Kas nepieciešams, lai pa īstam iejustos svešā vidē? Tautiešu stāsti 2
Pēc Otrā pasaules kara tieši uz Vāciju plūda vislielākās bēgļu straumes no Latvijas. Tieši Vācijas bēgļu nometnēs radās fenomens, ko pazīstam kā latviešu kopienas visā pasaulē. Par šī fenomena vēsturi un šodienas Vācijas latviešu kopienas dzīvi vēstīs jaunākais raidījuma “Būt latvietim” cikls, informē Latvijas Televīzija.
Pirmajās divās sērijās žurnālists Egils Zariņš skaidros, kādēļ pasaules latviešu kopienu saknes rodamas tieši bēgļu nometnēs Vācijā. Tie, kuri vēlāk devās meklēt laimi uz ASV, Kanādu, Austrāliju un citām pasaules malām, kā ceļamaizi līdzi ņēma nometnēs gūto kultūras rūdījumu. Turklāt arī Vācijas latviešu kopiena nav zudusi. Gluži otrādi – Vācijā palikušie, viņu bērni un mazbērni ir devuši vērā ņemamu pienesumu gan Vācijai, gan Latvijai.
Tāpat raidījumos varēs vērot žurnālistes Ilzes Jakovļevas stāstu par Minsteres latviešu ģimnāziju. Tā nebija tikai mācību iestāde, to var uzskatīt par kultūrvēsturisku fenomenu. Lai saglabātu latvisko identitāti, uz šo skolu brauca latviešu bērni no visas brīvās pasaules. Aplūkojot ģimnāzijas absolventu sarakstu, gandrīz visi uzvārdi ir pazīstami, jo saistīti ar mūsdienu Latvijas politiku, ekonomiku, kultūru un uzņēmējdarbību.
Tāpat tiks pētīts vēl viens fenomens – cilvēki, kurus mēdz dēvēt par modernajiem nomadiem. Viņi nebēg no kara un dzīvi citviet pasaulē izvēlas paši. „Būt latvietim. Vācija” noslēdzošajā sērijā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem – cik svarīga indivīda dzīvē ir „māju sajūta” un kāds ir „izdzīvošanas minimums” jeb – kas nepieciešams, lai pa īstam iejustos svešā vidē?
Raidījumu ciklu „Būt latvietim. Vācija” veidojuši žurnālisti Egīls Zariņš un Ilze Jakovļeva, operatori un režisori Ilgonis Linde un Reinis Inkēns un producents Edvīns Inkēns. Tas tapis sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF). Iepriekšējās „Būt latvietim” sezonas vēstījušas par latviešiem ASV, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā, Zviedrijā un Īrijā.
