams, es ceru, ka šogad tas tiks, kaut kādā veidā risināts, bet tas nesamazinās rindas pilnībā. Bet būtībā tās rindas veidojas pacientu daudzuma dēl, mums arvien vairāk tauta noveco, un protams, arī speciālistu trūkums.”
Tiek plānots ieviest sistēmu, kura ļaus pacientiem pierakstīties tikai uz vienu procedūru, tādējādi cerot samazināt garās rindas.
“Būtībā jau tas ļoti atvieglos mūsu darbu, jo pacienti parasti piesakās piecās vietās, vienā tiek, uz ātrāko un pārējās neatsaka, rezultātā mums izveidojas caurumus šajā rindā un nākamajā dienā, piemēram, atbrauc speciālists, un viņam pierakstā, kādi divi, trīs vai četri izkrīt, nu tas ir ļoti neglīti gan no tā, ka ārstam kavējam laiku, gan arī pacientam, kas varētu tur tajā vietā būt, tā kā tas risinājums ļoti labs būtu, un mēs ar nepacietību gaidām.”
Gandrīz par 30% tiek plānots samazināt gaidīšanas rindas, tomēr vēl viens izaicinājums ir digtālā E-veselība, tā skaidro Kintija Barloti.
“Šo nemaz nevarētu tā kā teikt, tapēc, ka E-veselība mums vienmēr klibo un ir klibojusi. Es ceru, ka digitālā E-veselība, kaut kādā veidā labāk strādās, bet nu tās rindas tiešām pa 30% ceram, ka nedaudz, nedaudz samazināsies, kad būs iespēja pieteikties tikai pie viena speciālista.”
Jau iepriekš TV24 raidījumā “Uz līnijas”, tika skaidrots, kā var būt tāda situācija, kad kvotas ir izsmeltas un nav pieejams valsts apmaksāts veselības aprūpes pakalpojums, taču tai pašā laikā par maksu var iet “kaut vai rīt” pie ārsta un dažos gadījumos “kaut vai šodien”?
Šo situāciju toreiz komentēja raidījuma viesis – Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) vadītājs Jevgeņijs Kalējs.
“Bet tas, ka valsts neuzņemas savu pacientu ārstēšanu un nemaksā par to, – tā diemžēl ir Latvijas problēma, un tā problēma Latvijā pastāv 20 gadus. Ja mēs rēķinām, kāds ir finansējums uz vienu iedzīvotāju tieši nepieciešamajā veselības aprūpē, tad mēs esam vienā no pēdējām vietām, jo vidēji Eiropā šīs te summas daudzums ir trīs reizes lielāks, nekā pašreizējā brīdī Latvijā. Ja mēs salīdzinām Baltijas valstis, tad mēs esam pēdējā vietā starp tām,” norādīja Kalējs.
