Valdība cer, ka “digitālo nomadu” vīzas ļaus Latvijai no ārzemēm piesaistīt jaunus talantus, līdzīgi kā tas izdevies Igaunijā. Tāpēc sākta nepieciešamo likumprojektu sagatavošana.
Valdība cer, ka “digitālo nomadu” vīzas ļaus Latvijai no ārzemēm piesaistīt jaunus talantus, līdzīgi kā tas izdevies Igaunijā. Tāpēc sākta nepieciešamo likumprojektu sagatavošana.
Foto: Jose Luis Carrascosa/SHUTTERSTOCK

Latvija sākusi gatavoties “nomadu vīzu” ieviešanai 34

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Pagājušajā nedēļā tika paziņots, ka Iekšlietu ministrija ir sākusi gatavot un ar citām valsts pārvaldes iestādēm saskaņot regulējumu tā dēvēto “digitālo klaidoņu” jeb “nomadu” vīzu ieviešanai.

 

“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis 30
Lasīt citas ziņas

“Nomadu vīza” paredz iespēju trešo valstu pilsoņiem veikt darbu pie darba devēja, kas neatrodas un nav reģistrēts valstī, kurā uzturas pats darba ņēmējs. Piemēram, Spānijas pilsonis, kurš veic darbu informācijas tehnoloģiju jomā Spānijā reģistrēta darba devēja labā, strādājot attālināti no citas valsts, piemēram, Igaunijas, kas viņam izdevusi digitālo jeb “nomadu vīzu”.

Šādu iespēju gatavojas piedāvāt arī Latvija. Valdība cer, ka “nomadu vīzas” ļaus Latvijai no ārzemēm piesaistīt jaunus talantus.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Migrācija vēsturiski ir bijusi Eiropas pieredzes integrāla daļa. Augsti kvalificēti migranti samazina nevienlīdzību, un pētījumi liecina, ka valstis ar atvērtāku imigrācijas politiku ir ar vidēji augstāku iekšzemes kopproduktu, zemāku bezdarba līmeni, zemākiem valdību izdevumiem un izglītotāku darbaspēku,” uzrunā konferencē “Digitālā migrācija: Darbs. Nākotne. Kopiena.” izteikusies iekšlietu ministre Marija Golubeva.

“Valstis, kas ieviesušas vai plāno ieviest šādu regulējumu, norāda, ka šāds risinājums veicina augstas kvalifikācijas imigrantu ieceļošanu. Latvija ir droša valsts Eiropas Savienībā, ar brīnišķīgu dabu un samērā zemām dzīvošanas izmaksām. No šejienes ir viegli doties uz jebkuru citu valsti Eiropā.”

“Digitālo “nomadu vīzas” ļautu Latvijai piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku, kas lielākoties strādā IT jomā,” uzsvēra ministre.

Digitālo “nomadu vīzu” regulējums ir pieejams vairākās pasaules un arī Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Horvātijā, Čehijā, Igaunijā, Vācijā un Spānijā. Vairākas valstis pašlaik ir ceļā uz digitālo “nomadu vīzu” regulējuma izveidi, tai skaitā arī Latvija.

 

Daudz nesakārtotu problēmu

Jāpiebilst, ka arī biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” nesen norādīja uz attālinātā darba priekšrocībām, uzsverot, ka tas var kļūt arī par vienu no reemigrācijas stūrakmeņiem. Taču “strādājot attālināti no Latvijas uz ārvalstīm, nav sakārtoti jautājumi, kas saistīti ar sociālo garantiju pieejamību, kā arī nav pielāgoti attālinātajam darbam nepieciešamie publiskie pakalpojumi un atbalsts.

Darba likumos tikai netieši skata jautājumus, kas saistīti ar pārrobežu attālināto darbu, un tajā nav iestrādātas ne noteiktas tiesību normas, ne pienākumi, kas no šāda darba stila izriet.

Šādam regulējumam būtu nepieciešama elastība un iespējas ārvalstniekiem strādāt ārzemēs, dzīvojot Latvijā, līdzīgi kā tas ir Igaunijā. Tāpat būtu jāmaina samērā sarežģītais un smagnējais process, kā turpināt darba attiecības ar ārzemju darba devēju.

Visbiežāk, lai to darītu, cilvēkam jākļūst par pašnodarbināto, kas nozīmē reģistrāciju, grāmatvedības kārtošanu un citas procedūras. Arī Latvijas nodokļu režīms nekādas atlaides pašnodarbinātajiem nesniedz. Mūsu pieredze liecina, ka “digitālajiem reemigrantiem” visbiežāk trūkst izpratnes par to, kā sakārtot darba attiecības ar ārzemju darba devēju.

Visbeidzot jādomā arī par piemērotu, piesaistošu vidi “digitālajiem nomadiem” – it īpaši attiecībā uz pilsētām,” norādīja biedrības priekšsēdētājs Jānis Kreilis.

 

Pieejamas tikai sliktas izvēles

Viņš teic, ka Latvijas jaun­uzņēmumi un IT uzņēmumi jau kopš Covid-19 pandēmijas sākuma aktīvi piesaista darbiniekus visā pasaulē, taču šajā jautājumā izaicinājumi ir jau Eiropas Savienības līmenī.

“Nav laba regulējuma cilvēku nodarbināšanai attālināti. Visbiežāk darba devējs ir spiests izvēlēties starp pašnodarbinātā formu, kas darba ņēmējam nesniedz tādu pašu drošības sajūtu, turklāt uzliek visu administratīvo slogu tieši uz darba ņēmēja pleciem, vai arī darbaspēka nomas pakalpojumu, kas savukārt uzliek papildu administratīvās izmaksas darba devējam.

Retāk ir gadījumi, kad uzņēmums slēdz darba līgumus ar nerezidentiem, kas strādā attālināti, jo sociālo pabalstu sistēmas starpvalstu līmenī ir slikti savienotas.

Tāpēc, tiklīdz vienas valsts pilsonis tiek nodarbināts citā valstī reģistrētā uzņēmumā un izvēlas brīvi pārvietoties starp valstīm saskaņā ar t. s. “digitālā klaidoņa” darba stilu, abām pusēm rodas daudz jautājumu un neskaidrību. Tie ietver jautājumus par nodokļu sistēmas piemērošanu un sociālo garantiju maksājumiem, kas valstu starpā būtiski atšķiras,” stāsta Kreilis.

 

UZZIŅA

Kā darbojas Igaunijas “nomadu vīzas”

Igaunijas attālinātā darba vīzas “digitālajiem nomadiem” mūsu kaimiņvalsts ieviesa viena no pirmajām pasaulē, 2020. gadā. Vīza ļauj citas valsts pilsoņiem līdz vienam gadam dzīvot Igaunijā, turpinot darbu ārzemēs.

Iepriekš šāda darba un dzīvesstila piekritēji valstī drīkstēja atrasties kā tūristi uz laiku ne ilgāk par 90 dienām. Jāpiebilst, ka Igaunijas “digitālā klaidoņa” vīzas ir derīgas vienu gadu.

 

Lai pieteiktos vīzai, jāatbilst šādām prasībām:

– Iesniedzējam jāapliecina “digitālā nomada” statuss;

– Jāatbilst vienai no trijām kategorijām:

1.) Darba līgums ar ārvalstu uzņēmēju/darba devēju.

2.) Akcionārs vai partneris reģistrētā uzņēmumā.

3.) Konsultāciju vai ārštata pakalpojumu sniedzējs, ko apliecina līgums par pakalpojumu sniegšanu.

– Vismaz sešus mēnešus jāsaņem alga, kas nav zemāka par Igaunijas minimālo algu.

 

SAISTĪTIE RAKSTI

Jāpiebilst, ka paralēli “digitālo klaidoņu” vīzām Igaunijā no 2017. gada darbojas arī tādas programmas kā jaunuzņēmumu vīza – uzņēmumu dibinātājiem no valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā, kas ļauj gadu uzturēties Igaunijā ar zināmiem noteikumiem, kā arī e-rezidences programma, kas ļauj interneta vidē dibinātiem uzņēmumiem iegūt ES reģistrāciju, pašiem uzņēmējiem neatrodoties kādā no ES valstīm. Šī programma darbojas jau kopš 2014. gada.

Dati: GoVisaFree

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis 30
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 81
Ak vai, cik zemu kritis buldozers, ka tam jāvelkas uz veikalu bez sertifikāta un jātirda apsargs, lai ielaiž šopingā. Egila Līcīša feļetons 48
Lasīt citas ziņas
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām
Svētdien vietām uzspīdēs saule, Kurzemē gaidāmi nelieli nokrišņi
Kariņa valdībai aprit trīs gadi 16
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Grieta, Strauta un Rebeka
11:49
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
11:34
Emocionāli vari justies mazliet iztukšots! Horoskopi no 24. līdz 30. janvārim
11:20
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 27
Slīdes ir dažādas. Kura mazāk bīstama?
Kuram no ministriem pērn bijušas lielākās izmaksas? 4
Otro dienu pēc kārtas jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā tuvu 6000 33
Vai cilvēki pandēmijas laikā sākuši vairāk ēst?
Aparjods izcīna 2. vietu EČ kamaniņu sportā un pirmoreiz valsts vīriešu sporta veida vēsturē 3. vietu PK kopvērtējumā 1
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 81
“Man tas ir labs azarts, bet galvenais, ka prieks maniem abiem bērniem.” Rūjienietis pilnveido tautas bobsleju, gūstot ievērību visā pasaulē
Aptaujas dati liecina, ka jaunieši priekšroku dod maltītēm bez gaļas un zivīm 1
Vai cilvēkam vispār ir iespējams saprast, kas ir bezgalība?
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē
Pēteris Apinis: Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 5
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē
“Pastāv risks, ka daudzi skolēni “izkritīs” no mācībām un nepabeigs skolu!” Plāno četrkāršot centralizētā eksāmena nokārtošanai nepieciešamo vērtējumu 168
VIDEO. “Es tā īsti nevienu no viņām neatceros…”: rokmūziķis Ainars Virga atklāti par vienas nakts romāniem slavas “ziedu laikos” 1
“Morāli kropļi.” Ķirsis skarbi par protestu Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas pasākumā 642
Ošlejs: Latvija ir starp trim valstīm pasaulē, kur prasa būt vakcinētam, lai strādātu. Esam ne tajā labākajā kompānijā… 387
“Truši var būt visai bezbailīgi un pašapzinīgi dzīvnieki”: kas noteikti jāzina par trusi kā mājdzīvnieku?
VIDEO. Kauguros spēcīgais vējš norāvis dzīvojamās mājas jumtu 7
Izcili gardas kotletītes rīvmaizē: bez gaļas!
VIDEO. Ar mammu labāk tā nejokot! Dēls par nešpetnu joku saņem slapju slotu sejā 5
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis 30
Maģiskās eņģeļu stundas no no 22. līdz 28. janvārim: kādas vēlmes piepildīsies?