“Goda vārds, visa mana dzīve tajā rītā paskrēja gar acīm!” Soctīklotājus aizkustina divu bērnu mammas Madaras stāsts par cīņu ar kovidu 162
“Februārī es tos dzirdēju. No Vīra. Maģiskos “Madzi, man pozitīvs””, sociālajos tīklos raksta kāda divu bērnu māmiņa. Vien pāris stundu laikā uz viņas pieredzes stāstu sociālajos tīklos reaģējuši simtiem cilvēku.
“Es, kaut kur grūtniecības vidū. Sešos no rīta, pusmiegā. Blakus Kārlis, saldi krācot, jo uz dārziņu jau labu laiku nebija gājis, bijām karantīnā. Un Vīrs, kurš jau dažas dienas jutās galīgi slims. Goda vārds, visa mana dzīve tajā rītā paskrēja gar acīm.
Daudz ko es neprotu. Nomainīt mašīnai riepu. Uzcept mūsu ģimenē iecienīto medus kūku bez receptes. Visus komatus salikt pareizi. Pie stūres braukt pa Rīgu. Nolasīt ķīmijas periodisko tabulu.
Patiesībā, ir ļoti maz kas, ko es protu. Ja tā godīgi, tad tiešām zinu, ka protu labi šūt un sarkastiskus jokus. Bet tā, ka šo es protu 100%.
Un vēl protu atrast kādu, kurš prot – kādu, kurš gudrāks – ja vajadzētu nomainīt riepu, zvanītu Vīram. Medus kūku cepu pēc Našķoties Zanes receptes jau gadiem. Komatus svarīgiem tekstiem sūtu, lai Vīramāte izlabo (ne šim, acīmredzami). Pie stūres pa Rīgu nebraucu, jo neesu pašnāvniece- kāpju smaržīgajā troļukā. Un par to ķīmiju- tajā es esmu nulle, nu pilnīga. Tādēļ es par to gudri nespriedelēju. Nemaz.
Uzticos tam, ko man saka tie, kuri prot ķīmiju un būt par dakteri. Ja dakteris saka, ka vakcīnā nav čipa, es viņam ticu. Jo kādēļ lai neticētu- pie dzimšanas un miršanas mēs klausam, ko saka dakteri. Bet tagad, kad pasauli ir pārņēmis vīruss, kādu mūsu paaudze vēl nav redzējusi, atrodās tik daudz “tas taksh chips”, “atlajst sajmu un pavljutu, vinji muuus noindes”, “tas ir gejtsa jaunai biznes”, “es nēsmu suns masku nevilkshu” pacančiki, kuri, tieši tā pat kā es, itin neko nesaprot ne no ķīmijas, ne medicīnas, ne vakcīnām.
Šajā informācijas un muļķīgu ziņu ārprātā, es tikai gribu lūgt- lūdzu, LŪDZU, klausi, ko Tev saka dakteris!!! Lasi tikai pārbaudītas ziņas. Nekādi brīvvalsts tv vai nano ūdeņi mums šobrīd nepalīdzēs. Un lūdzu!! Ej vakcinēties!
Es gribu ziemā ar Vīru uz teātri aiziet. Gribu, lai Kārļa dārziņš atkal nav ciet pusi laika. Lai uz bērna jauno pasi nav jāgaida rindā 2mēnešus. Aizbraukt uz Leišu lidliņu un foršo delfīnu baseinu. Bet par visu vairāk- es gribu, lai mēs neslimojam! Nu, un kā jau būsi nopratis, ir jāvakcinējas, lai mēs būtu veseli!!
Nekad vairs negribu justies kā toreiz, tajā februāra rītā. Un arī Tev to nenovēlu. Esi apdomīgs, meklē kādu, kurš zina labāk!!
PS. Te es un mans otrais Pfaizerītis. Aizmirsu, ka jālaiž katrs savā rokā, lai magnēti vienmērīgi līp. Paldies Cēsu Solo Kundzei par pacietību pret manu pavadošo svītu un superīgo humora izjūtu,” viņa raksta.
