Putins jau 16 reizes pārcēlis termiņu, taču arvien neizdodas un neizdodas paveikt iecerēto 0
Doneckas apgabals joprojām ir viens no galvenajiem Krievijas ofensīvas virzieniem Ukrainā, taču Maskavas izvirzītie termiņi visas teritorijas ieņemšanai tiek pārcelti atkal un atkal. Ukrainas militārais analītiķis Deniss Popovičs norāda, ka termiņš jau mainīts 16 reizes un pašreizējais Krievijas virzības temps neliecina, ka Kremlis savu mērķi varētu sasniegt tuvākajā laikā, vēsta Ukrainas “24 Kanal”.
Doneckas apgabala pilnīga ieņemšana Maskavai ir svarīga ne tikai militāri. Kremlim nepieciešams rezultāts, ko Krievijas sabiedrībai varētu pasniegt kā uzvaru un ar ko mēģināt attaisnot pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Tieši tādēļ šim frontes posmam pašlaik pievērsta īpaša uzmanība.
Popovičs uzsver, ka būtiskākais nav tas, kā tieši starp Ukrainas vienībām tiek sadalīti atsevišķi frontes sektori, bet gan tas, kādus komandierus Kijiva nosūta uz Doneckas apgabalu.
Starp tiem ir Andrijs Bileckis un Deniss Prokopenko – pieredzējuši komandieri, kuriem uzticēta aizsardzības organizēšana vienā no svarīgākajiem frontes virzieniem.
Pēc analītiķa domām, šāds lēmums skaidri parāda Ukrainas nostāju – Kijiva negrasās atteikties no tās Doneckas apgabala daļas, kas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē.
Ukrainas spēku uzdevums ir noturēt aizsardzību un izjaukt Krievijas plānus.
Vienlaikus, vērtējot pašas Krievijas izvirzītos mērķus, aina Kremlim nav tik labvēlīga. Popovičs norāda, ka termiņš, līdz kuram Krievijas armijai bija jāieņem viss Doneckas apgabals, pārcelts jau 16 reizes.
Viņaprāt, pašreizējais Krievijas spēku virzības ātrums neļauj prognozēt, ka šo uzdevumu izdosies izpildīt ne līdz vasaras beigām, ne arī līdz gada beigām.
Krievijas ofensīva lielā mērā balstās uz ilgstošiem kājnieku uzbrukumiem ar lieliem dzīvā spēka zaudējumiem. Analītiķis norāda, ka frontē nav vērojami dziļi operatīvi aplenkuma manevri, kas ļautu Krievijas armijai ātri salauzt Ukrainas aizsardzību un ieņemt plašas teritorijas.
Tā vietā Krievijas vienības arvien biežāk izmanto nelielu grupu infiltrācijas taktiku.
Šāda pieeja var radīt nopietnas problēmas, un tās bīstamība iepriekš bijusi redzama arī Dobropiļļas apkārtnē. Tomēr pat šādos gadījumos Krievijas armijai nav izdevies ieņemt tik lielas teritorijas, lai varētu runāt par stratēģisku izrāvienu.
Tieši šeit, pēc Popoviča domām, slēpjas viena no būtiskākajām Kremļa problēmām. Vladimirs Putins ir izvirzījis politisku mērķi, taču Krievijas armijai tas jāsasniedz ar militāriem līdzekļiem, kas pašlaik nenodrošina Maskavai nepieciešamo ofensīvas tempu.
Krievija var turpināt sūtīt uzbrukumos arvien vairāk karavīru, mēģināt iefiltrēt Ukrainas pozīcijās nelielas vienības un vienlaikus palielināt spiedienu vairākos frontes sektoros.
Tomēr fakts, ka viena un tā paša stratēģiskā mērķa sasniegšanas termiņš jāpārceļ jau sešpadsmito reizi, pats par sevi daudz pasaka par Krievijas armijas faktiskajām iespējām, uzskata analītiķis.
Popovičs gan brīdina neiekrist otrā galējībā un secināt, ka Krievijas armija vairs nespēj radīt nopietnus draudus. Karš turpinās, Maskavai joprojām ir ievērojami resursi un Krievijas spēki turpina ofensīvas operācijas vairākos frontes virzienos. Teorētiski nevarot izslēgt arī jaunus Krievijas scenārijus Ukrainas ziemeļos.
Tomēr, runājot par iespējamu atkārtotu ofensīvu Kijivas virzienā, pēc analītiķa domām, jāvērtē nevis skaļi paziņojumi, bet reālais Krievijas spēku grupējums. Pašlaik Kijivas vai Čerņihivas virzienā neesot izveidots pietiekami liels karaspēka grupējums plašai ofensīvai. Daudz reālāks scenārijs varētu būt Krievijas mēģinājums Čerņihivas apgabalā izveidot tā dēvēto buferzonu.
Ja Krievija sāktu uz šo teritoriju pārvietot ievērojamu skaitu karavīru un tehnikas, situācija būtu jāvērtē no jauna.
Pagaidām gan Kremļa galvenā likme joprojām ir Doneckas apgabals. Tieši tur, kā secina Popovičs, vislabāk redzama atšķirība starp Putina politiskajām ambīcijām un Krievijas armijas reālajām spējām tās īstenot.
